Paplašinātā meklēšana
Meklējam irt.
Atrasts vārdos (497):
- irt:2
- irt:1
- irta:1
- irte:1
- birt:1
- jirt:1
- mirt:1
- nirt:1
- sirt:3
- sirt:1
- sirt:2
- tirt:1
- tirt:2
- virt:1
- virt:2
- virt:3
- virt:4
- apirt:2
- apirt:1
- atirt:1
- atirt:3
- atirt:2
- dairt:1
- dzirt:1
- ieirt:2
- ieirt:1
- izirt:2
- izirt:3
- izirt:1
- noirt:2
- noirt:1
- pairt:1
- pairt:2
- sairt:1
- sairt:2
- spirt:1
- stirt:1
- šķirt:1
- uzirt:1
- uzirt:2
- zvirt:1
- cirta:2
- cirta:1
- cirte:1
- Firte:1
- girts:1
- ģirts:1
- Hirte:1
- mirta:1
- mirte:2
- mirte:1
- mirto:1
- mirts:1
- ņirts:1
- pirts:1
- Sirta:1
- sirte:1
- sirts:1
- virte:1
- irtens:1
- irties:1
- aizirt:2
- aizirt:1
- apbirt:1
- apmirt:1
- apnirt:1
- apsirt:1
- apvirt:1
- atbirt:1
- atmirt:1
- atnirt:1
- atsirt:1
- atvirt:1
- dabirt:1
- davirt:1
- iebirt:1
- iemirt:1
- ienirt:1
- iesirt:1
- ievirt:1
- izbirt:1
- izmirt:1
- iznirt:1
- izsirt:1
- izvirt:1
- izvirt:2
- nobirt:1
- nomirt:1
- nonirt:1
- novirt:1
- pabirt:1
- pamirt:1
- panirt:1
- pārirt:1
- pārirt:2
- pavirt:1
- pieirt:1
- sabirt:1
- sadirt:1
- samirt:1
- sanirt:1
- sasirt:1
- savirt:1
- uzbirt:1
- uznirt:1
- uzvirt:1
- birtin:1
- cirtāt:1
- cirtin:1
- cirtne:1
- cirtot:1
- flirts:1
- mirtes:1
- mirtin:1
- mirtne:1
- Siirta:1
- spirts:2
- spirts:1
- stirta:1
- stirte:1
- svirte:1
- svirts:1
- šķirti:1
- šķirts:1
- špirts:1
- švirte:1
- švirte:2
- tvirts:1
- virtne:1
- aizbirt:1
- aizmirt:1
- aiznirt:1
- aizvirt:1
- apšķirt:1
- atšķirt:1
- dašķirt:1
- iespirt:1
- iešķirt:1
- izšķirt:1
- nošķirt:1
- pārbirt:1
- pārvirt:1
- pašķirt:1
- piebirt:1
- pievirt:1
- sašķirt:1
- sazvirt:1
- T-shirt:1
- uzšķirt:1
- Apsirts:1
- atcirte:1
- cirtājs:1
- cirtējs:1
- cirtens:1
- cirtīgs:1
- cirtnis:1
- cirtots:1
- cirtoze:1
- cirtums:1
- Cirtums:1
- flirtēt:1
- ģirtele:1
- ģirtene:1
- ģirtine:1
- ģirtums:1
- iecirte:1
- jirties:1
- Kirtara:1
- Kirtina:1
- mirtans:1
- Mirtils:1
- mirtīte:1
- nirties:1
- paģirts:1
- pīpirte:1
- pirtica:1
- pirtice:1
- pirtīši:1
- pirtuža:1
- scirtes:1
- sirtaki:1
- sirties:1
- spirtot:1
- širtiņš:1
- šķirtin:1
- šķirtne:1
- tirtajs:1
- tīširts:1
- tvirtne:1
- virtene:1
- virteņi:1
- virties:2
- virties:1
- virtine:1
- virtins:1
- Virtona:1
- virtuļs:1
- virtūne:1
- Virtūta:1
- virtuve:1
- aizšķirt:1
- pāršķirt:1
- piešķirt:1
- apirties:1
- atirties:1
- cirtains:1
- cirtaiņš:1
- cirtiens:1
- cirtināt:1
- cirtmets:1
- dzirties:1
- firtelis:1
- ģirtelis:1
- ģirtenes:1
- ģirtines:1
- ģirtokle:1
- iecirtot:1
- ieirties:1
- izirties:1
- izvirtis:1
- izvirtne:1
- kapmirte:1
- Kirtorfe:1
- ķirtulis:1
- Mazgirta:1
- nāvcirte:1
- netvirts:1
- noirties:1
- pacirtot:1
- pairties:1
- patvirts:1
- piepirte:1
- pirtelis:1
- pirtīžas:1
- sacirtāt:1
- sacirtot:1
- sairties:1
- spirtīgs:1
- spirtots:1
- suņmirte:1
- širtings:1
- šķirtava:1
- šķirtene:1
- šķirtība:1
- šķirties:1
- šķirtnis:1
- Temirtau:1
- tricirta:1
- tvirtība:1
- tvirtums:1
- uzcirtāt:1
- uzcirten:1
- virtenis:1
- virtenis:2
- virtiens:1
- virtināt:1
- virtuāls:1
- virtulis:1
- virtuozs:1
- virtuozs:2
- neizšķirt:1
- aizirties:1
- aizvirtņi:1
- alvirtuve:1
- apcirtējs:1
- apcirtīgs:1
- apcirtnis:1
- apcirtums:1
- apsirties:1
- atcirtums:1
- atspirtot:1
- atšķirtne:1
- cirtāties:1
- cirteklis:1
- cirtienis:1
- cirtomija:1
- cirtoties:1
- cirtumiņš:1
- Eleškirta:1
- ģirtokles:1
- ģirtūkles:1
- iecirtība:1
- iecirtīgs:1
- iecirtums:1
- ienirties:1
- iesirties:3
- iesirties:2
- iesirties:1
- izbirties:1
- izcirtējs:1
- izcirtums:1
- izmirties:1
- izvirtība:1
- izvirtīgs:1
- izvirtnis:1
- izvirtums:1
- jēlspirts:1
- kailcirte:1
- ķirteklis:1
- ķirtēties:1
- Lepevirta:1
- nomirties:1
- nosirties:1
- nošķirtne:1
- paflirtēt:1
- pārirties:1
- pieirties:1
- pirteklis:1
- pirtnieks:1
- pirtslogs:1
- purvmirte:1
- sadirties:1
- sasirties:1
- spirtains:1
- spirtmērs:1
- stāvcirtu:1
- suņumirte:1
- svirtenis:1
- šķirtenis:1
- šķirtinis:1
- tiospirti:1
- tvirtināt:1
- uzbirties:1
- uzcirtens:1
- uzcirtīgs:1
- uzdirties:1
- Virticēni:1
- virtšafte:1
- virtuvene:1
- virtuvīte:1
- aizcirtnis:1
- aizcirtums:1
- alilspirts:1
- amilspirti:1
- anīsspirts:1
- apcirtiens:1
- apdzirties:1
- asinspirts:1
- atcirtiens:1
- atšķirtība:1
- atšķirties:1
- atšķirtnis:1
- atvirtināt:1
- birteniski:1
- cirtainums:1
- cirteniski:1
- cirtenisks:1
- cirtogrāfs:1
- cirtometrs:1
- cirtumpuķe:1
- dzirteklis:1
- etilspirts:1
- ģirtaukles:1
- Hirtshalsa:1
- iecirtiens:1
- izavirties:1
- izdzirties:1
- izšķirties:1
- izvirtulis:1
- kirtometrs:1
- kopvirtuve:1
- ķirtupelis:1
- Malazgirta:1
- malkcirtis:1
- mežcirtējs:1
- neizšķirts:1
- Nirtingene:1
- nodzirties:1
- nošķirtība:1
- nošķirties:1
- padzirties:1
- pārcirtums:1
- pāršķirtne:1
- pašķirties:1
- piecirtums:1
- piemirties:1
- pirtinieks:1
- pirtkurīši:1
- pirtsaugša:1
- pirtskuris:1
- pirtskūris:1
- Pirtsmuiža:1
- pirtsslota:1
- pirtsūdens:1
- sadzirties:1
- sašķirties:1
- skrajcirte:1
- skrejcirte:1
- smalkcirte:1
- starpcirte:1
- tinkšpirts:1
- uzcirtināt:1
- uzdzirties:1
- uzšķirties:1
- vaitspirts:1
- Viperfirte:1
- virtadzine:1
- virtedzene:1
- virtedzine:1
- virtozaurs:1
- virtuozums:1
- ādercirtējs:1
- ādercirtnis:1
- aizcirtiens:1
- aizšķirties:1
- aminospirti:1
- butilspirts:1
- cetilspirts:1
- cirtocefāls:1
- cirtumnieks:1
- decilspirts:1
- fenolspirti:1
- iecirtīgums:1
- iesavirties:1
- izašķirties:1
- izcirtumiņš:1
- izvirtnieks:1
- kanēļspirts:1
- malkcirtējs:1
- metilspirts:1
- Obščijsirts:1
- pārdzirties:1
- pāršķirties:1
- piecirtiens:1
- pirtskrāsns:1
- pirtskurīši:1
- pirtskurīte:1
- pirtsnamīns:1
- pirtspakaļa:1
- sacirtoties:1
- spirtometrs:1
- Susamirtavs:1
- Vimalakirti:1
- virtadziene:1
- virtedzenis:1
- Virtemberga:1
- virtuvnieks:1
- aizašķirties:1
- atsašķirties:1
- atšķirtspēja:1
- benzilspirts:1
- cirtocefālis:1
- izšķirtspēja:1
- kamparspirts:1
- kamparšpirts:1
- koriamirtīns:1
- krustcirtnis:1
- laurilspirts:1
- leduscirtnis:1
- ledusšķirtne:1
- melncirtains:1
- neomirtilīns:1
- nosašķirties:1
- pasašķirties:1
- pirtsēberģis:1
- pirtskuriķis:1
- pirtspriekša:1
- pirtsslotiņa:1
- propilspirts:1
- robežšķirtne:1
- sanitārcirte:1
- sausaispirts:1
- spirtšķīdums:1
- šķērscirtnis:1
- šķirtdzimuma:1
- šķirtlapains:1
- tumšcirtains:1
- ūdensšķirtne:1
- virtuozitāte:1
- zeltcirtains:1
- aukstaispirts:1
- klavierspirts:1
- malkascirtējs:1
- Mērtirtidvila:1
- pārsašķirties:1
- pirtskambaris:1
- pirtskamberis:1
- pirtssesdiena:1
- stearilspirts:1
- torakocirtoze:1
- uzcirtināties:1
- vijoļvirtuozs:1
- cetearilspirts:1
- izobutilspirts:1
- pirtspriekšīna:1
- pirtssestdiena:1
- satvirtināties:1
- izopropilspirts:1
- polivinilspirts:1
- skursteņvirtuve:1
- spirtrūpniecība:1
- šķirtrakstījums:1
- šķirtvainaglapu:1
- virtuāluzņēmums:1
- šķirtvainaglapji:1
- Bādene-Virtemberga:1
- virtuālorganizācija:1
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (2972):
- (no)mirt zem (ķirurga) naža (no)mirt operācijas laikā.
- aizdarīt (arī (aiz)slēgt, aizvērt) acis uz mūžu (no)mirt.
- (aiz)iet postā (No)mirt.
- (uz)mest garu (uz)liet ūdeni uz nokaitētiem akmeņiem, lai radītu tvaiku (pirtī).
- atcirte 10-15 m plata izcirtuma josla ziemeļu-dienvidu virzienā lielu, 35-45 gadus vecu egļu masīvu vidū, ko izcērt ar mērķi egļu audzes rietumu malu padarīt noturīgu pret vējgāzēm.
- Mencendorfa nams 17.-18. gadsimta rīdzinieku dzīvojamais nams-muzejs, Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja filiāle, Rīgā, Grēcinieku ielā 18, nams celts 1695. g., ēkā ir unikāli sienu un griestu gleznojumi, saglabājies manteļskurstenis (tajā ierīkota virtuve ar 18.-19. gs. priekšmetiem), ekspozīcijā materiāli par rīdzinieku sadzīvi un tradīcijām.
- iecirte 20-30 m plata kailcirte līdz 40 gadu vecās egļu audzēs cirtes malu pieradināšanai pie vēja līdz audzes ciršanas vecumam.
- smalkvilna 30–80 mm garas vienmērīgas, smalkas, cirtainas pūku šķiedras (diametrs 14–25 μm), ko lieto labas kvalitātes trikotāžas izstrādājumu un audumu ražošanai; vislabāko smalkvilnu iegūst no merīnaitām (merīnvilna).
- prolamīns 70-90% spirtā šķīstošs proteīns, satur daudz prolīna, asparagīnskābes un glutamīnskābes; atrodas labības graudos.
- tīkla virtuālais terminālis abstrakta termināļa koncepcija, kas ļauj izmantot vienotā tīklā dažādas datu galiekārtas ar atšķirīgiem protokoliem, kodiem un formātiem. Sadarbība tiek panākta ar to, ka katras reālās iekārtas pārraidāmie dati vispirms tiek pārveidoti virtuālā termināļa standartā, bet pēc tam tā termināla formātā, kam tie adresēti.
- krāsu redze acu spēja izšķirt objekta krāsas.
- nolaist aci adot neviļus, negribēti ļaut noirt (valdziņam); samazināt par vienu valdziņu, saadot kopā divus valdziņus.
- saru dzīšana agrāk īpašs maza bērna dziedināšanas rituāls, ko veica izkurinātā pirtī; saru pēršana.
- saru pēršana agrāk īpašs maza bērna dziedināšanas rituāls, ko veica izkurinātā pirtī.
- dāris Aila pirts griestos dūmu novadīšanai.
- ainavzeme Ainavrajonēšanas augstākā teritoriālā pakāpe, Latvijas teritorijā nošķirtas 16 šādās vienībās, kas sadalītas mazākās vienībās - 88 ainavapvidos.
- airēties Airējot virzīties (kurp); irties.
- cirka Aita ar cirtainu vilnu.
- pašķibot Aiziet, panīkt, nomirt.
- aizmilzt Aizsērēt, aizbirt (par caurumiem, bedrēm).
- lundzinieks Aiztaisāms un atverams caurums pirts vai senās dūmistabas griestos dūmu novadīšanai.
- kjekenmedingi Aizvēsturisku laiku virtuves atkritumi Dānijas piekrastē.
- aizvērtņi Aizvirtnis (1).
- aizvērtņi Aizvirtnis (2).
- blakstiņi Aizvirtņi.
- okonīcas Aizvirtņi.
- maģistrs Akadēmiskais grāds (nākamais pēc bakalaura grāda); persona, kam piešķirts šāds grāds.
- papildakcija Akcija, kas piešķirta akcionāram dividendes vietā, tādējādi palielinot sabiedrības pamatkapitālu bez jaunu līdzekļu piesaistīšanas.
- kopīgo ieguldījumu sabiedrība akciju sabiedrība, kura saņēmusi speciālu atļauju (licenci) un savā vārdā rīkojas ar kopīgo ieguldījumu fondā ieguldītajiem sertifikātiem un citu mantu, par šiem sertifikātiem iegādājas privatizējamo valsts un pašvaldību īpašumu un apsaimnieko (pārvalda) to šķirti no sava īpašuma.
- Teterakmens Akmens Madonas novada Ļaudonas pagastā pie Mētrienas pagasta robežas, paugura nogāzē, tā kore atgādina lauku pirtiņu, augstums kalna pusē - 2,2 m, lejpusē - 4 m, garums - 5,6 m, lielākais platums - 5,0 m, apkārtmērs - 18 m, virszemes tilpums - 33 kubikmetri.
- čerēži Akmeņu krāvums uz pirts vai rijas krāsns virsmas.
- ķereži Akmeņu krāvums uz pirts vai rijas krāsns virsmas.
- pretošanās Aktīva pretdarbība varas pārstāvja vai citas amatpersonas likumīgajām prasībām, realizējot tai piešķirtās pilnvaras.
- cikloheksanols Alicikliskais spirts, bezkrāsaini kristāli ar kampara smaržu, lieto par šķīdinātāju, kaprolaktama sintēzē.
- amilspirti alifāliskie spirti C~5~H~11~OH; izmanto šķīdinātāju ražošanā.
- mannīts alifātiskais sešvērtīgais spirts HOCH~2~-(CHOH)~4~-CH~2~OH.
- pentaftalsveķi Alkīdsveķi, kuru iegūšanai galvenās izejvielas ir ftalskābes anhidrīds un četrvērtīgs alifatiskais spirts pentaeritrīts; lieto laku un krāsu materiālu ražošanā.
- spirta dzēriens alkoholisks dzēriens, kas satur samērā daudz etilspirta.
- groks Alkoholisks dzēriens, ko gatavo, piejaucot saldai, karstai tējai rumu, konjaku vai spirtu.
- šmakolka Alkoholisks dzēriens, ko gatavoja Latgalē, izraudzējot miežus un pēc tam pielejot vēl spirtu un pieliekot īpašas stipras reibinošas un garšas vielas, piem., tabaku, ziepju zāles u. tml.
- karbinoli Alkoholu (spirtu) apzīmējums.
- dialurskābe Aloksāna ketogrupas redukcijas produkts līdz otrējā spirta grupai.
- konsekrēšana Altāru, baznīcu, Eiharistijas trauku iesvētīšana, kurā tie tiek nošķirti lietošanai dievkalpojumos.
- rezerves ceļš alternatīvs ceļš, ko maršrutētājs var piešķirt paketei, kad parastais paketes nosūtīšanas ceļš kaut kādu iemeslu dēļ nav izmantojams.
- brūzis Alus darītava; spirta dedzinātava.
- indults Amatpersonas piešķirta īpaša privilēģija; licence vai atļauja; iecietīga izturēšanās, tolerance; grēku atlaišana, arī maksājuma termiņa atlikšana.
- semikarbazīds Aminourīnviela; bezkrāsaini kristāli, kas šķīst ūdenī, etilspirtā.
- zubila Āmuriņš ar asu galu metāla ciršanai; cirtnis.
- korazols Analeptisks līdzeklis, balts kristālisks pulveris, šķīst ūdenī un spirtā; uzbudina CNS, lirto, kad elpošana pavājināta vai draud apstāties.
- Dame Anglijā tituls sievietēm, kurām piešķirtas, piem., Viktorijas vai Impērijas ordeņu augst. pakāpes; arī baronetu un kavalieru sievas (parasti gan lieto titulu "lēdija").
- todus Anglijā un citās zemēs stiprs dzēriens no spirta, ūdens, cukura un ledus.
- bedlingtonterjers Angļu suņu suga, neliels suns ar mazu galvu un īsu, cirtainu zilganbaltu apmatojumu.
- HP mērces angļu virtuvē iecienītas ēdiena piedevas.
- anilīngumija Anilīngumijas iespiedums - izcilspiedums no gumijas klišejām ar spirtā izšķīdinātām krāsām, kas ātri žūst.
- karavajs Apaļš, parasti ar mirtēm izrotāts baltmaizes kukulis, ko gatavoja no treknas mīklas un ko cepa kāzu viesībām.
- ceru krōsne apaļu akmeņu krāsns pirtī.
- zeoskops Aparāts spirta dadzuma noteikšanai šķīdumā pēc viršanas punkta.
- Lielā Mūzikas balva apbalvojums (sudraba statuete), kas tiek piešķirts Latvijas mūziķiem un mūziķu kolektīviem par spilgtākajiem sasniegumiem iepriekšējā gadā.
- godalgot Apbalvot (kādu) ar godalgu; piešķirt godalgu (kādam darbam).
- pieviest Apbalvot, piešķirt.
- apdrauzāties Apbirt ar blaugznām.
- noblaugznāties Apbirt ar blaugznām.
- apieročot Apbruņot, piešķirt ieročus.
- pazāle Apcirtiens (2).
- aptrenēt Apdēdēt, apirt.
- Malajas tīģeris apdraudēta tīģeru pasuga, ap 500 indivīdu, atsevišķas pasugas statuss piešķirts 2004. g. pēc DNS analīžu veikšanas, sastopams tikai Malaizijā, kur to skaits pieaug.
- Lejasciems apdzīvota vieta (lielciems) Gulbenes novadā, kas izveidojusies bijušās Lejasmuižas ("Aahof") teritorijā, miesta tiesības piešķirtas 1873. g., 1928.-1940. g. bija pilsētas tiesības, pagasta centrs.
- Alsunga Apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novadā, (2009.-2021 g. novada centrs, 1957.-2009. g. Kuldīgas rajonā, 1950.-1956. g. rajona centrs, 1819.-1949. g. Aizputes apriņķī) 30 km no Kuldīgas, 1950. g. piešķirtas ciemata tiesības, vēstures dokumentos 1341. g. minēta pils ar nosaukumu "Alschwangen".
- Aramaka apdzīvota vieta Austrālijā (_Aramac_), Kvīnslendas štatā, Lielās Ūdensšķirtnes grēdas rietumos.
- Rudaka Apdzīvota vieta Krievijā, Sahalīnas apgabala dienvidos līdz 1946. g., kad piešķirtas pilsētas tiesības un pārdēvēta par Aņivu.
- Muhtuja Apdzīvota vieta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), rajona administratīvais centrs, 1963. g. tai piešķirtas pilsētas tiesības un pārdēvēta par Ļensku.
- Lepevirta apdzīvota vieta Somijā (_Leppävirta_), Ziemeļsavo reģionā.
- Albruka apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, pie Šveices robežas.
- Aldingene apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālajā zemē.
- Lopasņa Apdzīvotās vietas Krievijā, Maskavas apgabala dienvidos, nosaukums līdz 1954. g., kad tā pārdēvēta par Čehovu un piešķirtas pilsētas tiesības.
- piegriezt buru apgriežot sašūto buru, piešķirt tai vajadzīgo profilu.
- flambēt Apliet ēdienu (parasti gaļas ēdienu, desertu) ar spirtu, degvīnu vai konjaku un aizdedzināt to, lai alkohols sadeg, bet garšvielas iesūcas ēdienā.
- alkoholīze Apmaiņas reakcija starp izšķīdušo vielu un šķīdinātāju, kurā notiek arī vielas un šķīdinātāja sadalīšanās, ja šķīdinātājs ir spirts.
- apdēnēt Appūt visapkārt, sairt, sadrupt, sadēdēt, satrūdēt.
- penka Aprobežots un izvirtis cilvēks.
- kriptomnēzija Apslēptas atmiņas, kas uzpeld apziņā, kad tieši vai netieši uz tām aizrāda (asociāciju izraisītas atmiņas); arī atmiņas, kas līdz apziņai nenonāk, bet, zemapziņā pastāvēdamas, kā nosacījuma reflekss izraisa emocionālu pārdzīvojumu; grūtības atšķirt pagātnes reālu notikumu no lasītā, dzirdētā vai redzētā.
- piesolīt Apsolīt (ko iedot, piešķirt).
- apmetināt Apšūt palieliem dūrieniem (drānas malas, lai tās neirtu).
- pakalpojumu zīme apzīmējums, kuru lieto, lai kāda uzņēmuma pakalpojumus atšķirtu no citu uzņēmumu pakalpojumiem.
