irt1
irt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | iru | iram | īru | īrām | iršu | irsim |
| 2. pers. | ir | irat | īri | īrāt | irsi | irsiet, irsit |
| 3. pers. | ir | īra | irs | |||
Pavēles izteiksme: ir (vsk. 2. pers.), iriet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: irot (tag.), iršot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: irtu
Vajadzības izteiksme: jāir
1.Virzīt laivu, iegremdējot un vēzējot airus ūdenī; airēt.
PiemēriBet no otras puses es ieteiktu neko neatlikt un irt uz priekšu cik vien ātri var, jo visādi var gadīties (kā man).
- Bet no otras puses es ieteiktu neko neatlikt un irt uz priekšu cik vien ātri var, jo visādi var gadīties (kā man).
1.1.transitīvs Šādā veidā virzīt (laivu).
PiemēriViņš turpināja irt laivu krasta virzienā.
- Viņš turpināja irt laivu krasta virzienā.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri:šeit