- preču zīme apzīmējums, kuru lieto, lai kādas personas preces vai pakalpojumus atšķirtu no citu personu precēm vai pakalpojumiem, reģistrēta preču zīme dod tās īpašniekam izņēmuma tiesības lietot šo zīmi, kā arī nodot tās izmantošanas tiesības citām personām uz licences līguma pamata.
- tēst Ar asa darbarīka griezieniem, cirtieniem (parasti turpatpakaļkustībā) līdzināt, arī veidot (kokmateriāla, akmens, metāla) virsmu, atdalot tās virskārtu; šādā veidā darināt (ko).
- izpačāties Ar baudu pērties, mazgāties pirtī ar lapu slotu.
- nosacirsties Ar cirtienu vai cirtieniem tikt nogalinātam.
- nočumalāties Ar čaumalām apbirt.
- ķutūzis Ar dūmiem piepildīta virtuve.
- apstiprināšana Ar īpašu lēmumu, pavēli, rīkojumu atzīt kaut ko par pareizu, iecelt amatā, piešķirt pilnvaras.
- niekāt Ar īpašu rīku, parasti ar vienkoča trauku, atšķirt graudus no sēnalām, vētīt graudus.
- stāvcirtu Ar izslietām cirtām.
- Seces pauguraine ar Lauces ieleju nošķirtā Sēlijas paugurvaļņa daļa Seces, Sērenes un Daudzeses pagastā, garums — 15-16 km, platums — \~6 km, augstākā virsotne (Grebļa kalns) — 137,8 m vjl., kas paceļas \~65 m virs pieguļošajām ielejām.
- laulāto līgumiskās mantiskās tiesības ar laulības līgumiem laulātie var izbeigt likumiskās mantiskās tiesības, nosakot, kā visas esošās, tā nākotnē paredzamās mantas šķirtību vai kopību.
- lauce Ar mežu neapklāta zeme (meža zemē), kas neatbilst deguma, iznīkušas audzes, vējgāzes, izcirtuma un rekultivētās zemes pazīmēm.
- natalits Ar organiskām bāzēm denaturēts spirta un etilētera maisījums, ko lietoja kā degvielu iekšdedzes motoriem.
- nosvētīt Ar reliģisku rituālu padarīt (ko) svētu, piešķirt (kam) svētību (pēc ticīgo priekšstatiem); apsvētīt.
- apsvētīt Ar reliģisku rituālu padarīt (ko) svētu, piešķirt (kam) svētību (pēc ticīgo priekšstatiem).
- rotāt Ar savu klātbūtni, eksistenci piešķirt (kam) lielāku vērtību, nozīmīgumu, darīt (ko) izcilu, skaistu.
- kaļicunja Ar sieru pildīti mazi pīrādziņi, kas cepti olīveļļā, iecienīti grieķu virtuvē.
- Demetrs un Gisanē armēņu mitoloģijā - kņazi, brāļi, kas cēlušies no Indijas, kur izraisījuši sava valdnieka dusmas un atbēguši uz Armēniju, te viņiem piešķirta Taronas zeme (teritorija uz austrumiem no tagadējās Turcijas), kur viņi ceļ savu pilsētu Višapu.
- Demetrs armēņu mitoloģijā - viens no brāļiem kņaziem, kas cēlušies no Indijas, kur izraisījuši sava valdnieka dusmas un atbēguši uz Armēniju, te viņiem piešķirta Taronas zeme (teritorija uz austrumiem no tagadējās Turcijas), kur viņi ceļ savu pilsētu Višapu
- Gisanē armēņu mitoloģijā - viens no brāļiem kņaziem, kas cēlušies no Indijas, kur izraisījuši sava valdnieka dusmas un atbēguši uz Armēniju, te viņiem piešķirta Taronas zeme (teritorija uz austrumiem no tagadējās Turcijas), kur viņi ceļ savu pilsētu Višapu
- difenils Aromātiskais ogļūdeņradis, bezkrāsas kristāli, nešķīst ūdenī, labi šķīst etilspirtā, izmanto krāsvielu ražošanā.
- benzilhlorīds Aromātisks halogēnogļūdeņradis, halogēnarēns, bezkrāsains šķidrums ar asu smaku, lieto gk. benzilspirta, plastmasu ražošanā.
- vermuts Aromatizēts vīns, ko iegūst, spirtotos vīnus sajaucot ar cukura sīrupu un vērmeļu, kā arī piparmētru, pelašķu u. c. augu uzlijām.
- aizārstēt Ārstējot ļaut aiziet; nomirt.
- menovazīns Ārstniecības līdzeklis - etilspirts ar mentola piedevu, ko lieto ārīgi, ierīvēšanai, lai mazinātu sāpes vai niezi.
- ķirstuvis Asins nolaišanas cirtnis.
- asins pirts asinspirts.
- saharomicēte Asku sēņu nodalījuma dzimta ("Saccharomycetaceae"), spirtrūgšanas izraisītājas, Latvijā maz pētīta, konstatētas 8 ģintis, \~10 sugu.
- cyrtomium Aslapu papardes, arī cirtomijas.
- stiķīgs Asprātīgs, jocīgs; arī spītīgs, iecirtīgs.
- Oskara balva ASV Kinoakadēmijas piešķirtais apbalvojums iepriekšējā gada labākajām filmām un to veidotājiem, apzeltīta statuete, ko pasniedz reizi gadā.
- dairt Atairēt, pieirties.
- klīniskā apmācība atbilstoši valsts akreditētai izglītības programmai veikta medicīnisko izglītību vai kvalifikāciju iegūstošas personas apmācība ārstniecības iestādē, kurai attiecīgas tiesības piešķirtas saskaņā ar normatīvajiem aktiem.
- atbirēt Atbirt, nobirt.
- atspirtot Atbrīvot (ko) no spirta klātbūtnes.
- atkļaut Atcirst pretī; uz cirtienu atbildēt ar cirtienu.
- atcirtums Atcirte.
- kopvāls Atcirtien (2).
- kopvāla Atcirtiens (2).
- atšķirt Atdalīt, atšķirot; nošķirt.
- atķibināt Atdalīt, atšķirt.
- atšķelt Atdalīt, nošķirt savrup (kādu no pārējiem); atšķirt.
- drimt Atdalīties, atirt, nodrupt.
- nomujāties Atdalīties, nošķirties.
- separē Atdalīts; viesnīcās, restorānos u. tml. atsevišķa, nošķirta istaba.
- atspurgalāties Atirt, atspurt; atspurgalētis.
- atspurgalēties Atirt; atspurt.
- izraušīt Atkārtoti izkašāt, izšķirt, izvilkt.
- grafitizācijas atkvēlināšana atkvēlināšana, kurā baltā čuguna lējumu karsē līdz augstai temperatūrai un ilgstoši iztur, lai dzelzs karbīds sairtu un veidotos pārslveida grafīts; grafitizācijas atkvēlināšana ir kaļamā čuguna ražošanas pamatā.
- atvaļināt Atļaut uz kādu laiku aiziet no darba; piešķirt atvaļinājumu.
- oktroēt Atļaut, apbalvot, dāvināt piešķirt; īpaši Francijā ar karaļa dekrētu piešķīra privilēģijas tirdzniecības sabiedrībām.
- dot vārdu Atļaut, piešķirt tiesības uzstāties, izteikties (sanāksmē, sēdē u. tml.); radīt iespēju izteikt savas domas (presē).
- lappušatmiņa Atmiņa, kas sadalīta vienādos apgabalos - lappusēs, ko izmanto virtuālās atmiņas pārvaldīšanas procesā un datu apmaiņu veic veselām lappusēm.
- atmiņas pārvaldība atmiņas vadības līdzekļu un metožu kopums, kas ļauj šķietami palielināt brīvpiekļuves atmiņas apjomu, veidojot izvērsto atmiņu, paplašināto atmiņu vai virtuālo atmiņu, ko var izmantot programmu izpildei.
- ekzosfēra atmosfēras augšējais slānis, kas Zemes gadījumā ir \~800 - 10000 km augstumā; precīzs šī slāņa robežu augstums nav labi definēts un mēģinājumiem šo robežu augstumam piešķirt specifisku zinātnisku nozīmi nav īpaša pamata.
- pazemināt dienesta pakāpi atņemt augstāku dienesta pakāpi un piešķirt zemāku.
- atdalīt Atņemt, atraut vai citādi atšķirt (daļu no kā).
- atsijāt graudus no pelavām atrast vērtīgo, atšķirt vērtīgo no nevērtīgā, labo no sliktā.
- stāvēt krustcelēs (arī krustceļos) atrasties tādā stāvoklī, kad nepieciešams izšķirties (piemēram, starp divām vai vairākām iespējām, dažādiem uzskatiem).
- īscirtmeta plantācija ātraudzīgu koku sugu un to hibrīdu audžu plantācija, ko audzē īsu cirtmetu (6–25 g.) koksnes masas ražošanai, galvenokārt celulozes ieguvei, retāk zāģbaļķu audzēšanai.
- atķibināties Atrisināties, atirt.
- Lielais Artēziskais baseins atrodas Austrālijā (angļu val. "Great Artesian Basin"), aizņem Centrālās zemienes vidusdaļu, starp Karpentārija līci un Dārlingas vidusteci, Lielo Ūdensšķirtnes grēdu un Selvina grēdu, platība - 1,74 mlj kvadrātkilometru, stiepjas ziemeļu-dienvidu virzienā >2200 km, rietumu-austrumu virzienā \~1800 km.
- Jaunanglijas grēda atrodas Austrālijas austrumos, Lielās Ūdensšķirtnes grēdas vidusdaļa, 200 km garš, līdz 1615 m augsts granīta un kaļķakmens masīvs.
- Udas grēda atrodas Austrumsajānos, Krievijas Irkutskas apgabalā un Tivas Republikā, Udas un Hamsaras ūdensšķirtne, garums — 140 km, augstums — līdz 2875 m (Triangulatoru smaile), gneisi, marmors.
- Krustpils pils atrodas Jēkabpilī, Rīgas ielā 216b, celta 13. gs. vairākkārt cietusi karos un pārbūvēta, apbūvē ietilpa 2 dzīvojamās mājas, pārvaldnieka māja, dārznieka māja, virtuves māja, mucenieka māja, 2 strādnieku dzīvojamās mājas, lauksarga māja, oranžērija, u. c. ēkas.
- Gārsenes muiža atrodas Jēkabpils novada Gārsenes pagastā, kompleksā ietilpst pils, stallis ar lieveņa arkādi, klēts, spirta brūža strādnieku māja, pienotava, kalpu māja, kūtis, parks (4 ha), pie dīķa atrodas dzirnavas, garām tek Dienvidsusēja, pāri dīķa sašaurinājumam un upei uzcelti tilti; parkā aug 24 vietējās un 50 introducētas koku un krūmu sugas.
- Vidrižu muiža atrodas Limbažu novada Vidrižos, senāk apbūves kompleksā ietilpušas >20 ēkas, līdz mūsu dienām saglabājušās kungu māja, t. s. Šveices jeb mednieku māja - divstāvu guļbūve ar bagātīgiem kokgriezuma apdares elementiem, klēts ar arkādes lieveni, zirgu pasta ēka, staļļi, spirta dedzinātava, divstāvu ūdens tornis un ainavu parks (platība 14,5 ha).
- Šlokenbekas muiža atrodas Milzkalnē, izbūvēta kā nocietināta pils, ko ietvēra augsts, četrstūra veidā (80 x 120 m) būvēts laukakmeņu aizsargmūris ar šaujamlūkām un paceļamajiem vārtiem, 17. gs. pārbūvēta, mūsu dienās apbūves kompleksā ietilpst bijusī kungu māja, Lejas ratnīca (bijusī kūts un spirta brūzis pie austrumu sienas), Kalna ratnīca, 2 klētis, krogs, viduslaiku aizsargmūra fragmenti ar 2 vārtu torņiem un caurbrauktuvi.
- Austrumkurzemes augstiene atrodas starp Ventas-Usmas ieplakurietumos, Zemgales līdzenumu un Rīgas smiltāju līdzenumu, Ventas un Lielupes baseina ūdensšķirtne, augstums - līdz 156 m vjl. (Smiltiņu kalns).
- Durbes muiža atrodas Tukumā, Mazajā Parka ielā 7, kompleksā ietilpa kungu māja jeb pils, kalpu māja, klēts, ratnīca, stallis, dārznieka namiņš, rija, pagrabs, pirts u. c. ēkas, ainavu parks (platība \~25 ha) ierīkots 19. gs. 1. pusē, tajā aug 19 vietējās un 24 introducētās koku un krūmu sugas.
- Švarcvaldes nacionālais parks atrodas Vācijā, Bādene-Virtembergas federālajā zemē, izveidots 2014. g., platība - 100,6 km^2^.
- Gābisas līcis atrodas Vidusjūras dienvidu daļā, Tunisijas piekrastē, iesniedzas sauszemē 41 km, platums — \~68 km, dziļums — līdz 50 m; Mazais Sirts; Gābesas līcis.
- peldēties Atrodoties (ūdenstilpes) ūdenī, darboties, rīkoties (piemēram, peldēt, nirt, gremdēties), ar mērķi, piemēram, aktīvi atpūsties, rotaļāties, arī mazgāties.
- grupas ātrums ātrums, ar kādu pārvietojas viļņu paketes apliecēja; tas var atšķirties no viļņa fāzes ātruma (pārvietojoties vielā, vielas dispersijas dēļ viļņu paketes forma un izmēri var mainīties).
- separāts Atsevišķs, nošķirts (parasti par parādībām sabiedrībā).
- parēt Atsist cirtienu cīņā.
- dealkoholizācija Atspirtošana; (histoloģiska preparāta) atbrīvošana no alkohola.
- laistīties Atstarojot gaismu, izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu daudzkrāsainību, krāsas spilgtumu.
- plaiksnīties Atstarojot gaismu, izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu krāsu.
- atdalīt Atšķirt (atsevišķus priekšmetus, vielas no kopuma, masas).
- sadalīt Atšķirt (cilvēkus citu no cita), arī sašķelt (grupu, kolektīvu).
- atraut Atšķirt (cilvēkus) pret viņu gribu (no kā tuva, pierasta).
- izolēt Atšķirt (parasti tautas, cilvēkus citu no cita), pārtraucot savstarpējās attiecības.
- sašķirt Atšķirt (vajadzīgajā vietā).
- atšķirt aunus no avīm atšķirt vainīgos no nevainīgajiem, labos no sliktajiem.
- vētīt (arī atsijāt) graudus no pelavām (arī sēnalām) atšķirt vērtīgo no nevērtīga, labo no sliktā.
- atsijāt (arī vētīt) graudus no pelavām (arī sēnalām) atšķirt vērtīgo no nevērtīgā, labo no sliktā.
- atsijāt graudus no pelavām (arī sēnalām) atšķirt vērtīgo no nevērtīgā, labo no sliktā.
- atsijāt (arī vētīt) graudus no sēnalām (arī pelavām) atšķirt vērtīgo no nevērtīgā, labo no sliktā.
- atmest Atšķirt, atdalīt (ko nevajadzīgu, lieku).
- šķirināt atšķirt, atdalīt vienu no otra.
- atkliest Atšķirt, atlocīt, atsegt.
- atklastīt Atšķirt, atvērt (grāmatu).
- atskleist Atšķirt, atvērt (grāmatu).
- atskliest Atšķirt, atvērt (grāmatu).
- atdalīt Atšķirt, norobežot (kādu sabiedrisku parādību no citas).
- sarādīt Atšķirt, piešķirt.
- izkavāt Atšķirt, sašķirot.
- segreģēt Atšķirt.
- atšķira Atšķirtais, atsijātais.
- atsevišķi Atšķirti (no citiem), savrup.
- savkop Atšķirti, savrup.
- savmuļība Atšķirtība, norobežotība.
- atlaisties Atšķirties (par tādiem, kas saķērušies); tikt atslābinātam (par ko savilktu).
- spīdēt Atšķirties apkārtnē, vidē ar savu spožo, arī gaišo krāsu; būt redzamam, saskatāmam (kur).
- atplaiksnīties Atšķirties no apkārtnes ar gaišumu, spilgtumu.
- brūnot Atšķirties no apkārtnes ar savu brūno krāsu; brūnēt.
- brūnēt Atšķirties no apkārtnes ar savu brūno krāsu.
- izcelties Atšķirties no citiem priekšmetiem, parādībām ar ko būtisku, nozīmīgu.
- nošķiroties Atšķirties, atdalīties.
- atstipt Atšķirties, izcelties.
- iezīmēties Atšķirties, izdalīties (ar kādu pazīmi).
- diverģēt Atšķirties, nodalīties no kā kopīga, sākotnēja.
- atsevišķs Atšķirts, atdalīts, izdalīts, arī izolēts (parasti kādam noteiktam nolūkam).
- atrauts Atšķirts, izolēts, norobežots (parasti varmācīgi) - par cilvēku.
- atnākt Attaisīties, atvērties; arī atirt, atraisīties.
- atkāru dzīvot attālu, nošķirti dzīvot, dzīvot kā vientuļniekam
- nolikt Atteikties (no kā pirms tam piešķirta, izmantota).
- rakstlicis Attēllicis - drukas iekārta augstas izšķirtspējas attēlu izvadei.
- virtuālais ekrāns attēlu lauks, kas paplašināts ārpus fiziskā monitora ekrāna robežām; ar peles starpniecību ritinot liela apjoma dokumentu vai arī ritinot vienlaicīgi vairākus dokumentus, virtuālais ekrāns ļauj manipulēt ar dokumentiem, kuri monitora ekrānā redzami tikai daļēji.
- paternitātes atvaļinājums atvaļinājums no darba, kas tiek piešķirts tēvam viņa bērna piedzimšanas gadījumā.
- celma atvases atvases, ko no adventīvajiem pumpuriem dzen lapu koku, kā arī īves un tūjas celmi; vislabāk atvases dzen jauni koki, līdz maksimālā augstuma pieauguma sasniegšanai, turpmāk spēja dzīt atvases pakāpeniski samazinās, cirtmeta vecumā, izņemot alkšņus, praktiski zūd pilnīgi.
- uzsist Atvērt, uzšķirt.
- refriģerators Atvēsinātājs (atvēsināšanas ierīce spirta dedzinātavās).
- lumstot Audekla pavedienus izšķirt ar lumstiem.
- audio / video mijas formāts audio / video mijas formāts ir standarta "Video for Windows" datņu formāts, kas paredzēts alternējošu audio- un videokadru uzglabāšanai bitkaršu veidā, lai nodrošinātu zināmu animācijas ātrumu un pietiekami augstu izšķirtspēju.
- pāraugusi audze audze, kas ir vecāka par virscirtmeta vecumklasi.
- šķirtnis Auga daļa, kas ir nošķirta tā pavairošanai.
- vīties Augot kārtoties (cirtās, sprogās) - par matiem, apmatojumu.
- patsaknis Augs, kas ir izaudzis no spraudeņa, šķirtņu vai sakņu dzinuma.
- augšpalāta Augstākā palāta (divpalātu parlamentā), kurai nereti piešķirtas lielākas tiesības nekā apakšpalātai.
- profesors Augstākais augstskolas docētāja amats un nosaukums; persona, kam piešķirts šis nosaukums.
- lielmeistars Augstākais tituls, ko piešķir par izciliem sasniegumiem šahā vai dambretē; cilvēks, kam ir piešķirts šāds tituls.
- Tautas balva augstākais trimdas latviešu apbalvojums, ko no latviešu saziedotajiem līdzekļiem sāka piešķirt 1949. g. par mūža nopelniem, no 1963. g. par izciliem sasniegumiem zinātnē, kultūrā, mākslā, audzināšanā un sabiedriskajā darbībā ik gadu piešķir PBLA.
- luksusa viesnīca augstākās kategorijas viesnīcām piešķirtais īpašais statuss, ko raksturo plašas telpas, liels luksusa numuru un apartamentu skaits, grezns telpu interjers, izsmalcināti ēdināšanas pakalpojumi, orientācija uz maksātspējīgu klientu.
- aerobātika Augstākās pilotāžas figūru virtuoza izpilde.
- Hercules Graphics karte augstas izšķirtspējas grafikas karte (videoadapters) monohromiem monitoriem, ko izstrādājusi firma "Hercules Computer Technology".
- Buguļmas-Belebejas augstiene augstiene Austrumeiropas līdzenuma dienvidaustrumu daļā, Krievijā (Kuibiševas un Orenburgas apgabalā, Tatarstānas un Baškortostānas Republikā), Belajas, Kamas un Volgas baseina ūdensšķirtne, augstums - 200-400 m, to saposmo dziļas upju ielejas.
- Kalačas augstiene augstiene Austrumeiropas līdzenuma dienvidu daļā, Bitjugas un Hopjoras ūdensšķirtne Krievijā, Voroņežas, Volgogradas un Rostovas apgabalā, augstums — līdz 240 m.
- Ziemeļuvāli Augstiene Krievijas Eiropas daļas ziemeļos, viļņota, vietām pārpurvota Volgas un Severnaja Dvinas baseina ūdensšķirtne, garums - 600 km, augstums - līdz 293 m, gk. smilšu un māla nogulumi, skujkoku meži, purvi.
- Suomenselke Augstiene Somijas vidienē, Somu un Botnijas līča baseinu ūdensšķirtne, augstums - līdz 351 m, daudz ezeru, \~1/2 teritorijas pārpurvota.
- Mānselke Augstieņu un zemu kalnu grēda Somijas ziemeļos un austrumos, daļēji Norvēģijas ziemeļos un Krievijas ziemeļrietumos, Baltijas, Baltās un Barenca jūras ūdensšķirtne, garums - >750 km, platums - līdz 75 km, augstākā virsotne - 718 m.
- metrdotels Augstmaņu pilīs ēdienu un virtuves pārzinis.
- akadēmiskie nosaukumi augstskolas zinātniskās padomes piešķirts (uz mūžu) docenta vai profesora nosaukums.
- pioniersuga Augu suga, kas kādā atklātā vietā (piemēram, meža izcirtumā) iesakņojas pirmā un rada pirmo augu kopu.
- gaspačo Aukstā zupa no andalūziešu virtuves Spānijā; sastāvdaļas: svaigi tomāti, paprika, sīpoli, selerijas, gurķi, ķiploki, olīveļļa, etiķis, citrona sula, grauzdiņi, arī ola.
- švarma Austrumnieku (ēģiptiešu) virtuves ēdiens: plānās strēmelītēs sagriezta un sacepta gaļa, kas sajaukta ar ceptiem sīpoliem un tomātiem; maisījumu pasniedz maizes kabatiņās; kebabs.
- Lielais Sajāns Austrumsajānu austrumu daļas ūdensšķirtnes grēda Krievijā (Burjatijā un Tivā) un Mongolijā, augstums - līdz 3491 m (Munkusardiks), alpīnais reljefs.
- Baņņiks Austrumslāvu mitoloģijā - pirts gars, kas ir draudīgs tiem, kas mazgājas.
- falafels austrumu virtuves ēdiens, eļļā ceptas maltas turku zirņu un garšvielu bumbiņas vai šādi gatavots pīrāgs.
- šķiemenis Aušanā - dziju starpa, šķirtne velkos, vieta audu ievietošanai; metu krustošanās vieta; skals, kas neļauj izjukt metu krustojumam.
- šķiemiņš Aušanā - dziju starpa, šķirtne velkos, vieta audu ievietošanai.
- šķīmenis Aušanā - dziju starpa, šķirtne velkos, vieta audu ievietošanai.
- šķeiniņi aušanā — dziju starpa, šķirtne velkos, vieta audu ievietošanai.
- Bādene-Virtemberga Bādenes-Virtembergas zeme - federālā zeme Vācijas dienvidrietumu daļā ("Baden-Wuertenberg"), platība - 35752 kvadrātkilometri, 10717000 iedzīvotāju (2014. g.), administratīvais centrs - Štutgarte.
- noģībt Badu mirt.
- kā no maisa (birt) bagātīgi, lielā daudzumā, bez apstājas (birt).
- gramnegativitāte Baktērijas nespēja nokrāsoties, ja tās krāso ar Grama metodi un pēc tam apstrādā ar spirtu vai acetonu.
- grampozitivitāte Baktērijas spēja nokrāsoties, to krāsojot ar Grama metodi un nezaudēt krāsu pēc apstrādes ar spirtu vai acetonu.
- balotēt Balsojot izšķirt jautājumu (par kādas personas ievēlēšanu); balsojot izlemt (kādu jautājumu).
- levoglikozāns balta kristāliska viela ar saldenu garšu, šķīst ūdenī, daļēji šķīst spirtā, ēterī, hloroformā, benzolā, to satur koksnes pirolīzes produkti.
- metilandrostēndiols Balta kristāliska viela, nešķīst ūdeni, slikti šķīst spirtā; ķīmiskās uzbūves ziņā tuvs metiltestosteronam; lieto proteīnu anabolisma veicināšanai rekonvalescentiem.
- dimetīlglioksims Balti spīdīgi kristalliņi, kūst 234,5 grādu temperatūrā, nešķīst ūdenī, viegli šķīst spirtā un ētera.
- Mazuru ezeru augstiene Baltijas grēdas daļa Polijas ziemeļaustrumos (“Pojeziere Mazurskie”), ūdensšķirtne starp Pregoļu un Vislu, augstums — līdz 312 m (Dilevskas kalns), daudz glaciālas izcelsmes ezeru (1620 ezeru lielāki par 1 ha) ar kopējo platību 310 kvadrātkilometru.
- Pomožes ezeru augstiene Baltijas grēdas daļa Polijas ziemeļrietumos (“Pojezierze Pomorskie”), ūdensšķirtne starp Odras un Vislas lejteci, augstums — līdz 329 m vjl., vairāki lieli ezeri, meži, kūdrāji, virsāji.
- Mēklenburgas ezeru plato Baltijas grēdas daļa Vācijas ziemeļaustrumos, ūdensšķirtne starp Elbu un Baltijas jūras piekrastes upēm Pēni, Reknicu, Varnovu, augstums — līdz 179 m vjl.
- meprotāns Balts kristālisks pulveris, šķīst siltā ūdenī un spirtā.
- betanaftols Balts pulveris vai kristāliskas plāksnītes, šķīst spirtā, iegūst no naftalīna.
- antipirīns Balts, kristālisks pulveris; šķīst ūdenī, hloroformā un spirtā; karstuma mazināšanas un sāpju remdēšanas līdzeklis.
- Baraba Barabas stepe - mežastepes līdzenums Rietumsibīrijas dienvidu daļā, Obas un Irtišas ūdensšķirtnē, Krievijā, platība - \~117000 kvadrātkilometru, paugurains līdzenums, kas dienvidu daļā pāriet Kulundas līdzenumā.
- balbieris bārddziņi Rīgā viduslaikos, 1494. g. tika apstiprināti pirmie šī amata statūti, viņi skuva bārdas, ārstēja ievainojumus un kaulu lūzumus, apkopa slimniekus, rāva zobus, strādāja pirtīs; 17. gs. uzņēma Rīgas Mazajā ģildē.
- sibarīds Baudkārs cilvēks, izvirtulis; sibarīts.
- teritoriālisms Baznīcas tiesībās sistēma, kur zemes kungam piešķirta virskundzība baznīcas pārvaldē, piedēvējot viņam arī augstāko baznīcas varu.
- mācītājmuiža Baznīcas zemes gabals ar dzīvojamo māju un saimniecības ēkām, kas piešķirts mācītājam īpašumtiesiskā lietošanā (līdz 20. gadsimta 20. gadiem); mācītāja muiža; mācītāja dzīvojamā māja uz šī zemes gabala.
- mācītāja muiža baznīcas zemes gabals ar dzīvojamo māju un saimniecības ēkām, kas piešķirts mācītājam īpašumtiesiskā lietošanā (līdz 20. gadsimta 20. gadiem); mācītājmuiža.
- dzist Beigties (par dzīvību); mirt (par cilvēku).
- hidrazobenzols Benzidīna izstrādes starpprodukts, kas gaisā ātri oksidējas, iegūst hidrējot azobenzolu vai arī reducējot nitrobenzolu sārmainā spirta šķīdumā ar cinka putekļiem.
- bicilīns Benzinpenicilīna un N, N'-dibenziletilēndiamīna sāls ar ilgstošu iedarbību; vāji šķīst ūdenī, labi spirtā un acetonā.
- atšķirknis Bērns, kas atšķirts no krūts.
- pieberzēties Berzējot piebirt, nosmērēties.
- iebirzt Beržot, drupinot iebirt.
- etilēnciānhidrīns Beta-oksipropionskābes nitrils, bezkrāsains, viskozs šķidrums, šķīst ūdenī, etilspirtā, lieto akrilnitrila, akrilskābes iegūšanai.
- polimērbetons Betons, ko izgatavo no maisījuma, kura sastāvā ietilpst ūdenī šķīstoši polimēri vai to emulsijas, piem., polivinilspirts, nātrija karboksimetilceluloze, poliakrila emulsija.
- alumīnija hlorīds bezkrāsaina kristāliska viela AlCl~3~, šķīst ūdenī un absolūtajā spirtā, gaisā kūp, jo gaisa mitruma ietekmē hidrolizējas un izdalās hlorūdeņradis
- jonols bezkrāsaini kristāli, kušanas temperatūra 70 °C, šķīst spirtos, eļļās, antioksidants, pievienots taukiem, eļļām u. c. pasargā tos no bojāšanās; alkilfenols
- hloretons Bezkrāsaini kristāli, šķīst spirtā, ēterī, hloroformā; pasargā no jūras slimības.
- izobaldriānskābe Bezkrāsains šķidrums ar nepatīkamu smaku, kas ilgi turas; atrodama netīrā koka etiķī un koka spirta eļļās, kā arī baldriāna saknēs, no kurienes to arī iegūst.
- toluidīns Bezkrāsains šķidrums, kas ļoti slikti šķīst ūdenī, bet labi etilspirtā; iegūst katalītiski reducējot nitrotoluolus, izmanto krāsvielu ražošanai.
- bromoforms Bezkrāsains šķidrums, pagatavo iedarbojoties ar bromu uz spirtu vai acetonu, ar hlorformam līdzīgu smaržu, senāk lietots pret garo klepu.
- etiljodids Bezkrāsains šķidrums, stipri lsuž gaismas starus, pagatavo no etilspirta, joda un fosfora, vai arī no kālija jodija un dimetilsulfāta.
- Kalahari beznoteces ieplaka Dienvidāfrikā (Botsvānā, Zambijā, Zimbabvē, DĀR, Namībijā), platība - \~630000 kvadrātkilometru, garums - \~2000 km, platums - \~1200 km, vidējais augstums - 900-1000 m, ziemeļu robežu nosaka Kongo un Zambezi upju ūdensšķirtne, dienvidu - Oranžas upes ieleja.
- pirtskrāsns Bezskursteņa (parasti akmens) krāsns; arī zema krāsns, uz kuras virsmas salikti akmeņi (lauku pirtīs).
- bhādžī Bhaja - indiešu virtuvei raksturīgs ēdiens - cepti dārzeņi.
- Judīte Bībelē, Vecajā Derībā un ebreju mitoloģijā - patriote, kas ar savu skaistumu savaldzināja asīriešu karavadoni Holofernu un viņam miegā nocirta galvu, izglābjot savu dzimto pilsētu.
- makija biezs, grūti caurejams mūžzaļu cietlapju krūmājs (Vidusjūras apgabalam raksturīga veģetācija; augstais biezoknis var sastāvēt no akmens ozoliem, Alepo priedēm, pīnijām un lauru kokiem, zemais - no mirtēm, irbulenēm, olīvkokiem).
- šinšilla Biezs, porains vilnas dubultaudums, kura virsmu klāj garas, mazliet sagrodotas, uzkārstas dzijas pārsedzes, kas saveltas cirtainās sprogās.
- biokonversija Bioloģiska vielu pārvēršanas metode, ar kuru lauksaimniecības un sadzīves atkritumus pārvērš derīgās vielās un produktos (skābēs, spirtos, deggāzē), biotransformācija.
- koksnes sašķidrināšana biorafinēšanas process, kurā, koksni apstrādājot šķīdinātāja suspensijā reducējošās gāzes (vai bez tās) un katalizatora klātbūtnē 250-400 °C temperatūrā un augstā spiedienā (līdz 28 MPa), iegūst bioeļļu; izmanto arī benzola un etilspirta maisījumu, kreozotu, tetralīnu.
- birāties Birdināties, birt.
- birjāni Birjani - indiešu virtuves ēdiens.
- piebirzt Birstot (kam lielākā daudzumā), pārklāties (ar ko) - par vietu, platību; piebirt.
- atbirt Birstot atdalīties nost; nobirt.
- birzt Birt (par gatavām sēklām).
- aizbirt Birt ciet.
- atbirt Birt nost.
- nobirt Birt un pabeigt birt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- birāties Birt, drāzties.
- bērties Birt, kaisīties.
- birteniski Birteniski pilns - pārpilns.
- infula Bīskapu galvas sega, ko pāvests izņēmuma kārtā var piešķirt arī abatiem un prāvestiem; lieto kopš 10. gs.
- viegli uzliesmojošā krava bīstamā krava, kas pārvadājot, kraujot un/vai glabājot viegli var aizdegties. Tās ir cietas vai šķidras vielas vai to sajaukums, kas var aizdegties no sērkociņa liesmas, dzirksteles, berzes vai pašsabrukšanas procesa. Tādas kravas var būt, piemēram, benzīns, laka, spirts, siens, alumīnija pulveris un citas.
- grafikas interfeisa formāts bitkartētas grafikas datnes formāts, ko parasti izmanto operatīvās informācijas sistēmās, jo tas nodrošina tādas augstas izšķirtspējas grafikas kā skenētu attēlu efektīvu saspiešanu.
- pronija Bizantijā (11.-15. gs.) - imperatora piešķirtas tiesības klosterim vai augstai laicīgai personai uz mūžu (dažkārt arī mantojamas) vākt valsts nodokļus noteiktā teritorijā.
- šķiedenis Blakusprodukts, kas rodas spirta vai alus ražošanas procesā, kurā tiek pārstrādāti graudi, kartupeļi, melase; brāga.
- Mazupes parastās purvmirtes atradne botāniskais liegums parastās purvmirtes aizsardzībai, atrodas Ventspils novada Ances pagastā, Trumpes jeb Mazupes ielejā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 129,7 ha.
- Ziemupes parastās purvmirtes atradne botāniskais liegums parastās purvmirtes dabisko resursu saglabāšanai un aizsardzībai, atrodas Pāvilostas novada Vērgales pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 1835 ha.
- brāgs Brāga - pārpalikumi (biezumi), kas rodas spirta vai alus ražošanas procesā; izmanto arī kā lopbarību.
- Brienamais Brienamā purva daļa - botāniskais liegums parastās purvmirtes aizsardzībai, atrodas Dienvidkurzemes novada Gaviezes un Bārtas pagastā, Brienamā purva ziemeļaustrumu daļā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 171 ha.
- zeļonka Briljantzaļā spirta šķīdums.
- domīnija Britu impērijas zeme, kurai ir piešķirtas pašpārvaldes tiesības.
- neodāmodi Brīvībā atlaistie Spartas heiloti, kam par nopelniem valsts labā bija piešķirtas civilās, bet ne politiskās tiesības.
- bezūdens lanolīns brūngani dzeltena, ziedes konsistences masa ar vāju, savdabīgu smaržu; labi šķīst ēteri, benzīnā, acetonā, hlorofomā, grūti - spirtā; nešķīst ūdenī.
- meditatīvā koncentrēšanās budistu pašanalīzes metode pilnīgas nošķirtības sasniegšanai meditācijā vai domas runas un darbības koncentrēšanai, kas novērš sliktas karmas uzkrāšanos.
- samšits Buksis - neliels, mūžzaļš koks vai krūms ar ļoti cietu koksni, suņu mirte.
- kebabčeta Bulgāru virtuves ēdiens - grilētas maltas gaļas desiņas ar kartupeļu un dārzeņu piedevu.
- sirmot Būt ar pelēcīgi baltu nokrāsu; izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu pelēcīgi balto krāsu.
- noslēgt rēķinus ar dzīvi būt gatavam sagaidīt nāvi, mirt.
- brūtēties Būt līgavaiņa un līgavas attiecībās; lakstoties, flirtēt; būt (neprecētam) intīmās attiecībās.
- svārstīties Būt mainīgam, nenoteiktam, nepastāvīgam, nenosvērtam savā rīcībā, uzskatos u. tml.; nespēt pietiekami ātri izlemt, izšķirties.
- blāvot Būt redzamam, atšķirties no tumšākas apkārtnes ar savu nespodro gaišumu.
- sadalīties Būt tādam, kas tiek piešķirts katram kā daļa no kopuma, katram kā viņa daļa.
- durties acīs būt viegli pamanāmam, krasi atšķirties no pārējā; pēkšņi piesaistīt skatienu, uzmanību.
- norobežotājpazīme Būtiska pazīme, ko cenšas ietvert terminā, lai nošķirtu (norobežotu) blakusjēdzienus.
- terpīnhidrāts C~10~H~18~(OH)~2~H~2~O, bezkrāsaini caurspīdīgi kristāli, slikti šķīst ūdenī, labi - karstā spirtā.
- salicīns C~13~H~18~O~7~, salicilspirta glikozīds, sastopams vītolu un apšu mizā.
- sfingozīns C~18~H~37~NO~2~, bāzisks nepiesātināts aminospirts, sfingomielīna un cerebrozīdu struktūrkomponents.
- etilspirts C~2~H~5~OH, bezkrāsains šķidrums ar īpatnēju smaržu un dedzinošu garšu; vīna spirts; etanols.
- pikrotoksīns C~30~H~34~O~13~, "Anamirta cocculus Wight et Arn." sēklu glikozīds; lieto par pretindi, saindējoties ar barbiturātiem.
- luteīns C~40~H~56~O~2~, karotinoīds spirts, lipohroms, kas iegūts no dzeltenā ķermeņa, olas dzeltenuma vai taukaudiem; pārtikas piedeva E161b, krāsviela (no dzeltenas līdz sarkanai), uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā.
- tiacetazons C10H12N4OS, gaišdzeltens kristālisks pulveris, gandrīz nešķīst ūdenī, slikti šķīst spirtā.
- terpīns C10H18(OH)2, divvērtīgs terpēna spirts.
- nerols C10H18O, nepiesātināts pirmējais spirts, atrodams daudzās ēteriskajās eļļās; geraniola cisizomērs.
- tionīns C12H10ClN3S, bāziska metahromatiska krāsviela, tumšzaļi kristāli, spirta šķīdums zili violets; lieto histoloģijā šūnu kodolu, nervu šūnu tigroīdās vielas u. c. veidojumu krāsošanai.
- fenindions C15H10O2, balts kristālisks pulveris, šķīst spirtā, hloroformā; darbības mehānisma ziņā līdzīgs dikumarīnam, bet iedarbojas ātrāk un mazāk kumulējas.
- santalols C15H23OH, izšķir alfa un beta santalolu, terpēnspirts, santaleļļas galvenā sastāvdaļa, lieto parfimērijā un par deterģentiem.
- miricīns C15H31COOC30H61, bišu vaska spirtā nešķīstošā daļa, gk. palmitīnskābes miricilesteris.
- okestrols C20H26O2, sintētisks balts kristālisks pulveris, labi šķīst spirtā.
- malahītzaļais C23H25N2Cl, violeti zaļi kristāli, šķīst etilspirtā; lieto par krāsvielu bakterioloģijā, par reaģentu neorganisko fosfātu noteikšanai un par pH indikatoru: ja vides pH ir 0,0, tas ir dzeltens, ja 2,0 - zaļš, ja 11,6 - zili zaļš, ja 14,0 - bezkrāsains.
- melitskābe C6(COOH)6, kristāliska viela, šķīst ūdenī un etilspirtā.
- fenilēndiamīns C6H4(NH2)2, diaminobenzols - arilamīns, bezkrāsaini kristāli, šķīst karstā ūdenī, etilspirtā, ēterī; ar neorganiskām skābēm veido stabilus sāļus, viegli oksidējas, acilējas, alkilējas.
- bromacetanilīds C6H4Br NH CO CH3; balti kristāli, kas ūdenī gandrīz nešķīst, šķīst spirtā.
- novembihīns C7H14NCl3HCl, balts pulveris, šķīst ūdenī un spirtā.
- narkolāns CBr~3~CH~2~OH, balts sīkkristālisks pulveris, šķīst spirtā un ēterī.
- piramidālais cekuliņš cekuliņu ģints suga ("Ajuga pyramidalis"), daudzgadīgs lakstaugs, Latvijā sastopams reti, aizsargājams, aug skujkoku un jauktos mežos, mežmalās, meža pļavās, izcirtumos.
- celmiens Celmaina vieta, izcirtums, celmājs.
- celmājs Celmaina vieta, izcirtums.
- nams Celtne, arī telpa, kurā ir, parasti atklāts, pavards; arī virtuve; arī priekštelpa, priekšnams.
- organosolventā metode celulozes iegūšanas paņēmiens, kurā delignifikācijai izmanto organiskos savienojumus, parasti etilspirtu vai metilspirtu ar dažādām piedevām.
- Panamas zemesšaurums Centrālamerikas šaurākā kontinenta daļa (sp. val. “Istmo de Panama”), starp Karību jūru ziemeļos un Klusā okeāna Panamas līci dienvidos, mazākais platums — 48 km, mazākais augstums ūdensšķirtnē — 87 m, lielākais — 180 m.
- ķeršas Ceri, pirtsakmeņi.
- ciršus Cērtot, ar cirtieniem.
- pirtelis Ceturtdaļa; firtelis.
- metilbutirāts CH~3~(CH~2~)~2~COOCH~3~, metilgrupa, bezkrāsains šķidrums, slikti šķist ūdeni, sajaucas ar spirtu; lieto augļu ekstraktu ražošanā.
- acetaldehīds CH~3~CHO, otrs vienkāršākais aldehīds, etilspirta oksidēšanās produkts, zemā temperatūrā virstošs šķidrums.
- metilspirts CH~3~OH, indīga bezkrāsaina, caurspīdīga, šķidra viela ar etilspirta smaržu; metanols; koka spirts.
- metilalkohols CH~3~OH, metanols, koka spirts, vienkāršākais no spirtiem.
- alilspirts CH2=CHCH2OH - nepiesātināts spirts; bezkrāsains šķidrums ar asu smaku; izmanto sintētiskā glicerīna ražošanā, polimēru rūpniecībā.
- melisskābe CH3(CH2)28COOH, piesātinātā taukskābe bišu vaskā, miricilspirta oksidēšanās produkts.
- ramnitols CH3(CHOH)4CH2OH, piecvērtīgs spirts, ramnozes redukcijas produkts.
- mirlot Ciest badu, mirt badu (par dzīvniekiem).
- saharīds Cietes sašķelšanās produkts, kas rodas, piemēram, alus, spirta gatavošanā.
- teflons Ciets polimērs, ko izmanto pārklājumiem (piem., virtuves trauku pretpiedeguma pārklājums), starplikām, izolatoriem u. c.; politetrafluoretilēns.
- fitīns Cikliskā spirta inozīta fosforskābes estera kalcija un magnija sāls; dabas izcelsmes preparāts; lieto pret rahītu un anēmiju.
- mentols cikloheksāna rindas spirts, terpēns C~10~H~20~O, piparmētru ēteriskās eļļas galvenā sastāvdaļa - kristāliska, viegli gaistoša viela ar raksturīgu smaržu, izmanto kosmētikā ādas atsvaidzinātājos, parfimērijā, mutes skalošanas līdzekļos, var izraisīt alerģiskas reakcijas, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā.
- čokers Cilpenis - palīgierīce baļķu vilkšanai mežcirtēs.
- muzikālā dzirde cilvēka spēja uztvert, atšķirt un atdarināt muzikālo skaņu augstumu
- apziņas brīvība cilvēka tiesības uz domu un pārliecības brīvību, brīvību pieņemt reliģiju vai pārliecību pēc savas izvēles un brīvību nodoties savai reliģijai un pārliecībai tiklab vienatnē, kā arī kopā ar citiem publiski vai nošķirti.
- riska iedzīvotāji cilvēki vai cilvēku grupa, kuriem draud vislielākās briesmas (saslimt, nomirt u. tml.).
- deģenerants Cilvēks garīgas izvirtības stāvoklī, izvirtulis.
- nozīmnieks Cilvēks, kam piešķirta nozīmīte par panākumiem, sasniegumiem kādā darbības nozarē.
- pirtinieks Cilvēks, kas dzīvo pirtī.
- netiklis Cilvēks, kas ir izlaidīgs dzimumattiecībās; izvirtulis.
- pirtinieks Cilvēks, kas ir nodarbināts pirtī.
- pirtnieks Cilvēks, kas ir nodarbināts pirtī.
- pirtskuris Cilvēks, kas kurina pirts krāsni.
- izpērājs Cilvēks, kas mēdz daudz, stiprā siltumā pērties pirtī.
- sapērājs Cilvēks, kas mēdz daudz, stiprā siltumā pērties pirtī.
- deģis Cilvēks, kas nodarbojas ar (darvas, ogļu, spirta u. tml.) dedzināšanu.
- vīndedzis Cilvēks, kas nodarbojas ar degvīna vai spirta tecināšanu (dedzināšanu, pārtvaicēšanu).
- pērājs Cilvēks, kas peras pirtī.
- pirtinieks Cilvēks, kas peras, mazgājas pirtī; cilvēks, kas tikko pārnācis no pēršanās pirtī.
- svētdienaspērājs Cilvēks, kas pirtī peras vieglā siltumā.
- ložkomoiņiks Cilvēks, kas strādā virtuvē.
- šķirtenis Cilvēks, kura laulība ir juridiski šķirta.
- mājas circenis circeņu suga ("Gryllus domesticus"), 16-20 mm garš, dzeltens kukainis ar brūnu galvu, satopams reti, gk. vecu lauku māju virtuvēs, maizes ceptuvēs.
- šļaka Cirsma, izcirtums.
- kailcirsma Cirsma, kur tiek veikta kailcirte.
- sleja Cirsmas daļa, no kuras visus sagatavotos kokmateriālus izved pa vienu ceļu (starpcirtē - pa tehnoloģisko koridoru).
- ciršanas secības klase cirsmu grupējums pēc prioritātes no saimnieciskas lietderības viedokļa cirtes veida ietvaros.
- cirsmu projektēšana cirsmu iezīmēšana mežaudžu plānā un galveno ciršu saraksta sastādīšana, kas sākas meža inventarizācijas lauka darbu laikā, kad taksators novērtē un izmērī kokaudzes parametrus; ciršanas vecumu vai galvenos cirtes caurmēru sasniegušos taksācijas nogabalus taksators pēc meža augšanas apstākļu tipa sadala pieļaujamās platības (platuma) cirsmās.
- krudze Cirta, cilpa, mezgls dzijā.
- krudzele Cirta, cilpa, mezgls dzijā.
- skrudzele Cirta, skrudze.
- skrulle Cirta, sproga.
- cirksta Cirta; cirksts.
- cērta Cirta.
- cirksts Cirta.
- cirste Cirta.
- cirte Cirta.
- grepstele Cirta.
- vilnis Cirta.
- Rozites caperata cirtainā čigānene.
- krokainā hosta cirtainā hosta.
- Hosta crispula cirtainā hosta.
- Pelargonium crispum cirtainā pelargonija.
- lapu pētersīlis cirtainā pētersīļa pasuga ("Petroselinum crispum subsp. crispum").
- sakņu pētersīlis cirtainā pētersīļa pasuga ("Petroselinum crispum subsp. tuberosum").
- zirguskābenes Cirtainā skābene ("Rumex crispus").
- Rumex crispus cirtainā skābene.
- krūzainā skābene cirtainā skābene.
- Poa crispa cirtainā skarene.
- guslis Cirtainais dzelksnis ("Carduus crispus").
- Carduus crispus cirtainais dzelksnis.
- Pelecanus crispus cirtainais pelikāns.
- pētersile Cirtainais pētersīlis ("Petroselinum sativum").
- pētersiles Cirtainais pētersīlis ("Petroselinum sativum").
- pētersiļi Cirtainais pētersīlis ("Petroselinum sativum").
- pētersilis Cirtainais pētersīlis ("Petroselinum sativum").
- petruška Cirtainais pētersīlis ("Petroselinum sativum").
- selderiņi Cirtainais pētersīlis ("Petroselinum sativum").
- Petroselinum crispum cirtainais pētersīlis.
- Poa bulbosa ssp. crispa cirtainās skarenes "Poa crispa" nosaukuma sinonīms.
- skrūves mati cirtaini mati.
- lokains Cirtains (par matiem).
- lokaiņš Cirtains (par matiem).
- čirkstains Cirtains, sprogains.
- čirksteļains Cirtains, sprogains.
- krūzains Cirtains, sprogains.
- krūzans Cirtains, sprogains.
- krūzens Cirtains, sprogains.
- kruzuļains Cirtains, sprogains.
- kruzuļots Cirtains, sprogains.
- cerūzains Cirtains; arī izspūris, sajaukts (par matiem).
- cerūzaiņš Cirtains; arī izspūris, sajaukts (par matiem).
- cērtains Cirtains.
- cirkstains Cirtains.
- cirkulains Cirtains.
- cirkuļains Cirtains.
- cirstains Cirtains.
- cirtaiņš Cirtains.
- cirtens Cirtains.
- cirtots Cirtains.
- ķurzulans Cirtains.
- lokainis Cirtains.
- skrullains Cirtains.
- skruļļains Cirtains.
- skrūzains Cirtains.
- skrūzans Cirtains.
- skrūzots Cirtains.
- verpuļains Cirtains.
- viļņainis Cirtains.
- kruzuļi Cirtas, sprogas.
- cirkas Cirtas.
- cirkstes Cirtas.
- cirstas Cirtas.
- kruzeles Cirtas.
- skruzeles Cirtas.
- ietullēt Cirtāt.
- dastošana Cirtē atstājamo koku iezīmēšana ar krāsu.
- starpcirte cirte, kuras galvenais mērķis ir vērtīgu, noturīgu un kvalitatīvu vēlamā sastāva mežaudžu izaudzēšana; te ietilpst sastāva kopšanas cirte, krājas kopšanas cirte un rekonstruktīvā cirte.
- cirtājs Cirtējs.
- grupu izlases cirte cirtes paņēmiens, ko izmanto audzēs ar priedes paaugu vai kur iespējama meža dabiska atjaunošanās ar priedi; audzi nocērt pakāpeniski pa grupām 15 gados vai ilgākā laikposmā.
- joslu izlases cirte cirtes paņēmiens, ko izmanto audzes nociršanai slejās, kuru platums nepārsniedz vidējā koka augstumu.
- regulētā izlases cirte cirtes paņēmiens, ko izmanto egļu dažāda vecuma sausieņu augšanas apstākļu tipu audzēs – periodiski (pieauguma robežas) audzē izcērt bojātus, nekvalitatīvus un nevēlamu sugu kokus un ciršanas vecumu sasniegušus kokus.
- kombinētā mežaudzes kopšanas tehnoloģija cirtes veids, kura ik pēc 30–40 m izcērt koridorus un starpkoridoru platību kopj selektīvi.
- ģeometriskā mežaudzes kopšanas tehnoloģija cirtes veids, kurā ik pēc noteikta attāluma izcērt koridorus, bet starpkoridoru platībā audzi nekopj.
- selektīvā mežaudzes kopšanas tehnoloģija cirtes veids, kurā izcērt tikai tos kokus, kas no mežkopības viedokļa nav perspektīvi.
- gvelziens Cirtiens, sitiens.
- cirtienis Cirtiens.
- rieza Cirtienu starpa pļaujot.
- pieaugusi audze cirtmeta vai virscirtmeta vecumklases audze.
- meiselis Cirtnis; kalts (dzelzim vai akmenim).
- sirpjveida cirtomija cirtomiju suga ("Cyrtomium falcatum").
- lokšķēres Cirtošanas šķēres.
- kupierēt Cirtot (matus ar cirtojamām šķērēm).
- lokāt Cirtot (matus).
- lokot Cirtot (matus).
- lokāties Cirtot sev matus.
- krullēt Cirtot, sprogāt.
- ieskrullēt Cirtot, sprogot (matus).
- krūzāt Cirtot, sprogot; krūzēt.
- krūzēt Cirtot, sprogot.
- skrulināt Cirtot, sprogot.
- skrullināt Cirtot, sprogot.
- skrūvēt Cirtot, sprogot.
- čirkāt Cirtot; sprogot.
- cirkstot Cirtot.
- cirtāt Cirtot.
- krūzot Cirtot.
- kuperēt Cirtot.
- skrudzelēt Cirtot.
- skrūlēt Cirtot.
- skrūzēt Cirtot.
- lokoties Cirtoties, būt cirtainiem (par matiem).
- čunkuroties Cirtoties, mezgloties, samudžināties.
- grecelēties Cirtoties, sapīties.
- sačurmoties Cirtoties, saritināties.
- krudzelēties Cirtoties, sprogoties.
- skrulināties Cirtoties, sprogoties.
- skrullināties Cirtoties, sprogoties.
- krūzoties Cirtoties; sprogoties.
- cirkstoties Cirtoties.
- cirtāties Cirtoties.
- dzenksterēties Cirtoties.
- greitoties Cirtoties.
- grīnēties Cirtoties.
- krendzelēties Cirtoties.
- lokāties Cirtoties.
- skrūjāts cirtots, lokains.
- cirpains Cirtots, sprogots.
- skrūzulains cirtots.
- vildens Cirtots.
- cērtums Cirtums.
- Balduins no Alnas cisterciešu mūks, ko pāvests Gregors VI 1229. gadā nosūtīja kā legātu uz Livoniju, lai izšķirtu strīdu starp Rīgas Doma kapitulu un Brēmenes virsbīskapu par tiesībām iecelt Rīgas bīskapu; noslēdza arī 2 līgumus ar kuršiem; Zemgales bīskaps 1232.–1236.
- kafīra laims citrusu ģints suga (“Citrus hystrix”), citrusaugs ar aromātiskām lapām, ko izmanto Dienvidaustrumāzijas virtuvē.
- trīsfāžu turēšana cūku turēšanas sistēma, pēc kuras sivēnus no dzimšanas līdz realizācijai tur trīs dažādās vietās: atnešanās aizgaldā, atšķirto sivēnu kūtī un nobarojamo cūku kūtī.
- cukursakne Cukura sakne - čemurziežu dzimtas cemeru ģints suga ("Sium sisarum"), maz izplatīts un maz pazīstams daudzgadīgs virtuves sakņaugs.
- čateris Čata dalībnieks; cilvēks, kas iesaistījies virtuālajā tērzēšanā.
- čatotājs Čata dalībnieks; cilvēks, kas iesaistījies virtuālajā tērzēšanā.
- čatovij Čatotājs; cilvēks, kas iesaistījies virtuālajā tērzēšanā.
- čatovijs Čatotājs; cilvēks, kas iesaistījies virtuālajā tērzēšanā.
- panadela Čehu virtuve ēdiens - vēršgaļas zupa ar plānām pankūku sloksnītēm.
- Dambjupītes alas četras nelielas alas Salacas kreisā krasta sāngravā pie Lībiešu pilskalna, Valmieras novada Skaņkalnes pagastā, 3 alas veidojušās sufozijas procesos augšdevona Burtnieku svītas irdenajos smilšakmeņos, lielākā no tām ir 5,2 m gara, 5 m plata un 2,4 m augsta, divas alas ir daudz šaurākas, 8 un 6,5 m garas; ceturtā ala ir mākslīgi izveidota telpa (garums — 4,2 m, platums — 3,3 m augstums — līdz 2,7 m), ar nosaukumu "Dambjupītes pirtiņa".
- pentaeritrīts četrvērtīgs alifātiskais spirts C(CH~2~OH)~4~, cieta viela; lieto pentaftalsveķu, virsmaktīvu vielu, ziežeļļu u. c. iegūšanai.
- Brienamais purvs dabas liegums Dienvidkurzemes novadā, izvietojies uz Bārtas un Gaviezes pagastu robežas, izveidots 1987. gadā parastās purvmirtes un dažādu putnu sugu aizsardzībai, platība - 171 ha.
- Ašinieku purvs dabas liegums Preiļu novada Upmalas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), platība 1575 ha, purvs veidojies nepietiekamas noteces dēļ pārpurvojoties sauszemei ūdensšķirtnē starp Feimanku un Dubnu.
- Ances purvi un meži dabas liegums Ventspils novada Ances un Tārgales pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 10130 ha, ietver arī Skarbas purva liegumu, Mazupes parastās purvmirtes atradnes botānisko liegumu un Putera ezara purva dzērvenāju liegumu.
- granitops Dabiska granīta masa virtuves un vannas istabas aprīkojumam.
- vasks Dabiska vai sintētiska taukveida, amorfa, plastiska, viegli kūstoša viela, kuras galvenā sastāvdaļa ir augstāko taukskābju un augstāko vienvērtīgo (retāk divvērtīgo) spirtu esteri.
- spirta laka dabisku vai sintētisku sveķu šķīdums etilspirtā.
- Tricyrtis formosana daiļā tricirta.
- diferencēt Dalīt (pēc kādas pazīmes), šķirt.
- lozēt Dalīt, piešķirt (piemēram, mantas, priekšmetus, vietas, pienākumus) pēc kāda nosacīta priekšmeta, zīmes, kas izvēlēts un paņemts.
- pūt Dalīties, sairt mikroorganismu iedarbībā (par organismiem, to daļām).
- trunēt Dalīties, sairt parazītisku, saprofītisku sēņu iedarbībā (parasti par koksni); trupēt.
- trupēt Dalīties, sairt parazītisku, saprofītisku sēņu iedarbībā (parasti par koksni).
- trūdēt Dalīties, sairt, mikroorganismu iedarbībā noārdoties organiskajām vielām (par, parasti bojā gājušiem, organismiem, to daļām); arī pūt (1).
- iedalīt Dalot piešķirt (no kāda kopuma).
- iedalīšana dalot piešķirt.
- decentralizēt Daļēji sadalīt (varu, pārvaldi), piešķirt (tās) funkcijas kādām pakļautajām iestādēm, organizācijām.
- aizdrunēt Daļēji sairt, satrunēt.
- identitātes princips daļiņu neatšķiramības princips - viens no kvantu mehānikas svarīgākajiem pieņēmumiem, pēc kura vienādas (identiskas) elementārdaļiņas nav iespējams eksperimentāli atšķirt.
- niršana Darbība --> nirt (1).
- atšķiršana Darbība, process --> atšķirt.
- šķiršana Darbība, process --> šķirt.
- šķiršanās Darbība, process --> šķirties.
- atpūtas diena darbiniekam pēc asins vai asins komponentu nodošanas ārstniecības iestādē ir tiesības uz atpūtas dienu; darbiniekam un darba devējam vienojoties, šo atpūtas dienu var piešķirt citā laikā, bet ne vēlāk kā viena gada laikā pēc asins vai asins komponentu nodošanas ārstniecības iestādē.
- uzticības operācijas (trasts) darījumi, kuros attiecības starp banku un klientu balstās uz savstarpēju uzticēšanos un saskaņā ar kuru noteikumiem banka uzņemas atbildību par klientam piederoša īpašuma pārvaldīšanu klienta labā, pārvaldot šo īpašumu šķirti no sava īpašuma.
- izšķīrējs Darītājs --> izšķirt.
- nirējs Darītājs --> nirt.
- liellopa pase datorizēti aizpildīta veidlapa, kurā norāda dzīvnieka dzimšanas datumu, piešķirto identitātes numuru, izcelšanās datus un dzīvnieka īpašnieku.
- dinamiskā resursu iedalīšana datoru resursu iedalīšanas paņēmiens, kas paredz, ka, atkarībā no konkrētām vajadzībām, programmai piešķirtos resursus var mainīt programmas izpildes gaitā.
- kibertelpa Datoru tīklā (arī interneta tīklā) veidotais diskrētais pasaules modelis (virtuālā realitāte).
- slānis datoru tīkla loģiskās struktūras hierarhisks elements, kas izpilda noteiktu funkciju kompleksu, to skaits, nosaukumi un izpildāmās funkcijas dažādos tīklos var atšķirties, to kopīgā īpašība ir sniegt servisu augstāk stāvošiem slāņiem.
- datu ieraksts datu bāzes struktūras elements, kas tiek uzglabāts datu laukos, kuriem piešķirts noteikts vārds.
- ieraksts Datu bāzes struktūras elements, kas tiek uzglabāts datu laukos, kuriem piešķirts noteikts vārds.
- sorbitāns Daudzvērtīgā spirta atvasinājumi.
- sorbīts Daudzvērtīgs spirts - bezkrāsaini, adatveida, saldi kristāli, ko izmanto, piemēram, par cukura aizstājēju; pārtikas piedeva E420 (var būt sintezēts no glikozes), mitrumuzturētājs, pārmērīgs daudzums var izraisīt zarnu krampjus u.c. kuņģ un zarnu trakta darbības traucējumus, ietverts NIH bīstamo vielu sarakstā.
- alkīdsveķi Daudzvērtīgu skābju, daudzvērtīgu spirtu un vienvērtīgu augstāko taukskābju kondensācijas produkts; lieto laku un krāsu izgatavošanai.
- kvelkstēt Dauzīt un berzēt ķermeni ar bērza slotu pirtī.
- smaragdspāre Dažādspārnu spāru apakškārtas dzimta ("Cordulidae"), Latvijā konstatētas 5 sugas, vairākumam sugu ķermenis zaļš ar metālisku spīdumu, mīt pie dažādām ūdenstilpēm, bieži sastopamas arī sausās vietās - izcirtumos, mežmalās.
- atjaunošanas cirtes dažādu paveidu pakāpeniskās cirtes (regulētā izlases cirte, grupu izlases cirte, joslu izlases cirte) pieaugušos, pāraugušos, aizsargājamos, saudzējamos un saimnieciskos mežos, lai nodrošinātu labvēlīgus apstākļus dabiskās meža atjaunošanas norisēm (sēklinieku klātbūtne, labvēlīgāks mikroklimats saimnieciski vēlamo koku sugu paaugas augšanai).
- fusion Dažādu stilu, kultūru, ietekmju, virtuvju u. tml. sajaukums, mikslis.
- virtuālais terminālis dažās operētājsistēmās - displeja stacijas loģisks ekvivalents, kas rada ilūziju, ka operētājsistēmas rīcībā ir vairāk ierīču, nekā fizikāli eksistē. Virtuālie termināļi ir loģiski neatkarīgi viens no otra un dod iespēju sadalīt fizikālo resursu izmantošanu laikā.
- Rietumsamoa Dažkārt lietots Samoa Neatkarīgās Valsts nosaukums, lai atšķirtu no Amerikāņu Samoa, kas atrodas austrumu pusē.
- evaņģēlikālisms Dažu kristīgā protestantisma virzienu nostādnes, kurās sevišķi liela nozīme piešķirta Bībeles autoritātei, ticības apliecībai un indivīda personiskajai apņēmībai pieredzēt tādus pārdzīvojumus, kuri viņā nostiprinātu ticību.
- ar mežu neapklātas zemes degumi, iznīkušas audzes, vējgāzes, vējlauzas, izcirtumi un lauces.
- bentils Degviela, kas sastāv no 25% spirta un 75% benzīna.
- šņaga Degvīns, spirts.
- balts Degvīns; spirts.
- pērļu rinda dekoratīvs dzegas elements, kas atgādina pērļu virteni.
- lāva Dēļu paaugstinājums (pirtī, parasti ar pakāpieniem), kur karsēties un pērties.
- cirtumiņš Dem. --> cirtums.
- izcirtumiņš Dem. --> izcirtums.
- mirtīte Dem. --> mirte 1(3).
- pirtsslotiņa Dem. --> pirtsslota.
- virtuvīte Dem. --> virtuve.
- vitālā statistika demogrāfisko notikumu - dzimstības, mirstības, noslēgto un šķirto laulību, abortu statistika; parasti netiek ietverta iedzīvotāju migrācijas statistika.
- trīskaulu konjaks denaturētais spirts.
- zilais Denaturētais spirts.
- denaturka Denaturēts spirts.
- deneturka Denaturēts spirts.
- dinaturka Denaturēts spirts.
- spirtot Dezinficēt (ko) ar spirtu.
- protodiakons Diakons pie bīskapa katedrāles vai galma; arī diakonam par īpašiem nopelniem piešķirts goda tituls.
- iesals Diedzētu graudu produkts, ko parasti izmanto par izejvielu, piemēram, alus, spirta gatavošanai.
- zvejniekkaķis Dienvidaustrumāzijā mītoša kaķu dzimtas suga ar apspalvojumu, kas daļēji atgrūž šķidrumu un nesamirkst ūdenī, spēj nirt un medīt zivis arī zem ūdens.
- Nanlina kalni Dienvidķīnas kalnu daļa Ķīnas dienvidaustrumos ("Nanling"), garums - \~1200 km, augstums - līdz 2185 m, Jandzi un Sidzjanas baseina ūdensšķirtne.
- diglims Dietilēnglikola dimetilēteris, bezkrāsains šķidrums, iegūst no metilspirta un etilēnoksīda, lieto par šķīdinātāju.
- tiokarbanilids Difeniltiourīnviela, ko iegūst, vārot anilīnu ar sēroglekli spirta šķīdumā, vai arī darbojoties uz anilīna un sēroglekļa maisījumu ar ūdeņraža peroksīdu.
- ziepju trauks digitālais fotoaparāts ar zemu izšķirtspēju un nelielu atmiņas karti.
- diplomātiskais personāls diplomātiskās pārstāvniecības atbildīgie darbinieki, kam piešķirtas īpašas tiesības.
- olneškrupji Diskmēļu dzimtas ģints ("Alytes"), ķermenis \~5 cm garš, 2 sugas, izplatīti Viduseiropā un Dienvideiropā, apaugļoto olu virtenes (garumā līdz 170 cm) tēviņš aptin ap pakaļkājām un nēsā līdz izšķiļas kurkuļi, tie attīstās ūdenī; olnēsātājkrupji; olneši.
- mirstams Divd. --> mirt.
- spirtots Divd. --> spirtot.
- verdošs Divd. --> virt.
- nyssa Divdīgļlapju augu ģints "Nyssaceae" dzimtā, ka pieder mirtifloru rindai, 6 sugas.
- apocinacejas Divdīgļlapju dzimta, gk. tropu un subtropu augi, nedaudzi arī mērenajā joslā, koki vai ilggadīgi zāļaugi, vairākas tropu ģintis dod kaučuku, mērenajā joslā pazīstamākie ir kapu mirte un oleandrs.
- batāte Divdīgļlapju klases asteru apakšklases kāpnīšu rindas tīteņu dzimtas suga ("Ipomoea batatas"), tropu un subtropu augs, kura miltainos bumbuļus (tā sauktos saldos kartupeļus) lieto uzturā, iegūst cieti un spirtu, gatavo konservus.
- oleandrs Divdīgļlapju klases dzimta ("Apocynaceae"), koksnainas liānas, retāk koki, krūmi vai lakstaugi, gk. tropos, 180-200 ģinšu, \~2000 sugu, Latvijā savvaļā konstatēta 1 ģints - kapmirte.
- lukteņa divi baļķi virs grodiem klētī pirts slotiņu glabāšanai.
- glikoli divvērtīgi spirti ar divām hidroksilgrupām molekulā; tos lieto par šķīdinātājiem, plastifikatoriem, kā arī antifrīzu ražošanā; dioli.
- pūkainais dižīsspārnis dižīsspārņu suga ("Emus hirtus"), kas medī kukaiņus uz zirgu vai vistu mēsliem, Latvijā un arī visā Eiropā sastopama reti un to nepieciešams aizsargāt.
- dokumenta formāts dokumenta ārējais veidols, kas tam piešķirts formatēšanas procesā un ko nosaka tādi tā elementi kā, piemēram, malu platums, galvenes un parindes forma, lappušu numuru izvietojums, teksta dalījums slejās u. c.
- abstrahēt Domāšanas procesā nošķirt (no mazāk svarīgā, nebūtiskā), akcentējot galveno; vispārināt.
- baroka glezniecība dominēja virtuozas, dinamiskas, dekoratīvas kompozīcijas ar reliģisku un mitoloģisku tematiku, alegoriskiem motīviem, reprezentatīvi portreti, tajos ieviesās košas krāsas un brīvs, plašs otas triepiens.
- atļaut dot atļauju, piešķirt tiesības (ko darīt).
- dakstīt Dot nežēlojot, pasniegt; dāsni ko piešķirt; izdāvāt; dāļāt.
- dākstīt Dot nežēlojot, pasniegt; dāsni ko piešķirt; izdāvāt; dāļāt.
- apsolīt Dot solījumu (ko iedot, atdot, nodot lietošanā, piešķirt u. tml.).
- svētīt Dot, piešķirt (kādam, kam) svētību (1).
- dalīt Dot, piešķirt citam daļu (no kā sava); kopīgi lietot, izmantot; dalīties (4).
- dalīties Dot, piešķirt citam daļu (no kā sava); kopīgi lietot, izmantot.
- nodrāzt Drāžot padarīt smailu; drāžot piešķirt vēlamo formu.
- piedrupt Drūpot piebirt (pietiekami, daudz).
- apdrupt Drūpot sairt (visapkārt, no virspuses).
- dēdēt Drupt, dalīties, irt fizikālu vai ķīmisku procesu ietekmē (parasti par iežiem).
- grūt Drupt, irt.
- Hutormihailovska Družbas pilsētas Ukrainā, Sumu apgabalā, nosaukums līdz 1962. g., kad tai piešķirtas pilsētas tiesības un mainīts nosaukums.
- kampeša Dūmu uztvērējs pirtī.
- kampetis Dūmu uztvērējs pirtī.
- nogares Dvinga, sīvs gars pirtī vai rijā.
- anakatadidīms Dvīņu kroplis, kas savienots viduklī un šķirts augšgalā un apakšgalā.
- krotoneļļa Dzeltenbrūna bieza eļļa, ko iegūst no "Croton Tiglium L." sēklām, krāso lakmuspapīru sarkanu un šķīst absolūtā spirtā, pēc sastāva zemāko un augstāko glicerīnu maisījums, tanī ir brīvās taukskābes un 10% sveķu, lieto dziedniecībā.
- štukass Dzeršanai attīrīts tehniskais (aviācijas) spirts.
- etilmerkaptāns Dzidrs, bezkrāsains, kustīgs šķidrums ar nepatīkamu raksturīgu smaku, ūdenī šķīst ļoti maz, bet viegli spirtā un ēterā, deg ar zilu liesmu.
- gonochronisms Dzimuma (kārtu) šķirtība, kad īpatnim ir tikai vai nu vīrišķie vai arī tikai sievišķie dzimuma dziedzeri.
- heterotallisms Dzimumšķirtība zemākiem augiem haploīdajā paaudzē; tā neizpaužas ārēji, bet parādās tikai dzimumprocesā.
- dzirnkalis Dzirnakmeņu izcirtējs.
- skolija Dzīru dziesma, ko grieķu mielastā (simpozijā) dziedāja kāds no mielasta dalībniekiem, turēdams rokā mirtes zaru, un tas kam viņš šo zaru nodeva tālāk turpināja dziedāšanu.
- dermatoplastika Dzīvnieku izbāšana, māksla kolekciju nolūkos piešķirt ādām dzīva dzīvnieka izskatu; taksidermija.
- dermoplastika Dzīvnieku izbāšana, māksla kolekciju nolūkos piešķirt ādām dzīva dzīvnieka izskatu; taksidermija.
- pirtskambaris Dzīvojamā istaba pirtī.
- pirtskamberis Dzīvojamā istaba pirtī.
- dzīvoklis Dzīvošanai paredzēts vairāku telpu (istabu, virtuves, palīgtelpu) kopums ēkā.
- Acanthocinus griseus egļu malkcirtis.
- bukšaugi Eiforbiju rindas dzimta, daudzgadīgi lakstaugi, kokaugi ar mūžzaļām lapām, ziedi sīki, lapu žāklēs, 6 ģintis, \~60 sugu; Latvijā apstādījumos, kapsētās audzē mūžzaļo buksi jeb suņumirti.
- pirtsēberģis Ēka ar pirti un vienistabas dzīvokli.
- fosfakols Eļļains, dzeltens šķidrums, šķīst ūdeni, spirtā, ēterī, benzolā; holīnesterāzes inhibitors tāpat kā fizostigmlns un prozerins.
- epoksīdlakas Epoksīdsveķu šķīdumi organiskos šķīdinātājos (arēnos, ketonos, spirtos).
- Amerikas ērkšķogas ērkšķogu suga ("Grossularia hirtella").
- pārziepjošanās Esteru un ūdens reakcija, kuras rezultātā rodas spirts un skābe.
- esterificēšanās Esteru veidošanās no skābes un spirta vai fenola.
- uzlija Ēterisko eļļu saturošu izejvielu izvilkums etilspirtā vai ūdenī (alkoholisko un bezalkoholisko dzērienu gatavošanai).
- etilgrupa etils - etilspirta radikālis, C~2~H~5~-.
- etanols Etilspirts - piesātināts vienvērtīgais spirts, bezkrāsains šķidrums ar īpatnēju smaržu un asu garšu.
- etilalkohols Etilspirts; vīna spirts.
- vīna spirts etilspirts.
- spirts Etilspirts.
- Derga ezers ezers Īrijā (angļu _Lough Derg_, īru _Loch Deirgeirt_), Centrālajā zemienē, platība - 129 kvadrātkilometri, garums - 35 kilometri, platums 3-16 kilometri, dziļums - līdz 40 m, krasti augsti, cauri tek Šenona; Lohdergs.
- Mazais Čakšu ezers ezers Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā, platība — 8,2 ha; Čakšu ezers; Pirtnieku ezers; Pertnieku ezers.
- Piertnīku ezers ezers Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, platība — 5,4 ha; Petriņu ezers; Pirtnieku ezers.
- Maziere Ezers Ventspils novada Puzes pagastā, viens no Stiklu ezeriem, platība - 7,8 ha, garums - \~500 m, lielākais platums - \~300 m; Mazais ezers; Mazieres ezers; Mazais ezers; Pirts ezers.
- Mazums Ezers Vidzemes augstienē, Amatas un Raunas (tās pietekas Vaives) ūdensšķirtnē, Cēsu novada Vaives pagastā, 183,3 m vjl., platība - 25,9 ha, garums - 0,65 km, lielākais platums - 0,45 km, lielākais dziļums - 5,3 m; Mazais ezers; Mazuma ezers.
- Mordangas ezeri ezeru grupa Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Irbes un Ventas lielbaseinā, Talsu un Kuldīgas novadā, kopplatība — >200 ha, ūdensšķirtne dala to 2 daļās, ziemeļu grupa ar noteci uz Usmas ezeru un Irbes baseinu un dienvidu grupa ar noteci uz Abavu, tie ir subglaciālās iegultnes ezeri, orientēti aptuveni dienvidu-ziemeļu virzienā, krasti augsti, apkārt mežainas iekšzemes kāpas.
- Sniedziņu ezeri ezeru grupa Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Pildas augšteces baseinā, Ilžas un Kivdolicas ūdensšķirtnē, gk. Ludzas novada Pildas un Ņukšu pagastā, centrālo grupu veido Porkaļu, Augšsniedziņu un Lejassniedziņu ezers, netālu ir Rogaižas, Voicu, Sleinovas, Vorkaļu, Bečeru un Šostu ezers, kā arī Lielais un Mazais Peisānu ezers un Dziļūts.
- reģistrācija Faktu vai parādību pierakstīšana, ko veic, lai izdarītu uzskaiti vai lai kādam faktam piešķirtu likumisku spēku (piem., laulības reģistrācija).
- digestija Farmakoloģijā cietu vielu miekšķēšana spirtā, ēterā u. c. šķidrumos.
- vazogēns Farmakoloģisks līdzeklis, vazelīneļļas (šķidrā parafīna), oleīnskābes un amonjaka spirta šķīduma maisījums.
- fenolformaldehīdlakas Fenolformadehīdsveķu šķīdumi etilspirtā vai dažos ogļūdeņražos.
- metilolfenoli fenolspirti.
- oksimetilfenoli fenolspirti.
- alkoholdehidrāze Ferments, kas piedalās alkoholiskā rūgšanā, katalizējot acetaldehīda reducēšanos etilspirtā.
- atsevišķais Filozofijas kategorija; pasaules kopsakarības un tās izziņas objektīvs moments, kas izsaka īstenības priekšmetu vai parādību, to īpašību un attiecību kvalitatīvo noteiktību, individualitāti, norobežotību un atšķirtību no citiem priekšmetiem vai parādībām.
- līdzfinansējums Finansējums, kas tiek piešķirts kopā ar kādu citu finansētāju.
- centrālā banka finansiāla iestāde, kam valstī piešķirtas naudas un vērtspapīru izlaišanas tiesības; tās funkcijās ietilpst arī naudas apgrozības kontrole.
- videostandarts XGA firmas _IBM_ videostandarts, kas izstrādāts, lai aizstātu novecojušo videostandartu _8514/A_. Testa režīmā šī standarta izšķirtspēja 16 krāsām ir 1056x768, bet grafikas režīmā 65536 krāsām - 640x480 un 256 krāsām - 1024x768. Videostandarts _XGA_ ir saderīgs ar videostandartu _VGA_.
- virtuālā mašīna firmas _Intel_ mikroprocesoriem (sākot ar _Intel 80836_) - procesora aparatūrā izveidots aizsargāts atmiņas apgabals. Katra virtuālā mašīna neatkarīgi no citas virtuālās mašīnas var izpildīt savas programmas, kā arī organizēt piekļuvi tastatūrai, printerim un citām iekārtām, katru virtuālo mašīnu vada tai piemērota operētājsistēma.
- aizsargrežīms Firmas "Intel" mikroprocesoru darbības režīms, kas nodrošina virtuālo atmiņu un vairākuzdevumu režīmu, dodot iespēju vienlaicīgi izpildīt vairākas programmas.
- alternēšanas taustiņš firmas IBM un ar to saderīgas tastatūras taustiņš, kuru nospiežot vienlaicīgi ar citiem taustiņiem tiem tiek piešķirta cita, alternatīva nozīme, piemēram, kādas funkcijas izsaukums.
- fizikālā lieluma vienība fizikāls lielums, kam pēc definīcijas ir piešķirta skaitliskā vērtība.
- piešansēt Flirtēt, lakstoties.
- kantēt Flirtēt, vēlēties iegūt pretējā dzimuma partneri.
- šīberēties klāt flirtēt; pieglaimoties.
- copēt flirtēt.
- piesisties Flirtēt.
- piešļūkt Flirtēt.
- amizieris Flirts.
- amzieris Flirts.
- soroks Flirts.
- fosfolipīds Fosforskābes un spirta esteris, kurā ietilpst arī augstākās taukskābes vai aldehīdi.
- fotožurnālistika fotoattēlu izmantošanas veids, kurā prioritāte tiek piešķirta attēlu snigtās informācijas kvalitātei.
- izšķiršanas spēja fotogrāfiskā materiāla spēja skaidri izšķirt fotoattēlā mazas, tuvu stāvošas detaļas.
- rezolvometrija Fotomateriālu gaismjutīgā slāņa izšķirtspējas kvantitatīvās novērtēšanai metodes.
- rakstlicis Fotorakstlicis - drukas iekārta augstas izšķirtspējas pustoņu attēlu un tekstu izvadei.
- klonējums funkcionāli identiska kādas ierīces, piemēram, datora, kopija. Klonējums ir aparatūrsaderīgs un programmsaderīgs ar oriģinālu, bet var no tā atšķirties ārējā izskatā.
- fūzelis Fūzeļeļļa, spirtrūgšanas blakusprodukts, kas sastāv no augstākajiem vienvērtīgajiem spirtiem un dažādām citām vielām.
- sniegt Gādāt, piešķirt, nodrošināt (piemēram, kādus apstākļus, stāvokli); būt par pamatu, nosacījumu (piemēram, kādam stāvoklim, darbībai).
- Mārtiņdiena Gadskārtas svētki, ko svin 10. novembrī, un tie iezīmē šķirtni starp rudeni un ziemu, senāk arī saimnieciskā gada noslēgumu.
- hloretils Gaistošs, viegli uzliesmojošs šķidrums, ko iegūst, karsējot spirta un koncentrētas sālsskābes maisījumu; lieto medicīnā kā anestēzijas līdzekli.
- tetrajodpirols Gaiši dzeltens pulveris bez kādas smakas, grūti šķīst ūdenī, viegli spirtā un ēterī; jodols.
- apretūra Galīgā (auduma, ādas, papīra u. tml.) apstrāde ar īpašām vielām, lai izstrādājumam piešķirtu vajadzīgās īpašības (piemēram, gludumu, spīdumu).
- Uraltavs Galvenā Dienvidurālu ūdensšķirtnes grēda, atrodas gk. Krievijas Baškorostānas Republikā, garums - \~300 km, augstums - līdz 1068 m, kristāliski slānekļi, kvarcīti, filīti.
- amilalkohols Galvenā sīveļļas (fūzeļa) sastāvdaļa, kas paliek pāri tīrot spirtu; izmantoja kaučuka un laku rūpniecībā.
- Ou grēda galvenā ūdensšķirtnes grēda Honsju salas ziemeļos (“Ou sammyaku”), Japānā, garums — \~400 km, augstums — līdz 2041 (vulkāns Ivate), grēdā 7 vulkānu grupas, arī darbīgais vulkāns Bandajs.
- Karats galvenais varonis rietumsemītu vēsturiskā mītā, leģendā, viens no nevainīgiem cietējiem, kuru dažkārt identificē ar Mintannijas valsts dibinātāju Kirtu 16. gs. p. m. ē. vai arī atzīst par leģendārā vai reālā ugaritiešu valdnieka dēlu.
- ilgtermiņa aizdevums galvenokārt paredzēti kapitālieguldījumiem vai citiem mērķiem ar ilgāku kreditējamā pasākuma atmaksāšanas termiņu; var piešķirt arī obligāciju veidā, ķīlu zīmēs utt.
- stepes ieplaciņa gandrīz līdzens, parasti ieapaļš pazeminājums, kas sastopams pa vienam vai grupās ūdensšķirtņu līdzenās virsmās pustuksnešu, stepju vai mežastepju zonās.
- absolūtais spirts gandrīz pilnīgi no ūdens atbrīvots spirts; lieto par šķīdinātāju, degvielu, reaģentu u. c.
- valksne Gara rinda, virtene.
- difenīlmetāns Garas adatas ar patīkamu oranžas atgādinošu smaršu, viegli šķīst spirtā, ēterā un benzolā, lieto ziepju rūpniecībā ģerāniju eļļas vietā.
- ķemmvilna Garas šķiedras (12-24 cm un vairāk) mazcirtaina gluda aitu vilna.
- maudakas Garas, šauras meža pļavas vai izcirtumi, kur labprāt uzturas slokas.
- ūdens joma garena, parasti nošķirta, ūdens josla.
- retrīts garīga prakse, kas ietver atšķirtību no ikdienas (darba, ģimenes, ierastās vides), lai pabūtu vienatnē, iedziļinātos sevī, sakārtotu domas un atklātu par sevi ko jaunu; organizēts pasākums, parasti nometne uz vairākām dienām, kurā piekopt šo garīgo praksi
- kaukura ķipis garmetis, ar ko uzlej uz pirts krāsns aukstu ūdeni.
- kaukuris Garmetis, ar ko uzlej uz pirts krāsns aukstu ūdeni.
- adžika Garšvielu maisījums, kas raksturīgs Kaukāza tautu virtuvei.
- šmorēties Gatavot sautētu gaļu, cepeti; darboties (pa virtuvi), cepot, sautējot (gaļu).
- oleandraugi Genciānu rindas dzimta, koki, liānas, retāk daudzgadīgi lakstaugi ar vienkāršām lapām, \~200 ģinšu, >2000 sugu, Latvijā telpās audzē parasto oleandru, brīvā dabā audzē mazo kapmirti, kas vietām pāriet savvaļā.
- sauszemes gliemeži gliemju tipa ("Mollusca") dzīvnieku grupa, dažus milimetrus līdz vairākus centimetrus gari, mīksti bezmugurkaulnieki, kuru ķermenis sastāv no galvas, vidukļa un kājas; vidukli apņem mantija, tās dziedzeru izdalītais sekrēts veido čaulu (plaušgliemežiem), kas var būt arī pilnīgi vai daļēji reducējusies (kailgliemežiem); šķirtdzimumu vai divdzimumu dzīvnieki, Latvijā konstatētas 82 sugas.
- dioli Glikoli - divvērtīgie acikliskie alifātiskie spirti.
- GVPN globālais virtuālais privātais tīkls (angļu "Global Virtual Private Network").
- blande Govs, kas mēdz atšķirties no ganāmpulka un klaiņot apkārt.
- diaireze Gramatikā šķirtne starp 2 līdzās stāvošiem patskaņiem (vokāļiem), kas izrunājami atsevišķi.
- etiķskābes baktērijas gramnegatīvas, kustīgas, nesporulējošas, aerobiskas nūjiņveida baktērijas; enerģiju iegūst, nepilnīgi oksidējot cukurus un spirtus: veido skābes; sastopamas uz augiem, it īpaši uz augļiem; var izraisīt vīna, alus skābšanu; kultivē etiķa ieguvei; izplatība Latvijā maz pētīta.
- hromobaktērijas Gramnegatīvu, aerobisku vai fakultatīvi anaerobisku, parasti nepatogēnu nūjiņveida baktēriju ģints; sastopamas augsnē un ūdenī tropu zemēs; raksturīga ir to spēja producēt violetu pigmentu, kas nešķīst ūdenī un hloroformā, bet labi šķīst spirtā.
- skrabstiņš Greblis, cirtnis.
- Keivi Grēdveida pacēlums Kolas pussalas vidienē, Krievijā, Murmanskas apgabalā, garums - 200 km, augstums - līdz 397 m, Barenca un Baltās jūras upju ūdensšķirtne, saposmo aizas un dziļas ielejas.
- sanirt Gremdēties ūdenī, nirt (par vairākiem).
- Sterope grieķu mitoloģijā - arkādiešuvaldnieka Kēfeja meita, kas no Hērakla saņēma Gorgonas matu cirtu, kurai piemita spēja atbaidīt ienaidniekus.
- Āte Grieķu mitoloģijā - dievu valdnieka Zeva meita, varena dievība, kas personificē prāta aptumsumu un maldus, ir ļaunprātīga un kaitē cilvēkiem; neprātīgas kaislības iemiesojums, nespēja atšķirt labu rīcību no ļaunas.
- Nīss grieķu mitoloģijā - Hirtaka dēls, Aineja ceļabiedrs, Eiriala draugs, ar kuru kopā viņš gāja bojā, naktī uzbrūkot rutulu nometnei.
- Teāno grieķu mitoloģijā - Īkarijas valdnieka Metaponta sieva, kurai nebija bērnu un vīrs gatavojās no viņas šķirties, tāpēc uzdeva par saviem atrastus dvīņus, pēc tam pati dzemdēja dvīņus un gribēja nogalināt atradeņus, bet Poseidona iejaukšanās dēļ bojā aizgāja pašas dēli un viņa izdarīja pašnāvību.
- Faons grieķu mitoloģijā - Lesbas iemītnieks, kas pārvedot dievieti Afrodīti, neņēma no tās samaksu, par ko viņam tika piešķirtas lieliskas zāles, kas padarīja viņu tik jaunu un skaistu, ka visas sievietes viņā iemīlējās.
- Hrīsāors grieķu mitoloģijā - Poseidona un gorgonas Medūzas dēls, kurš piedzima, kad Persejs nocirta gorgonai galvu, trīsgalvainā briesmoņa Gēriona, kas piedzima okeanīdai Kallirojai, tēvs.
- Erisihtons grieķu mitoloģijā - tesāliešu valdnieka Triopa dēls, kurš noziedzīgas bezdievības pārņemts izcirta Dēmetras svēto birzi, neklausot priesterienes izskatā parādījušās dievietes brīdinājumam, par to Dēmetra viņu soda ar pastāvīgu bada sajūtu.
- gemista Grieķu virtuves ēdiens: ar rīsiem un gaļu pildīti tomāti vai pipari.
- tzaziki Grieķu virtuves garšvielu maisījums, kura sastāvā ietilpst maltu ķiploku pulveris, melnie pipari, saberzta paprika un jūras sāls.
- skrullēt Griezt (ko) gredzenveidīgi, spirālveidīgi; arī cirtot.
- pūkainais grīslis grīšļu suga ("Carex hirta").
- nodalīt Grupējot nošķirt, atdalīt atsevišķi (no ka).
- aizgrūt Grūt ciet; aizbrukt, aizbirt.
- plēņot Gruzdēt, sairt pelnos.
- tkemali Gruzīnu virtuvē iecienīta mērce, kuras pamatā ir skābas plūmes.
- Piertsmuiža Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Pirtsmuiža" nosaukums vietējā izloksnē.
- Prokrusta gulta gulta, kurā laupītājs Prokrusts guldīja savus upurus; tiem, kas gultai bija par gariem, viņš nocirta kājas, bet tos, kas bija par īsiem, - pastiepa.
- konkrētais ģeogrāfiskais tirgus ģeogrāfiska teritorija, kurā konkurences apstākļi konkrētās preces tirgū ir pietiekami līdzīgi visiem šā tirgus dalībniekiem, un tādēļ šo teritoriju var nošķirt no citām teritorijām.
- šķirtne ģērba vai cita šūtā izstrādājuma virsmā, parasti augšmalā vai lejasmalā, iestrādāts piegriezumdetaļu pavērums, piemēram, muguras vidusvīles lejasgala, sānvīļu lejasgalu, dūrgala, priekškakles, mugurkakles u. c. šķirtnes; šķēlums.
- apoditērijs Ģērbjamā telpa ģimnāzijās un pirtīs.
- ģirtele Ģirtelis.
- turku pirts hamams - tuvo Austrumu valstīm raksturīgs rekreācijas komplekss, kurā ietilpst tvaika pirts (poraina akmens plāksne, caur ko sūcas tvaiks), mazgāšanās un masāžas procedūras.
- ludus Hēdoniska mīlestība Senajā Grieķijā, kas neprasīja dziļas jūtas un uzticību, pielīdzināma flirtam.
- parahipofīze Hipofīzes nepastāvīgs piedēklis seglu šķirtnē.
- onniots Huronu (ASV un Kanādas robežapgabali) mitoloģijā - mītiska milzu čūska ar vienu ragu, ar kuru tā klintīs izcirta lielas alas.
- sabirt Iebirt, arī piebirt (par kā lielāku daudzumu).
- bajārene Iecirtīga, lielmanīga sieviete.
- bajāriene Iecirtīga, lielmanīga sieviete.
- bajāriete Iecirtīga, lielmanīga sieviete.
- iekodīgs Iecirtīgs, stūrgalvīgs.
- ielokāt Iecirtot.
- rievošana Iecirtumu veidošana papīrā, lai būtu vieglāk salocīt stingros kartonus.
- apdalīt Iedot, piešķirt (kādam) mazāk kā citiem vai neiedot, nepiešķirt nemaz.
- piesviest Iedot, piešķirt (ko) papildus; piemest (5).
- piemest Iedot, piešķirt papildus; piesviest (5).
- iešķiebt Iedot; uzdāvināt; piešķirt.
- atofāns Iedzeltens pulveris, nešķīst ūdenī, grūti šķīst spirtā un atšķaidītās skābēs, viegli - sārmu šķīdumos; veicina urīnskābes izdalīšanos.
- kopīgo ieguldījumu fonds ieguldītāju kopīpašums, kuru šķirti no sava īpašuma pārvalda kopīgo ieguldījumu sabiedrība.
- heksīlalkoholi Iegūstami kā blakus produkti sintētiski pagatavojot metilspirtu no oglekļa oksīda.
- cetilalkohols Iegūstams no spermaceta, kura galvenā sastāvdaļa ir palmitīnskābes cetilesters, baltas, spīdīgas lapiņas, bez krāsas un garšas, ūdenī nešķīst, bet gan spirtā, ēterā un benzolā, lieto kosmētikā.
- dedzināt Iegūt ar pārtvaici (darvu, spirtu).
- izdedzināt Iegūt ar pārtvaici (darvu, spirtu).
- vagonu apgāzējs iekārta vagona izkraušanai, to sagāžot tā, lai krava izbirtu.
- piefrendot iekļaut savu virtuālo draugu sarakstā, piemēram, portālā "draugiem.lv".
- sekrēttvertne Iekšējo sekrētaudu veids, kas atrodas lapās (lauriem, mirtēm, asinszālēm), saknēs (baldriānam), augļapvalkā (citroniem, mandarīniem) u. c.
- ārpagastnieks ienācējs kādā pagastā no cita pagasta; 17.-18. gs. šādu ienācēju saimniecības iekārtošanai tika piešķirti t. s. brīvgadi (parasti 3 gadi), kuru laikā nebija jāpilda klaušas un jāmaksā nodokļi.
- ienirties Ienirt (1).
- noiet Ienirt (parasti dziļi).
- ieņurkot Ienirt.
- reģistrēt Ierakstīt (ko) noteiktas formas veidlapā, grāmatā u. tml., lai izdarītu (tā) uzskaiti vai piešķirtu (tam) likumīgu spēku.
- spirtometrs Ierīce etilspirta koncentrācijas noteikšanai šķīdumā.
- fotorakstlicis Ierīce, kas uz gaismasjutīga papīra vai filmas var veidot augstas izšķirtspējas tekstu.
- aukstais ierocis ierocis pretinieka ievainošanai vai nogalināšanai ar sitienu, cirtienu vai dūrienu.
- ieirt Iesākt irt.
- īsaļneica iesala žāvēšana pirtsaugšā.
- azneica iesala žāvētava pirtsaugšā.
- spa Iestādes, kuras piedāvā tradicionālos ūdens procedūru pakalpojumus: vannas, pirts procedūras, baseinus, masāžas, kosmētiskos un citus pakalpojumus.
- ņemt atvaļinājumu iet atvaļinājumā, izmantot (likumā paredzētajā kārtībā piešķirto) atvaļinājumu.
- rast galu (retāk nāvi) iet bojā, mirt (parasti traģiskā nāvē).
- ņemt galu Iet bojā, mirt (parasti traģiskā nāvē).
- atrast galu iet bojā, nomirt (parasti traģiskā nāvē).
- atrast nāvi iet bojā, nomirt (parasti traģiskā nāvē).
- atrast kapu iet bojā, nomirt (parasti traģiskā nāvē).
- dabūt galu iet bojā, nomirt (parasti traģiskā nāvē).
- dabūt nāvi iet bojā, nomirt (parasti traģiskā nāvē).
- dabūt kapu iet bojā, nomirt (parasti traģiskā nāvē).
- izģeibt Iet bojā, nomirt.
- galoties Iet uz galu, nomirt.
- iecirtot Ieveidot (matos) cirtas.
- spīdināties Ievērojami atšķirties apkārtnē, vidē ar savu spožo, arī gaišo krāsu.
- dastošana Iezīmēšana cirtei - izcērtamo koku iesvītrošana krūšaugstumā (1,3 m), sadalot labuma kategorijās un noteikumos prasītajos gadījumos zīmogojot pie sakņu kakla.
- dastot Iezīmēt kokus cirtei.
- noirties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz irt (parasti līdz nogurumam); noairēties (1).
- sairt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu irt; ilgāku laiku irt (līdz noteiktam brīdim); saairēt (2).
- izpirināt Ilgāku laiku, daudz pērties ar pirtsslotu.
- sapērties Ilgāku laiku, intensīvi peroties pirtī, stipri sakarst.
- birēt Ilgstoši, arī vairākkārt birt.
- Madhva Indiešu filozofs (1197.-1280. g.), kurš vēršoties pret Šankaras monismu izveidoja duālistisku skolu; viņš pielūdza Višnu un uzskatīja, ka Dievs ir uz mūžiem nošķirts no dabas pasaules.
- bhaja Indiešu virtuvei raksturīgs ēdiens - cepti dārzeņi; bhādžī.
- korma Indiešu virtuves ēdiens - garšvielās cepta gaļa vai dārzeņi mērcē.
- birjani Indiešu virtuves ēdiens - rīsi, gatavoti ar garšvielām un cāli, jēru vai dārzeņiem; birjāni.
- raita Indiešu virtuves ēdiens (dzēriens): jogurtā iemaisīti sasmalcināti gurķi vai citi dārzeņi.
- pakora Indiešu virtuves ēdiens: nelielas pankūkas, kurās iecepti dārzeņi.
- pāpadas Indiešu virtuves ēdiens: no atsevišķu pākšaugu miltiem pagatavotas vafeles jeb skraukšķīgas pankūkas.
- samosa Indiešu virtuves ēdiens: pildīti pīrādziņi, Indijā izplatīta uzkoda; samosā.
- khīrs Indiešu virtuves ēdiens: saldie rīsi.
- Alazejas plakankalne Indigirkas, Kolimas, Alazejas un Ožoginas ūdenšķirtnē Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 300 km, vidējais augstums - 350 m, viļņots reljefs, izolēti plakanvirsmas masīvi un grēdas (400-954 m).
- svarādžs Indijas nacionālās neatkarības kustības politisks lozungs un prasība Indijai piešķirt pašpārvaldes tiesības 20. gs. 1. pusē.
- laulātības stāvoklis indivīda situācijas novērtējums attiecībā pret atrašanos laulībā; parasti izdala 4 iespējamos stāvokļus: sastāv laulībā, nekad nav sastāvējis (sastāvējusi) laulībā, atraitnis (atraitne), šķirtenis (šķirtene).
- darba sabiedriskošana individuāli nošķirto ražotāju darba pārvēršana sabiedrības darbā.
- progresīvā kodēšana informācijas saspiešanas paņēmiens, kas ļauj nosūtīt saņēmējam attēlu sākotnēji ar zemu izšķirtspēju, bet pēc tam pakāpeniski šo izšķirtspēju palielināt.
- Valsts investīciju programma infrastruktūras investīciju kopums, kuram katru gadu tiek plānots un piešķirts valsts budžeta finansējums.
- tumeriks Ingveru dzimtas kurkuma ģints suga ("Curcuma longa"), iecienīta garšviela indiešu virtuvē.
- zedoārijs Ingveru dzimtas kurkuma ģints suga ("Curcuma zedoaria"), iecienīta garšviela indiešu virtuvē.
- sairties Intensīvi, arī ilgāku laiku irt; intensīvi, arī ilgāku laiku irt tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvoklī); saairēties.
- sociālais medijs interaktīva datorautomatizēta tehnoloģija, kas veicina informācijas, ideju, karjeras interešu un citu izpausmes veidu radīšanu un apmaiņu, izmantojot virtuālās kopienas un sociālo tīklošanos.
- elaiotesejs Īpaša telpa antīkā pirtī vai ģimnāzijā, kur ķermeni ierīvēja ar eļļu.
- hidroželeja Īpaša viela, poliakrilamīds, kas satur garas ķīmisko vielu akrilamīda un akrilskābes molekulu virtenes, un spēj līdzīgi sūklim uzsūkt lielu daudzumu ūdens.
- žetons Īpaša zīme (parasti metāla, arī personai piešķirto numuru) darbinieku uzskaitei, dienesta pilnvaru apliecinājumam, personas identifikācijai u. tml.
- fouta Īpašs kokvilnas dvielis, ar kuru aptinas pirtī.
- savatne Īpatnība, nošķirtība.
- pairt Irot pavirzīt (piemēram, laivu kur, kādā virzienā u. tml.); irt (piemēram, laivu) nelielu attālumu, neilgu laiku.
- pairt Irot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); irt nelielu attālumu, neilgu laiku; paairēt (1).
- aizirt Irot, airējot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.); aizirties.
- slaturs Islandiešu virtuves ēdiens, kas sastāv no jēra kuņģī pildītu subproduktu un auzu maisījuma.
- varoņopera Itāliešu 18. gadsimta opera, kurā dominē solo dziedājumi, virtuoza balss meistarības demonstrēšana un kuras sižeta pamatā ir heroiski mitoloģiska vai leģendāri vēsturiska tēma.
- pančeta Itāliešu virtuves ēdiens - iesālīta un sapiparota cūkas krūtiņa, cauraudzis speķis.
- tortellīni Itāliešu virtuves ēdiens, t. s. Boloņas pelmeņi: makaronu aplīši vai trīsstūrīši ar dažādu pildījumu; tortelloni.
- polenta Itāliešu virtuves ēdiens: grauzdētu miltu biezputra.
- pesto Itālijā populāra mērce, Ligūrijas virtuves ēdiens; galvenās sastāvdaļas: svaigs baziliks, cietais siers, valrieksti vai ciedru rieksti, ķiploki, olīveļļa; pasniedz ar spageti vai minestroni.
- minestrone Itāļu virtuvē iecienīta bieza zupa ar dārzeņiem, rīsiem vai makaroniem un citām sastāvdaļām (gaļa, garšaugi, pupiņas u. c.), kā arī Parmas sieru un pesto mērci.
- ņoki Itāļu virtuves ēdiens - klimpas no kartupeļiem, kukurūzas miltiem vai mannas; ņjoki.
- ņjoki Itāļu virtuves ēdiens - klimpas no kartupeļiem, kukurūzas miltiem vai mannas; ņoki.
- karpačo Itāļu virtuves ēdiens - ļoti plānas liellopu u. c. gaļas šķēles, ko garnē ar salātu lapām, sieru u. tml.; "carpaccio".
- rizoto Itāļu virtuves ēdiens: tā pamatā ir rīsi, kas kombinēti ar dārzeņiem, sēnēm, gaļu, sieru, zivīm, kā arī dažādām garšvielām; risoto.
- iztecēt Izbirt (1).
- piebirzt Izbirt lielākā daudzumā (par gatavām sēklām).
- izbirēt Izbirt.
- izburzgulēt Izburbuļot, izvirt.
- izslaistīties Izcelties, pacelties pāri apkārtnei; atšķirties.
- nocepums izceptās maizes masas un mīklas masas starpības attiecība pret mīklas masu; rodas ūdens, etilspirta, oglekļa dioksīda, gaistošo skābju u. c. gaistošo vielu iztvaikošanas rezultātā (var būt 6–14%).
- sēklinieks izcirtumā atstāts augstākās klases koks meža dabiskās atjaunošanās nodrošināšanai.
- slēģi Izcirtumi (mežā).
- šņāka Izcirtums jumta spāres galā.
- mīne Izcirtums mežā.
- slāģis Izcirtums mežā.
- cērtūksnis Izcirtums.
- cērtumi Izcirtums.
- cirksne Izcirtums.
- malkcirsnis Izcirtums.
- zvērot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar košu, parasti sarkanu, krāsu (par priekšmetiem); kvēlot (2).
- kvēlot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar košu, parasti sarkanu, krāsu (par priekšmetiem).
- rūsganot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar sava rūsgano krāsu.
- baltot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu baltumu vai gaišumu; kļūt baltam.
- dzeltēt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu dzelteno krāsu.
- svilt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu košo, parasti sarkano, krāsu; būt spožam (par, parasti sarkanu, gaismu).
- tvīkt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu košo, spilgto (parasti sarkano) krāsu; arī sārtoties (piemēram, par debesīm).
- melnot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu melno vai ļoti tumšo krāsu; melnēt (2).
- melnēt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu melno vai ļoti tumšo krāsu.
- pelēksnēt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu pelēcīgo nokrāsu.
- pelēksnīt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu pelēcīgo nokrāsu.
- pelēkot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu pelēko krāsu.
- raiboties Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu raibumu; būt klātam ar ko raibu; raibot (1).
- raibot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu raibumu; būt klātam ar ko raibu; raiboties (1).
- rudot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu rudo krāsu.
- rūsēt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu rūsgano krāsu.
- sarkanot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu sarkano krāsu; būt sarkanam, ar sarkanu nokrāsu.
- sarkaņot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu sarkano krāsu; būt sarkanam, ar sarkanu nokrāsu.
- sārtoties Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu sarkano, sārto krāsu; sārtot (2).
- sārtot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu sarkano, sārto krāsu; sārtoties (2).
- sarkt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu sarkano, sārto krāsu.
- sudraboties Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu sudrabainumu; sudrabot (2).
- sudrabot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu sudrabainumu; sudraboties.
- zeltoties Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zeltaino krāsu; zeltot (1).
- zeltot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zeltaino krāsu; zeltoties.
- zilganot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zilgano krāsu; kļūt vai būt zilganam.
- zilot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zilo krāsu; kļūt vai būt zilam; arī zilgot.
- zilēt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zilo krāsu; zilot.
- zilgot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zilo, zilgano krāsu; kļūt vai būt zilam, zilganam; arī zilgmot.
- zilgmot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zilo, zilgano krāsu; kļūt vai būt zilam, zilganam; arī zilgot.
- tumšot Izdalīties, atšķirties no gaišākas apkārtnes ar savu tumšo krāsu; tumst (2).
- tumst Izdalīties, atšķirties no gaišākas apkārtnes ar savu tumšo krāsu.
- palsot Izdalīties, būt redzamam, atšķirties ar savu palso nokrāsu uz spilgtāka, arī tumšāka fona.
- Pētera akadēmija izglītības un zinātnes iestāde Kurzemē 18. gs. beigās un 19. gs. sākumā ("Academia Petrina"), ko uzturēja Kurzemes hercogs P. Bīrons par saviem līdzekļiem, atklāta Jelgavā 1775. g. 29. jūnijā, tajā varēja apgūt teoloģiju, jurisprudenci, filozofiju, grieķu un latīņu valodu un literatūru, jaunās valodas, retoriku, vēsturi, matemātiku, dabaszinātnes, jāšanu, paukošanu, dejas; vairāki priekšmeti tika mācīti universitātes kursa apjomā, bet nebija atļauts piešķirt akadēmiskos grādus. 1795. g. pēc Kurzemes pievienošanas Krievijas impērijai pārdēvēta par Akadēmisko ģimnāziju ("Gymnasium academium").
- izplūst Izirt un izplesties (par matiem).
- rietāt Izirt, rietēt.
- izpļurāties Izkaisīties, izirt 2(2).
- izsutināties Izkarsēties (parasti pirtī).
- izveitēties Izkarsēties (parasti pirtī).
- izvītēties Izkarsēties, izpērties (pirtī).
- izplāvāt Izklīst, izšķirties.
- paplīt Izklīst, pašķirties.
- izgarēties Izkvēlot (par oglēm krāsnī); būt tādam, kurā ir izkvēlojušas ogles, nav tvana (par krāsni, pirti).
- izgaroties Izkvēlot (par oglēm krāsnī); būt tādam, kurā ir izkvēlojušas ogles, nav tvana (par krāsni, pirti).
- jauktave Izlaidīga, pēc vīriešiem kāra sieviete, arī izvirtis vīrietis.
- gāte Izlietne, ūdene noteces ceļš virtuves kaktā.
- gāts Izlietne, ūdens noteces ceļš virtuves kaktā.
- izirt Iznirt.
- hidrostatiskais paradokss izpaužas tādējādi, ka spēks, ar kādu traukā ieliets šķidrums spiež uz trauka pamatu, var atšķirties no šā šķidruma smaguma spēka.
- izapērties Izpērties pirtī ar pirtsslotu.
- izslīdēt Izplūst, izbirt (piemēram, par smiltīm).
- atlasīt Izraudzīt, izvēlēties un nošķirt atsevišķi (dzīvniekus).
- izdot Izsniegt (dokumentu), iepriekš attiecīgi noformējot, apstiprinot, un piešķirt tiesības lietot.
- blāzmot Izstarot vai atstarot (vāju) gaismu; būt redzamam, atšķirties no tumšākas apkārtnes ar savu gaišumu.
- izlemt Izšķirt (piemēram, kādu jautājumu).
- atprecēties Izšķirt laulību.
- ērst Izšķirt, ārdīt, atdalīt.
- atrisināt Izšķirt, izspriest (strīdu, konfliktu u. tml.).
- izjūdināt Izšķirt, pārbaudīt, izmeklēt.
- izjūdīt Izšķirt, pārbaudīt, izmeklēt.
- raznačiķ Izšķirt.
- atlaulāties Izšķirties (ar vīru, sievu).
- spert lielo soli izšķirties (par ko svarīgu).
- palikt Izšķirties (piemēram, par kādu rīcību).
- izašķirties Izšķirties vienam no otra, citam no cita.
- pašķirties Izšķirties, attālinoties citam no cita.
- norobežot Izveidojot robežu, nošķirt, nodalīt (parasti platību, telpu no citas platības, telpas).
- saskrullēt Izveidot cirtas (matos, ūsās, kādā to daļā); arī savīt (parasti matus, ūsas).
- nolīst Izveidot šādu izcirtumu, (kādā vietā, platībā).
- sacirtot Izveidot, parasti viscaur, cirtas (matos, kādā to daļā).
- izsijāt Izvērtēt, nošķirt (piemēram, atziņas, domas).
- izakasties Izveseļoties; pēc smagas slimības nenomirt.
- izvirtums Izvirtība, izdzimums.
- maukurība Izvirtība, prostitūcija.
- maucība Izvirtība; pornogrāfija.
- nedaba Izvirtība.
- nešķīstība Izvirtība.
- maucīgs Izvirtīgs; pornogrāfisks.
- izvirtulis Izvirtis cilvēks.
- pļurza Izvirtis cilvēks.
- izvirtīgs Izvirtis, deģenerējies, panīcis.
- šlenderīgs Izvirtis.
- kineds Izvirtulis, netiklis; pasīvais pederasts.
- izvirtnieks Izvirtulis.
- izvirtnis Izvirtulis.
- Mesalīna Izvirtusi sieviete.
- Musubi do Kami japāņu mitoloģijā - dzimšanas un auglības dievības, kas cilvēkam spēj piešķirt dvēseli un dzīvības spēku.
- čuka Japāņu virtuvē iecienītas jūraszāles, sauktas arī par jūras nūdelēm.
- tosaka Japāņu virtuvē iecienītas uzturā lietojamas jūraszāles.
- vakame Japāņu virtuvē iecienītas uzturā lietojamu jūraszāļu ģints "Undaria"; vakamaļģes.
- vasābi Japāņu virtuvē iecienīti mārrutki, no kuru sarīvētas saknes tiek gatavota pasta, ko plaši lieto japāņu virtuvē, it īpaši pie jēlām zivīm; vasabi.
- jakitori Japāņu virtuves ēdiens - uz iesma cepts cālis.
- suši japāņu virtuves ēdiens: īpaši sagatavota rīsu masa, kam apkārt apliktas zivis, gliemji; tas viss aptīts ar aļģēm (jūraszālēm), pasniedz ar sojas mērci, kam pievienoti mārrutki (vasabi).
- tofu Japāņu virtuves ēdiens: sapresētam biezpienam līdzīga masa, kas iegūta, sarecinot sojas pienu.
- tempura Japāņu virtuves ēdiens: šķidrā mīklā apceptas zivis, garneles, arī dārzeņi; maisījums, kurā tiek ceptas zivis un dārzeņi.
- atzīdelis Jau atšķirts bērns, ko pēc kāda laika atkal sāk zīdīt.
- atzīdenis Jau atšķirts bērns, ko pēc kāda laika atkal sāk zīdīt.
- neizšķirt Jaukt, neatšķirt.
- paauga Jauno koku kopums mežā zem vecākās kokaudzes vainagu klāja, arī izcirtumā.
- atauga Jauns mežs, kas aug izcirtumā vai izdegumā.
- knābāns Jauns, vājš malkas cirtējs.
- alternatīvā atslēga jebkura kandidātatslēga datu bāzē, kurai nav piešķirta primārās atslēgas loma.
- esteru-aldehīdu frakcija jēlspirta rektificēšanā atdalītā, par etilspirtu vieglāk gaistošo savienojumu daļa.
- jodolipols Jodēta eļļa, caurspīdīgs eļļains šķidrums ar dzeltenīgu krāsu, nešķīst ūdenī un spirtā; lieto kā kontrastvielu rentgenoloģiskai dobu orgānu izmeklēšanai.
- veldinēt Jostas aužot šķirt iestiepto dziju.
- šķīst Jukt, irt (piemēram, par novalkātu apģērbu, apaviem, nodilušu audumu).
- abordāža Jūras kaujas paņēmiens senajos laikos un viduslaikos - sakabināšanās ar pretinieka kuģi, lai kaujas iznākumu izšķirtu tuvcīņā.
- Argolidas līcis jūras līcis Grieķijā (_Argolikós Kólpos_), Mirtejas jūras ziemeļrietumos, Peloponēsas pussalas dienvidaustrumos.
- Saronikas līcis jūras līcis Mirtejas jūras ziemeļu daļā, Grieķijas piekrastē, garums - 67 km, platums pie ieejas - 50 km, dziļums - līdz 245 m, krasti līčaini, klinšaini, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 0,7 m.
- kredīta līnija juridiski noformāta bankas (vai līdzīgas iestādes) saistība piešķirt noteiktā laika posmā aizņēmējam kredītus saskaņotā limita ietvaros.
- šķirties Juridiski šķirt savu laulību.
- dishīrija Jutības traucējuma veids, kad slimnieks nespēj izšķirt, vai pieskaršanās notikusi ķermeņa kreisajā vai labajā pusē.
- audzin Kā audzin saaudzis - ļoti cieši klāt; tā, ka nevar atdalīt, nošķirt; (garīgi) ļoti tuvs, radniecisks.
- infrasakano staru kabīne kabīnes veida pirts, kurā siltumu pārnes galvenokārt infrasarkanie stari, bet ne gaiss kā klasiskajā saunā vai tvaiks kā tvaika pirtīs.
- dramatizēt Kādam notikumam, situācijai piešķirt tai neatbilstošu, pārāk nopietnu raksturu; pārspīlēt kādu grūtu situāciju.
- brīvības pakāpe kāds no neatkarīgajiem virtuālajiem pārvietojumiem, ko saites pieļauj kādā fiksētā laika brīdī.
- votēt Kādu lietu ar balsošanu izšķirt.
- krelles Kaklarota, kas darināta no virtenē savērtām nelielām, parasti apaļīgām, detaļām (piemēram, pērlēm, dzintara gabaliņiem, stikla lodītēm).
- lizoforms Kālija ziepju un formalīna šķīdums spirtā; dezinfekcijas līdzeklis.
- Mučingas kalni kalni Austruāfrikā ("Muchinga Mountains"), Zambijas ziemeļaustrumos, stiepjas dienvidrietumu-ziemeļaustrumu virzienā \~400 km, augstums - līdz 1908 m, Čambeši un Luangvas ūdensšķirtne.
- Suntarhajatas grēda kalni Krievijas Habarovskas novadā un Sahas Republikā (Jakutijā), Aldanas, Indigirkas un Ohotskas jūras upju ūdensšķirtne, garums - 450 km, augstums - līdz 2959 m (Mushajas kalns), izvirdumieži, granīti, apledojuma platība - 204 kvadrātkilometri, >200 šļūdoņu, uzledojumi - \~800 kvadrātkilometru.
- Sengiļens Kalniene Dienvidsibīrijā, Krievijas Tivas Republikas dienvidaustrumos, Mazās Jeņisejas un Teshemas ūdensšķirtne, garums - \~230 km, platums - līdz 120 km, augstums - līdz 3276 m.
- Kurajas grēda kalnu grēda Altaja dienvidaustrumu daļā, Krievijas Altaja Republikā, Baškausas un Čujas ūdensšķirtne, garums - \~140 km, augstums - līdz 3412 m.
- Saiļugems Kalnu grēda Altajā, Krievijas un Mongolijas robežgrēda, garums - 130 km, augstums - līdz 3500 m, Argutas, Čujas un Kobdo baseina ūdensšķirtne, rietumu daļā nelieli šļūdoņi.
- Selvina grēda kalnu grēda Austrālijas ziemeļaustrumu daļā ("Selwyn Range"), Kvīnslendā, starp Bārklija plato un Lielo Ūdensšķirtnes grēdu, augstums - līdz 461 m, savanna.
- Križina grēda kalnu grēda Austrumsajānos, Krievijas Krasnojarskas novadā, Kiziras un Kaziras ūdensškirtne, garums - \~200 km, augstums - līdz 2922 m, virsotnes klinšainas, nelieli šļūdoņi.
- Jablonu grēda kalnu grēda Austrumsibīrijā, veido ūdensšķirtni starp Ļenas un Amūras baseinu, garums - \~650 km, augstākais punkts 1680 m vjl.
- Tashajahtahs Kalnu grēda Čerska grēdājā Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Janas un Indigirkas ūdensšķirtne, garums - \~100 km, augstums - līdz 2356 m.
- Irendiks Kalnu grēda Dienvidurālos, Sakmaras un Boļšojkizilas ūdensšķirtne Krievijā, Baškortostānas Republikā, garums - 120 km, augstums - līdz 987 m.
- Turanas grēda kalnu grēda Krievijas Amūras apgabalā un Habarovskas novadā, garums — \~300 km, augstums — līdz 1861 m, Selemdžas un Zejas ūdensšķirtne.
- Tannuola Kalnu grēda Krievijas Tivas Republikas dienvidos, Ubsunura ezera un Jeņisejas ūdensšķirtne, garums - \~300 km, vidējais augstums - 2500-2700 m, lielākais - 3061 m, lēzeni viļņotajās korēs akmeņu kliedņi, augstkalnu tundra.
- Bajanharaula Kalnu grēda Kunluna austrumos ("Bayan Hara Ula"), Ķīnā, Huanhes un Jandzi ūdensšķirtne, garums - \~750 km, augstums - līdz 5500 m, lēzenas, kupolveida virsotnes.
- Cjiņlins Kalnu grēda Ķīnas austrumu daļā (ķīn. val. "Qin Ling"), Jandzi un Huanhe baseinu ūdensšķirtne, garums - \~1000 km, augstums - līdz 4113 m.
- Dabešana grēda kalnu grēda Lielā Ķīnas līdzenuma dienvidu daļā ("Dabieshan"), uz dienvidaustrumiem no Cinlina grēdas, Jandzi un Huaihes ūdensšķirtne, garums - 250 km, vidējais augstums - \~1000 m, lielākais - 1860 m (Fanšana kalns).
- Hisaras grēda kalnu grēda Pamira-Alaja sistēmas rietumu daļā, Uzbekistānā un Tadžikistānā, Zeravšanas un Amudarjas baseina ūdensšķirtne, garums — \~200 km, augstums — līdz 4643 m.
- Badžalas grēda kalnu grēda Pieamūrā, Krievijā, Habarovskas novadā, Amūras un Amguņas ūdensšķirtne, garums - 220 km, augstums - līdz 2640 m.
- Karligans Kalnu grēda Rietumsajānos, Krievijā, Krasnojarskas novadā, Boļšaja Abakanas un Malijabakanas ūdensšķirtnē, garums - \~100 km, augstums - līdz 2860 m.
- Fihtela kalni kalnu grēda starp Frankenvaldi un Rūdu kalniem ("Fichtelgebirge"), Vācijā, Elbas, Donavas un Reinas baseina ūdensšķirtne, augstākā virsotne - 1053 m (Šnēbergs).
- Akšijraks Kalnu masīvs Centrālajā Tjanšanā, Kirgizstānā, Narinas un Saridžazas baseina ūdensšķirtne, garums - \~50 km, augstums - līdz 5126 m vjl., sastāv no 3 kalnu grēdām, apledojums - 439 km^2^, 59 šļūdoņi.
- Sihotealins Kalnu sistēma Krievijas Tālajos Astrumos (Piejūras un Habarovskas novadā), veido ūdensšķirtni starp Amūras un Japāņu jūras baseinu, garums - 1200 km, platums - 200-250 km, vidējais augstums - 800-1000 m, augstākā virsotne - 2077 m.
- plačnieki Kalpi, kas atpelna apsaimniekošanā piešķirto zemes gabalu.
- vedga Kalts (lauznis, cirtnis, parasti no dzelzs, ar garu rokturi), ko izmanto, piemēram, āliņģu ciršanai.
- kombīze Kambīze, kuģa virtuve.
- kamparspirts Kampara šķīdums spirtā.
- kampars Kampareļļa, kamparspirts.
- kamparšpirts Kamparspirts.
- luksta kāpelētājķauķis kāpelētājķauķu ģints suga (“Acrocephalus palustris”), dziedātājputns, ķermeņa garums - 12-13 cm, dzīvo gk. ūdeņu piekrastēs, krūmainās pļavās, zemajos purvos, aizaugušos dārzos, mitros izcirtumos
- bukse Kapmirte ("Vinca").
- kurlene Kapmirte.
- vinca Kapmirtes.
- gvards Karavīrs Bruņoto Spēku daļā, vienībā, kurai ir piešķirts gvardes nosaukums.
- karmelītu spirts karmelītu 17. gs. tirdzniecībā ievestais spirts, kas sastāv no 150 daļām alkohola, 250 daļām ūdens, 14 daļām melisas, 12 daļām citronu mizu, 6 daļām muskata riekstu 3 daļām kanēļa mizu un 3 daļām nagliņu.
- parakarmīns Karmīnskābes un kalcija hlorīda šķīdums spirtā; lieto histoloģijā.
- carpaccio Karpačo - itāļu virtuves ēdiens, ļoti plānas liellopu u. c. gaļas šķēles, ko garnē ar salātu lapām, sieru u. tml.
- ceri Karsējamie akmeņi uz rijas vai pirts krāsns spriešļiem, kur lej ūdeni ("met garu"), lai rastos karsta suta.
- sautēšanās Karsēšanās pirtī.
- bureks Kārtainais pīrāgs ar sāļu pildījumu (gaļa, siers, biezpiens u. tml.), ēd karstu; izplatīts Balkānu tautu virtuvē.
- kaz Kas zin - lieto, lai piešķirtu izteikumam nenoteiktības nokrāsu.
- pallijs Katoļu liturģiska plecu rota, kas pienākas pāvestam un virsbīskapiem, bet ko pāvests par atzinības zīmi var piešķirt arī atsevišķiem bīskapiem.
- Katuņa Katuņas grēda - kalnu masīvs Centrālajā Altajā, Krievijā, Altaja Republikā, garums - \~150 km, augstums - līdz 4506 m, Katuņas un Argutas ūdensšķirtne, virs 2700 m - mūžīgais sniegs un šļūdoņi.
- skrīne Kaudze; arī virtene.
- skrīnis Kaudze; arī virtene.
- hašs Kaukāziešu virtuves ēdiens: trekna jēra gaļas zupa.
- internacionalizēt Kaut kam piešķirt starptautisku raksturu.
- lustrēšana Kažokādas apmatojuma iztaisnošana termomehāniskā apstrādē, apmatojumu atkārtoti mitrinot ar etilspirta un etiķskābes vai skudrskābes maisījumu un gludinot.
- Kirtara Kirtara grēda - kalnu grēda Irānas kalnienes dienvidaustrumu daļā ("Kirthar"), Pakistānas dienvidaustrumos, garumos - \~300 km, augstums - līdz 2171 m, kaļķakmeņi un smilšakmeņi.
- Kitoja Kitojas kailkalni - kalnu grēda Austrumsajānos, Kitojas, Urikas, Onotas un Malaja Belajas ūdensšķirtnē, Krievijā, Burjatijas Republikā, garums - \~180 km, augstums - līdz 3215 m.
- atdalīt Klasificējot, grupējot nošķirt (citu no cita), lai konstatētu atšķirības.
- norobežot Klasificējot, grupējot nošķirt (citu no cita).
- klērūchs Kleruhijas iedzīvotājs ar Atēnu pilsonību, kam lozējot piešķirts klērs zemes.
- atklīst Klīstot atšķirties (no kā); noklīst.
- klauzera Klostera ēkas daļas nodalīšana, lai nodrošinātu pretējā dzimuma pārstāvju nošķirtību.
- klauzera Klostera iemītnieku daļa, kuri šādi nošķirti no citiem.
- plankumot Kļūt plankumainam; izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu plankumainību (1).
- uzkāpt uz pjedestāla kļūt slavenam, atšķirties no citiem; nostādīt sevi izņēmuma stāvoklī, uzsvērt savu pārākumu.
- izgarināties Kļūt tādam, kurā ir izkvēlojušas ogles, nav tvana (par krāsni, arī pirti).
- gurstēties kļūt vārgam, mirt.
- produktivitāte kokaudzes augšanas laikā visos koku ciršanas veidos (cirtēs) iegūtais likvīdās koksnes daudzums (sortimenti, produkcija).
- cirtes intensitāte kokaudzes izretināšanas pakāpe vienā cirtes paņēmienā; parasti mērī m^3^/ha.
- nelikvīds Koki vai to daļas, kas rodas koku atmiršanas vai mežizstrādes procesā (kritalas, lapas, skujas, zari, žagari, koku galotnes, stumbru atlūzas, skaidas un mizas, kā arī nocirstie koki un krūmi, kurus atstāj satrupēšanai sastāva kopšanas cirtēs) un ko neizmanto mehāniskā, ķīmiskā, siltumenerģētiskā vai citās pārstrādes nozarēs.
- metīls Kokspirta radikālis.
- starpizmantošana Koku izciršana izlases veidā meža augšanas laikā (meža kopšanas, arī sanitārajās cirtēs).
- lietu internets kolektīvs apzīmējums tehnoloģijām, kas savā starpā savieno fiziskus priekšmetus un savienojas arī ar virtuālām lietojumprogrammām.
- īsmatainā kolumneja kolumneju suga ("Columnea hirta").
- Zepter Internatiol kompānija, kas ražo, pārdod un izplata ekskluzīvas patēriņa preces (kosmētika, uztura bagātinātāji, priekšmeti mājai un virtuvei u. c.).
- ekstrakts koncentrēts augu vielu izvilkums spirtā vai ūdenī.
- pirmmasīvs Konverģento ledusšķirtņu zonu glaciostruktūras mezoreljefa tips, kas raksturīgs akumulatīvajām salveida augstienēm; Latvijā raksturīgākie ir Gaiziņkalna, Dēliņkalna un L. Liepukalna apkārtnes.
- kopķēķis Kopējā virtuve.
- virsvaldu koki kopējo mežaudzes vainagu klāju pāraugušie garākie un resnākie koki ar labi attīstītiem vainagiem; izcirtumos atstāj par sēkliniekiem.
- kopvirtuve Kopējs galds, virtuve, ēdieni vai nu nometnēs, vai citās vietās, kur cilvēki labprātīgi vai piespiedu kārtā atrodas kopā un ēd kopā.
- kimči Korejiešu virtuves ēdiens: īpaši sagatavoti Ķīnas kāposti.
- ūdens kosmētikas līdzeklis, kas satur šo vielu, spirtu, ēteriskās eļļas, augu ekstraktus.
- amilacetāts Kosmētikas sastāvdaļa (banānu eļļa, iegūst no amilspirta), šķīdinātājs, aromātviela, izmanto smaržās, nagu lakā, nagu lakas noņēmējos, var izraisīt galvassāpes, nogurumu, gļotādas kairinājumu, toksisks nervu sistēmai un elpošanas orgāniem.
- decilpoliglikoze Kosmētikas sastāvdaļa (decilspirts un glikoze), virsmaktīva viela, izmanto kosmētikā, var izraisīt jutīgas ādas kairinājumu.
- etilmetakrilāts Kosmētikas sastāvdaļa (etilspirta un metakrilskābes esteris), biezinātājs, izmanto nagu lakās un mākslīgajos nagos, var radīt ādas kairinājumu, alerģiskas reakcijas, toksisks nervu sistēmai, ieteicams izvairīties no kontakta ar ādu.
- rtilmiristāts Kosmētikas sastāvdaļa (etilspirts un miristīnskābe; var būt dzīvnieku izcelsme), mīkstinātājs, aromātviela, izmato kosmētikā un tiek uzskatīta par nekaitīgu šajā jomā, var veicināt piņņu veidošanos.
- izobutanols Kosmētikas sastāvdaļa (izobutilspirts, butilalkohola izomērs), šķīdinātājs, izmanto šampūnos, smaržvielās, arī kā sintētisku augļu aromātu, cigaretēs, var būt toksisks ieelpojot, var radīt ādas un gļotādas kairinājumu, dermatītu, var but toksisks nervu sistēmai.
- izopropanols Kosmētikas sastāvdaļa (izopropilspirts, atvasināts no naftas), šķīdinātājs, putu slāpētājs, lieto kā matu krāsas skalošanas līdzekli, losjonu rokām, pēcskūšanās losjonu, nagu lakās, var radīt ādas kairinājumus, sausus un bojātus matus, var būt toksisks aknām, elpošanas orgāniem, gremošanas orgāniem, nierēm un nervu sistēmai, teratogēns.
- aminometilpropanols Kosmētikas sastāvdaļa (spirts, ko gatavo no slāpekļa savienojumiem), emulgators, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā līdz 1 procenta koncentrācijai, var izraisīt ādas kairinājumu.
- butilparabēns Kosmētikas sastāvdaļa, butilspirta un p-hidroksibenzoskābes esteris, konservants, lieto kosmētikā, šampūnos, var izraisīt alerģiskas reakcijas, ādas kairinājumu.
- butilmiristāts Kosmētikas sastāvdaļa, iegūst no miristīnskābes un butilspirta, mīkstinātājs, var izraisīt ādas kairinājumu un veicināt piņņu veidošanos, izmanto lūpu krāsās, sejas krēmos, nagu lakā un nagu lakas noņēmējos.
- nokrākt Krācot nomirt.
- retināšana Krājas kopšanas cirte 21-40 gadus vecās skujkoku un 21-30 gadus vecās lapkoku audzēs.
- izdalīties Krasi atšķirties (no pārējā, no apkārtējā); izcelties (3).
- kvelda Krāsns svelme pirtī.
- hromatoptometrija Krāsu izšķirtspējas noteikšana.
- aizkratīt Kratot ļaut aizkrist, aizbirt (kur projām, kam garām, aiz kā u. tml.).
- atkraut Kraujot novietot atsevišķi, atšķirt.
- eksportkredīts Kredīts, kas tiek piešķirts ārvalstu juridiskajām personām - valsts preču un pakalpojumu pircējiem.
- Jura krusts Krievijas militārais apbalvojums, dibināts 1807. g., no 1914. g., kad sākās 1. pasaules karš, tika piešķirts visi bieži, saņēmuši arī daudzi latvieši - 1. pasaules kara dalībnieki.
- specializētā audžuģimene krīzes audžuģimene, kas nodrošina aprūpi bērnam, kas pēkšņi ir šķirts no vecākiem, aizbildņa vai citas audžuģimenes.
- krūzāts Krunkains, raibs, cirtains.
- grindzins Kruzuļaina matu cirta.
- atkūdināt Kūdot sanaidot, izšķirt.
- kambīze Kuģa virtuve.
- Korintas kanāls kuģojams kanāls Korintas zemesšaurumā (angļu val. “Corinth Canal”), Grieķijas dienvidos, savieno Jonijas jūras Korintas līci ar Mirtejas jūras Saronika līci, garums — 6,3 km, platums — 25 m, dziļums — \~8 m.
- kurs Kurināmā vieta senajā virtuvē.
- plīts Kurināmā, arī sildāmā ierīce (parasti virtuvē) ēdienu un dzērienu gatavošanai.
- kurda Kurināšana vecā virtuvē.
- libertīnisms kustība par neierobežotu indivīda brīvību (no tradicionālo uzskatu viedokļa - par izlaidību un izvirtību); kustība par seksuālo minoritāšu līdztiesības atzīšanu.
- pusšķidrmēsli Kūtsmēsli, kas pēc īpašībām ir vidēji starp tvirtiem kūtsmēsliem un šķidrmēsliem; iegūst, lietojot minimālu pakaišu daudzumu.
- Tautas daiļamata meistars kvalifikācijas nosaukums, ko 1961.-1990. g. piešķīra par nozīmīgiem sasniegumiem lietišķajā mākslā piešķīra Kultūras ministrijas kolēģija, 1993.-2000. g. - Tautas mākslas centra Tautas lietišķās mākslas padome; persona, kam ir piešķirts šāds nosaukums.
- odekoloņa Ķelnes ūdens, smaržīgs šķidrums, sastāv no spirta un dažādām ēteriskām eļļām; odekolons.
- henoze Ķermeņa daļu savienošanās, kuras parasti ir šķirtas, piem., plakstiņu aizvēršanās.
- eritrīts Ķērpjos, sūnās un aļģēs sastopams četrvērtīgs spirts, kas ūdenī dod saldu šķīdumu.
- dismutācija Ķīmiska reakcija, kurā no divām aldehīda molekulām viena oksidējas par skābi, bet otra reducējas par spirtu.
- iezīmētie atomi ķīmisko elementu atomu izotopi, kuru fizikālās īpašības (radioaktivitāte un (vai) atomsvars) atšķiras no tā paša elementa citiem izotopiem, kas ļauj tos atšķirt no citiem šā elementa izotopiem.
- dzīvokļnumurs Labiekārtots tūristu mītnes numurs ar virtuvi un vairākām istabām, ko piedāvā augstāko kategoriju viesnīcas un viesu mājas; ar savu plašumu, greznību un komfortablo iekārtojumu tas var raksturot mītnes sniegto pakalpojuma kopējo līmeni.
- deliberācijas termiņš laiks apdomāties, ko dod mantiniekam, lai viņš varētu izšķirties, vai mantojumu pieņemt vai ne.
- politūra Laka, sveķu šķīdums spirtā, ko parasti izmanto koksnes izstrādājumu virsmas spodrināšanai.
- Lamingtona Lamingtonas nacionālais parks ("Lamington") Austrālijā, Kvīnslendas dienvidaustrumos, Lielajā Ūdensšķirtnes grēdā, uz dienvidiem no Brisbenas, platība - 196,3 kvadrātkilometri, dibināts 1915. g.
- valoda PostScript lappušu aprakstvaloda kvalitatīvai tekstu un grafikas drukāšanai, izmantojot lāzerprinterus vai citas drukas iekārtas ar augstu izšķirtspēju. To parasti lieto datorizdevniecībā.
- Bērzaine Latviešu organizācijas "Daugavas Vanagi" īpašums Vācijā, Bādenes Virtenbergas federālajā zemē, netālu no Freiburgas, kas pārveidots par mūsdienīgu viesu namu un latviešu kultūras centru.
- stihomantija Latviešu tautas tradīcijās pazīstams paņēmiens it sevišķi Jaungada vakarā uzšķirt pantus no dziesmu grāmatas, nosakot, vai lasāms pa labi vai pa kreisi, nosaucot dziesmas pantiņa numuru; tāpat dara arī ar laicīgiem tekstiem, piem., dzejnieku darbiem.
- latols Latvijā līdz 1940. g. ražota un lietota autodegviela; pēc tilpuma sastāv no 50% benzīna un 50% etilspirta.
- padomju zemes reforma Latvijā sākās 1940. g. jūlijā pēc Latvijas okupācijas, zemnieku lietošanā atstājot ne vairāk kā 30 ha zemes, pārējo platību bez atlīdzības ieskaitot Valsts zemes fondā, no tā izveidoja >51000 jaunu, 10 ha lielu saimniecību, >23000 saimniecībām ar mazāk nekā 10 ha zemes tika piešķirti piegriezumi, vienlaicīgi tika ieviestas obligātās lauksaimniecības nodevas un nodokļi, to nosacījumi bija īpaši nelabvēlīgi turīgākajiem zemniekiem.
- Lielais Kristaps Latvijas nacionālā filmu skate, kā arī tajā piešķirtā balva — Lielā Kristapa statuete.
- Tēvzemes balva Latvijas Republikas apbalvojums 1937.-1940. g., ko piešķīra par nopelniem literatūrā, mākslā, zinātnē, celtniecībā, politikā, valsts aizsardzībā, sportā, kā arī sabiedriskajā un saimnieciskajā darbā; to varēja piešķirt tikai LR pilsoņiem, iestādēm vai organizācijām.
- vega Lauznis, cirtnis.
- vegra Lauznis, cirtnis.
- verga Lauznis, cirtnis.
- vērga Lauznis, cirtnis.
- loms Lauznis; cirtnis.
- lavočka Lāva (pirtī).
- pala Lāva pirtī.
- Ciertums Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Cirtums" nosaukuma variants.
- melnais lēcējdumbrainis lēcējdumbraiņu suga ("Scirtes haemisphaericus").
- perifērais pauguru grēdu reljefs ledāja malas veidojumu reljefa tips, kas raksturīgs ledusšķirtņu zonu akumulatīvo salveida augstieņu perifērijai.
- vega Ledus cirtnis.
- vegra Ledus cirtnis.
- vērga Ledus cirtnis.
- integrācija Legalizācijas procesa stadija, kas tieši vērsta uz to, lai noziedzīgi iegūtam īpašumam piešķirtu likumības šķietamību.
- prelegāts Legāts 2, kas vienam no vairākiem līdzmantiniekiem piešķirts virs mantojuma daļas, kura viņam pienākas.
- vokpanna Lēzena konusveida panna, ko lieto ķīniešu virtuvē, īpaši cepamu un maisāmu ēdienu pagatavošanai.
- Fērtofklaids Līcis Īrijas jūras ziemeļaustrumu daļā (angļu val. "Firth of Clyde"), Skotijas rietumu piekrastē, garums - \~140 km, platums pie ieejas - 40 km, dziļums - līdz 164 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 4 m; Klaidas līcis.
- Sidras līcis līcis Vidusjūras dienvidos (angļu val. "Gulf of Sidra"), Ziemeļāfrikas (Lībijas) piekrastē, garums — 115 km, platums — pie ieejas 465 km, lielākais dziļums — 1805 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 0,4 m; Lielais Sirts.
- Fērtoforts Līcis Ziemeļjūras ziemeļaustrumu daļā ("Firth of Forth"), Skotijas austrumu piekrastē (Lielbritānijā), garums - 80 km, platums pie ieejas - 25 km, dziļums - līdz 46 m, daudz sēkļu unrifu, pusdiennakts plūdmaiņas - >6 m.
- Marifērts Līcis Ziemeļjūras ziemeļrietumu daļā (angļu val. "Moray Firth"), Lielbritānijas ziemeļaustrumu piekrastē, platums pie ieejas - 100 km, dziļums - 25-60 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 5,5 m.
- brassicon Līdzeklis pret galvas sāpēm; sastāv no piparmētru eļļas, kampara, ētera, sinepju eļļas un spirta.
- Vinca major lielā kapmirte.
- galvenā Kaukāza grēda Lielā Kaukāza kalnu sistēmas augsti paceltās joslas ass (kopā ar Sānu grēdu) ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā, ūdensšķirtne upēm, kas tek uz ziemeļiem (Kubaņas, Terekas, Sulakas bas.) un dienvidiem (Kodori, Inguri, Rioni, Kūras bas.).
- ģeosinklinālais apgabals liela, relatīvi nošķirta ģeosinklinālās joslas daļa, kas atšķiras no blakusapgabala pēc krokošanās senuma un attīstības īpatnībām.
- paramba Lielāks izcirtums.
- lokas Lielas cirtas.
- koncertskaņdarbs Lielas formas virtuoza rakstura soloskaņdarbs, kas paredzēts koncertizpildījumam.
- Austrālijas Alpi Lielās Ūdensšķirtnes grēdas augstākā daļa Austrālijas dienvidaustrumos (angļu val. "Australian Alps"), garums - 450 km, platums - 150 km, augstākā virsotne - 2228 m (Kostjuško kalns), kas augstākais kalns Austrālijā.
- Zilie kalni Lielās Ūdensšķirtnes grēdas daļa Austrālijas austrumos ("Blue Mountains"), uz rietumiem no Sidnejas, augstums - līdz 1362 m, kanjonu saposmoti cilu kalni, mitrie subtropu meži.
- sterīni Lielmolekulāri spirti, kas pieder pie steroīdiem un atrodas organismos brīvā veidā vai ir saistīti ar taukskābēm, ogļhidrātiem.
- žūriņš Liels, iemūrēts katls vasaras virtuvē.
- teleskopa izšķirtspēja lielums, ar ko mēra teleskopa spēju atšķirt savstarpēji tuvus objektus un ko visbiežāk raksturo ar mazāko leņķisko atstatumu starp diviem punktiem, kas vēl redzami atsevišķi.
- izšķirtspēja Lielums, kas raksturo radara spēju atšķirt divus tuvu lidojošus gaisakuģus.
- mest garu liet ūdeni uz nokaitētiem akmeņiem, lai radītu tvaiku (pirtī).
- gan Lieto izteikuma sākumā, lai piešķirtu izteikumam lielāku pārliecības nokrāsu.
- kad Lieto izteikuma sākumā, lai piešķirtu izteikumam lielāku pārliecības nokrāsu.
- atļauties lieto kā pieklājības formu, lai saviem vārdiem, arī rīcībai piešķirtu necilāku, pieticīgāku raksturu.
- čak Lieto, lai atdarinātu cirvja cirtiena troksni.
- lūdzu Lieto, lai izteiktu lūgumu, pamudinājumu, aicinājumu, arī lai lūgumam, pamudinājumam, aicinājumam piešķirtu pieklājīgu, laipnu izteiksmi.
- kā lieto, lai izteikumam piešķirtu apstiprinājuma nokrāsu, pastiprinātu apgalvojumu
- ak Lieto, lai izteikumam piešķirtu izsaukuma vai izbrīna nokrāsu; kad runātājs pēkšņi ko atceras vai lai pastiprinātu vārda nozīmi.
- kur Lieto, lai izteikumam piešķirtu pastiprinājuma nokrāsu.
- diezcik Lieto, lai izteikumam piešķirtu šaubu nokrāsu.
- diezkā Lieto, lai izteikumam piešķirtu šaubu nokrāsu.
- vai Lieto, lai norādītu uz vārda nozīmes pavājinājumu un piešķirtu tam pieļāvuma nokrāsu.
- vismaz Lieto, lai norādītu, ka nosauktais (piemēram, darbība, stāvoklis, pazīme) ir pats nepieciešamākais, nozīmīgākais no iespējamā; lieto, lai piešķirtu vārda nozīmei vai izteikumam pieļāvuma nokrāsu.
- tāds Lieto, lai pastiprinātu apzīmējamā vārda nozīmi un piešķirtu izsaukumam nievīgu vai humoristisku nokrāsu.
- gan Lieto, lai pastiprinātu vārda nozīmi un piešķirtu izteikumam pieļāvuma vai arī pretstatījuma un pieļāvuma nokrāsu.
- gan Lieto, lai pastiprinātu vārda nozīmi un piešķirtu tai zināmu ierobežojuma nokrāsu.
- kad Lieto, lai pastiprinātu vārda nozīmi un piešķirtu tam pieļāvuma nokrāsu; kaut 3 (2).
- kaut Lieto, lai pastiprinātu vārda nozīmi un piešķirtu tam pieļāvuma nokrāsu.
- tā Lieto, lai pastiprinātu vārda nozīmi, izteikumam piešķirtu pamatojuma, noteiktības nokrāsu.
- gan Lieto, lai pastiprinātu vārda nozīmi; lieto, lai piešķirtu izteikumam lielāku emocionalitāti.
- tad Lieto, lai piešķirtu (parasti ar verbu) izteiktam rosinājumam pastiprinājumu.
- nezin Lieto, lai piešķirtu izteikumam (parasti jautājumam) nenoteiktības, neziņas nokrāsu.
- nezin vai, arī nezin vai maz lieto, lai piešķirtu izteikumam apšaubāmas ticamības nokrāsu.
- diezin vai lieto, lai piešķirtu izteikumam apšaubāmas ticamības nokrāsu.
- nezin (arī nez) vai, arī nezin (arī nez) vai maz lieto, lai piešķirtu izteikumam apšaubāmos ticamības nokrāsu.
- gan jau nu lieto, lai piešķirtu izteikumam mierinājuma nokrāsu.
- diezin Lieto, lai piešķirtu izteikumam nenoteiktības nokrāsu.
- kazi Lieto, lai piešķirtu izteikumam nenoteiktības nokrāsu.
- kazin Lieto, lai piešķirtu izteikumam nenoteiktības nokrāsu.
- lai Lieto, lai piešķirtu izteikumam pamudinājuma nozīmi.
- gan Lieto, lai piešķirtu izteikumam pastiprinājuma nokrāsu.
- gan nu lieto, lai piešķirtu izteikumam pieļāvuma nokrāsu.
- vai nu lieto, lai piešķirtu izteikumam pieļāvuma, arī šaubu nokrāsu.
- nu Lieto, lai piešķirtu izteikumam pieļāvuma, arī šaubu nokrāsu.
- ka Lieto, lai piešķirtu izteikumam pieļāvuma, šaubu nokrāsu.
- kad Lieto, lai piešķirtu izteikumam pieļāvuma, šaubu nokrāsu.
- gan Lieto, lai piešķirtu izteikumam šaubu nokrāsu (parasti jautājuma teikumos).
- pavisam lieto, lai piešķirtu izteikumam šaubu nokrāsu; maz 2(3).
- maz Lieto, lai piešķirtu izteikumam šaubu nokrāsu.
- rādīties Lieto, lai piešķirtu izteikumam šķietamības, ne visai drošas ticamības nokrāsu; likties 2(4).
- likties Lieto, lai piešķirtu izteikumam šķietamības, ne visai drošas ticamības nokrāsu.
- šķist Lieto, lai piešķirtu izteikumam šķietamības, ne visai drošas ticamības nokrāsu.
- kad Lieto, lai piešķirtu izteikumam vēlējuma nozīmi; kaut 3 (1).
- kaut Lieto, lai piešķirtu izteikumam vēlējuma nozīmi.
- lai Lieto, lai piešķirtu izteikumam vēlējuma nozīmi.
- nu Lieto, lai piešķirtu izteikumam, piemēram, pieļāvuma, nosacījuma, ierobežojuma nokrāsu.
- nicik Lieto, lai piešķirtu nolieguma nokrāsu adjektīva vai adverba izteiktajam lieluma nojēgumam.
- it Lieto, lai piešķirtu vārda izteiktajam nojēgumam īpašu uzsvērumu, arī kategoriskumu.
- lai Lieto, lai piešķirtu vārda nozīmei pastiprinājuma, arī pievienojuma nokrāsu; arī.
- kaut vai lieto, lai piešķirtu vārda nozīmei vai izteikumam nenoteiktības, pieļāvuma nokrāsu.
- kaut Lieto, lai piešķirtu vārda nozīmei vai izteikumam nenoteiktības, pieļāvuma nokrāsu.
- lai Lieto, lai piešķirtu vārda vai izteikuma nozīmei nenoteiktības, šaubu nokrāsu.
- sazin Lieto, lai piešķirtu vārdam nenoteiktības nokrāsu; diezin (2).
- kana Lieto, lai piešķirtu vārdam nenoteiktības nokrāsu; diezin.
- diezin Lieto, lai piešķirtu vārdam nenoteiktības nokrāsu.
- nezin Lieto, lai piešķirtu vārdam nenoteiktības, neziņas nokrāsu.
- vai Lieto, lai piešķirtu vārdam, izteikumam nenoteiktības nokrāsu.
- bidta Lieto, lai piešķirtu vārdam, izteikumam nenoteiktības, šķietamības niansi.
- tas Lieto, lai vārdu savienojumam piešķirtu vispārākās pakāpes nozīmi.
- uzufrukts lietojuma tiesība lietu tiesībās, lietojums ir kādam piešķirta tiesība saņemt labumu no svešas lietas, to lietojot un saņemot no tās augļus.
- pērdināt Likt pērties, mazgāties, arī pērt, mazgāt (pirtī).
- Laimas likums likteņdievības noliktais, piešķirtais liktenis.
- Latvijas iedzīvotājs likuma izpratnē: Latvijas pilsonis vai Pilsonības un imigrācijas departamentā reģistrēta persona, kurai ir pastāvīgs pieraksts Latvijas Republikā un kurai ir piešķirts individuāls un nemainīgs personas kods, kas fiksēts personu apliecinošos dokumentos, vai kura saņēmusi pastāvīgās uzturēšanās atļauju.
- norakstīt Likumā noteiktā kārtībā piešķirt (kādam) tiesības (uz savu īpašumu).
- nāliķis Liķieris no spirta uzlējuma un sasaldinātas augļu sulas.
- pomerancis Liķieris, kuru gatavo no spirta, kas nostādināts kopā ar apelsīnu (pomeranču) mizām, pievienojot cukuru un garšvielas.
- līdumot Līst līdumu - veidot mežā izcirtumu lauksaimniecības vajadzībām.
- aizvars Loga aizvirtņi, slēģi.
- stavnes Loga aizvirtņi.
- slēģi Loga sānu malās (parasti ēkas ārpusē) iestiprinātas virināmas (parasti koka) plāksnes logu aizsegšanai; aizvirtņi.
- negatīvā loģika loģiska sistēma, kurā vispārpieņemtiem signālu līmeņiem piešķirtas pretējas vērtības, t. i., augsts potenciāls atbilst loģiskajai 0, bet zems potenciāls - loģiskajam 1.
- loģiskais kanāls loģiska struktūra datu kanāla identificēšanai datoru tīklā, kas ļauj identificējamo datu kanālu atšķirt no citiem, kuri izmanto tos pašus fizikālos resursus.
- čirksts Loka, matu cirta.
- operētājsistēma LANtastic lokālo tīklu operētājsistēma, kas domāta tīkliem ar vienādranga arhitektūru, kuros nav atsevišķa servera, bet katra stacija var piešķirt savus resursus visām pārējām stacijām, izpildot kā klienta, tā arī servera lomu.
- auckeļs lupata virtuves trauku un mēbeļu mazgāšanai.
- dūminieks Lupata, ar kuru aizbāž pirts vai rijas logu.
- drepekls Lupataina drēbe, kas ātri var sairt.
- pirts gars ļauns gars slāvu mitoloģijā, kurš dzīvojot pirtīs - zīlēšanas un buršanas vietās.
- sašķīdināt Ļaut izjukt, izirt.
- izmirināt Ļaut iznīkt, izmirt.
- mirināt Ļaut nomirt (lēnā nāvē).
- izgarināt Ļaut tvaikam izgarot (pirtī).
- pārpūdēt Ļaut vietām pūstot sairt.
- nopērdināt Ļaut, arī likt nopērties (pirtī); nopērt (pirtī).
- gargote Ļaužu virtuve, arī slikta viesnīca.
- ļeckans Ļengans, mīksts, tāds, kas zaudējis sākotnējo tvirto veidolu.
- kā no pārpilnības raga ļoti lielā daudzumā (birt, bērt).
- limsts Ļoti plāns un šaurs dēlītis jeb skals, ko izbāž caur audekla dzijām starp lielo bomi un nītīm, lai uzturētu šķirtni starp dzijām.
- Gordija mezgls ļoti sarežģīts mezgls, ar ko, kā teika stāsta, Frīģijas valdnieks Gordijs esot piesējis sakas pie dīseles; pēc orākula pareģojuma tas, kas šo mezglu atraisīšot, kļūšot par Āzijas valdnieku; Maķedonijas Aleksandrs neesot mēģinājis to atraisīt, bet pārcirtis ar zobenu.
- smalcirksnis ļoti sīku koku (pārsvarā lapkoku) mežs izcirtumā.
- ķemmdzija Ļoti smalka, gluda, mīksta (vilnas, kokvilnas) dzija, ko iegūst apstrādājot ķemmašīnā vidēji garas un garas (12-24 cm un vairāk) mazcirtainas gludas aitu vilnas.
- ortoforms M-amino-p-oksibenzoeskābes metīlesteris, balts smalks pulveris, kas grūti šķīst ūdenī, vieglāk spirtā; lieto kā vietēju anestēzijas līdzekli.
- mācītājmāja Mācītāja dzīvojamā māja ar tai piederošajām saimniecības ēkām un baznīcas zemes gabalu, kas piešķirta mācītājam īpašumtiesiskā lietošanā; mācītāja dzīvojamā māja.
- Braki Madonas Novadpētniecības un mākslas muzeja filiāle, rakstnieka R. Blaumaņa dzīves un radošā darba vieta, atrodas Ērgļu pagastā, restaurētajā lauku sētā ir dzīvojamā māja, kūtis, klētis, rija, pirtiņa.
- pirts vārdi maģiskas formulas, kuras skaitīja, pirtī ejot, peroties un iznākot no pirts.
- balsams Maisījums no smaržīgām eļļām un spirta.
- rīkmeita Mājkalpotāja, virtuves strādniece.
- cirsmas platums maksimālais pieļaujamais izcirtuma platums kailciršu saimniecībā, kas atkarīgs no meža augšanas apstākļiem, un jāregulē tālab, lai pēc mātesaudzes nociršanas sekmīgi notiktu meža dabiskā atjaunošanās un izcirtumi nepārpurvotos; pieņemts, ka slapjās kūdras augsnēs tas ir 50 m, bet pārējās platībās — 100 m.
- datorvides māksla māksla, kuras darbi tiek radīti datora atmiņā un demonstrēti ar datora palīdzību; virtuālā māksla.
- malcenieks Malkas cirtējs, malkas vedējs.
- dzenis Malkas cirtējs.
- malcinieks Malkas cirtējs.
- malkcirtējs Malkascirtējs.
- malkcirtis Malkascirtējs.
- cietmatainā mārsmilga mārsmilgu suga ("Hierochloë hirta").
- Tricyrtis pilosa matainā tricirta.
- loka Matu cirta.
- matūdens Matu kopšanas līdzeklis, kas satur ūdeni, spirtu, ēteriskās eļļas, augu ekstraktus.
- liekna matu liekne jeb loknes - cirtas.
- sproga Matu šķipsna (vijīga, viļņota); cirta.
- sānceliņš Matu šķirtne galvas labajā vai kreisajā pusē.
- vidusceliņš Matu šķirtne, kas izveidota galvas vidū.
- celiņš Matu šķirtne.
- stidziņa Matu šķirtne.
- Vinca minor mazā kapmirte.
- mehāniskais zirgs mazgabarīta, parasti kāpurķēžu transportlīdzeklis, ko vada cilvēks, ejot tam pa priekšu; paredzēts darbam kopšanas cirtēs, iekārušos koku novilkšanai, kokmateriālu pievilkšanai līdz tehnoloģiskajiem koridoriem, sēklinieku novākšanai, meža stādmateriālu ievešanai izcirtumos, vējgāžu izstrādei.
- čapāt Mazgājoties pērt ar pirtsslotu (bērnu valodā).
- pičāt Mazgājoties plikšķināt, pliķēt ar rokām, pirtī pērties.
- pičināt Mazgājoties plikšķināt, pliķēt ar rokām, pirtī pērties.
- pičināties Mazgājoties plikšķināt, pliķēt ar rokām, pirtī pērties.
- pličāties Mazgājoties plikšķināt, pliķēt ar rokām, pirtī pērties.
- pličināties Mazgājoties plikšķināt, pliķēt ar rokām, pirtī pērties.
- bādas Mazgāšanās (vannā, pirtī); peldēšanās.
- bāde Mazgāšanās (vannā, pirtī); peldēšanās.
- pirināt Mazgāt (vairākkārt), perot ar pirtsslotu.
- bādāt Mazgāt (vannā, pirtī); peldināt; vannot.
- bādēt Mazgāt (vannā, pirtī); peldināt; vannot.
- banščikot Mazgāt pirtī (par pirtnieku).
- bādāties Mazgāties (vannā, pirtī); peldēties; vannoties.
- pičāties Mazgāties pirtī (bērnu valodā).
- panākt vaļā mazliet atdarīties, atvērties; arī atirt, atraisīties.
- aizirt Mazliet atirt, atrist; pairt.
- appīst Mazliet sašķiedroties, šķirties, dalīties.
- pabirt Mazliet, daļēji izbirt.
- pairt Mazliet, daļēji izirt (piemēram, par adījumu, vīli).
- dzīvojamo telpu mēbeles mēbeles dzīvojamām telpām ar apvienotām funkcijām (virtuves, guļamistabas u. c.).
- čirka Meitene ar cirtainiem matiem.
- diplotēna Mejozes profāzes stadija, kuras laikā starp konjugējošajām homoloģiskajām hromosomām veidojas hiasmas, bet vietās starp hiasmām konjugējošās hromosomas sāk izšķirties un attālināties cita no citas.
- enčilada Meksikāņu virtuves ēdiens - krāsnī cepti, pildīti kukurūzas plāceņi.
- gvakamole Meksikāņu virtuves ēdiens: mērce, kas gatavota uz majonēzes, skāba krējuma vai nesaldināta jogurta bāzes, pievienojot avokado un citas sastāvdaļas, kā arī garšvielas.
- burito meksikāņu virtuves ēdiens: sarullēta pankūka (tortija), kas pildīta ar gaļu, sieru, dārzeņiem u. tml.
- tarakāns Melnais prusaks, virtuves prusaks.
- prūsis Melnais vai virtuves prusaks.
- pasprogains Mēreni sprogains, cirtains (par matiem).
- rezolvometrs Mēriekārta fotomateriālu izšķirtspējas noteikšanai.
- damērīt Mērījot iedalīt, piešķirt vairāk, nekā paredzēts.
- Mērtertidvila Mērtirtidvila, pilsēta Lielbritānijā, Velsā.
- kaulēt Mest kauliņus, piedalīties kauliņu spēlē, izšķirt ar lozi.
- koka spirts metanols, metilspirts.
- metanols Metilspirts.
- apertūras sintēzes metode metode, kas ilgstošu novērojumu rezultātā ļauj iegūt kosmiskā radiostarojuma avota augstas izšķirtspējas attēlu, izmantojot radiointerferometru ar mainīgu bāzi un mainīgu bāzes orientāciju.
- kvartālmetode metode, kas par meža apsaimniekošanas teritoriālo pamatvienību pieņem kvartālu; strādājot pēc tās, attiecīgos darbus, piemēram, meža kopšanas cirtes, plāno nevis pa nogabaliem, bet visā kvartālā.
- divviļņu mikroskopija metode, ko lieto izšķirtspējas palielināšanai elektronu mikroskopijā.
- kurza Mezgls audumā, dzergzde, cirtas dzijā, pinkulis, kunkulis.
- bābiņa Mezgls, kādā sievas sagriež uz pieres matus no pirts nākot.
- bābīna Mezgls, kādā sievas sagriež uz pieres matus no pirts nākot.
- bābiņš Mezgls, kādā sievas sagriež uz pieres matus no pirts nākot.
- instrumentālā taksācija meža inventarizācijas lauka darbu metode, kas salīdzinājumā ar acumēra taksāciju nodrošina lielāku rezultātu precizitāti; to veic taksācijas nogabalos, kuros paredzēta galvenā cirte, krājas kopšanas vai rekonstruktīvā cirte.
- kulise meža josla starp divām kailcirtes cirsmām, kuras platums ir atkarīgs no cirsmu piesliešanās veida; ja lieto starpjoslu piesliešanās veidu, tad platums ir vienāds ar cirsmas platumu, bet, ja lieto kulišu piesliešanos, tad divkāršs vai trīskāršs cirsmas platums.
- skrajcirte Meža kopšanas cirte - koku izciršana, lai uzlabotu mežaudzes kvalitāti un iegūtu koksni.
- smalctīre Meža kopšanas cirte jaunaudžu (skujkoku līdz 20 gadiem, lapkoku līdz 10 gadiem) sastāva izveidošanai.
- atēnošana Meža sastāva kopšanas cirtes veids 1-10 gadu vecos nepabeigtos apmežojumos un jaunaudzēs.
- sanitārcirte Meža zvēru, kukaiņu vai slimību novājināto, sapostīto koku izciršana mežaudzē; sanitārā cirte.
- galvenā audze mežaudzes daļa, kas saglabājusies līdz ciršanas vecumam un tiek izcirsta galvenajā cirtē.
- starpaudze Mežaudzes daļa, ko līdz zināmam vecumam izcērt starpcirtēs.
- mežaudzes kopšanas tehnoloģija mežaudzes kopšanas cirtes veids.
- beigizmantošana Mežaudzes nociršana izmantošanas vecumā, atšķirībā no t. s. starpizmantošanas jeb starpcirtes, ko sākot ar mežaudzes agro jaunību atkārto ik pēc 5-10 g. vienīgi kopšanas nolūkā.
- meža cirtējs mežcirtējs.
- cirsmas pielūžņojums mežizstrādes atlieku un kritušo koku daudzums cirsmā, kas var traucēt ne vien cirsmu izstrādi, bet arī meža atjaunošanas darbu izpildi; lai to novērstu, jāveic izcirtuma satīrīšana.
- meža dabiskās atjaunošanās veicināšana mežsaimniecisku darbību kopums, kas rada labvēlīgus apstākļus bagātīgai sēklu ražošanai, to iespējami vienmērīgai izsējai izcirtumā vai zem mežaudzes vainagu klāja un kas nodrošina piemērotu vidi sēklu dīgšanai, dīgstu attīstībai un pašizsējas sējeņu augšanai.
- barbamils Miega līdzeklis, kas pieder pie barbiturātiem, balts amorfs pulveris, šķīst ūdenī un spirtā.
- elektronmikroskops Mikroskops, kurā gaismas staru vietā izmanto elektronu kūli vakuumā un stikla lēcu vietā fokusējošus elektromagnētus; izšķirtspēja līdz 5 angstrēmi (gaismas mikroskopam 2000 angstrēmi); attēlu novēro uz luminiscējoša ekrāna vai fotografē.
- skenējošais elektronmikroskops mikroskops, kurā liela palielinājuma un izšķirtspējas attēla iegūšanai izmanto elektronstaru kūli; attēlu var apskatīt uz fluorescējoša ekrāna vai nofotografēt.
- cirsmu piesliešanās laiks minimālais laiks gados (ieskaitot ciršanas gadu), pēc kura atļauts cirst izcirtumam blakusesošo cirsmu; tas parasti atbilst periodam, kad jaunais apmežojums sasniedzis Meža atjaunošanas noteikumu prasības.
- valsts budžeta ilgtermiņa saistību maksimāli pieļaujamais apjoms ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei gadskārtējā valsts budžeta likumā noteikto limitu ietvaros piešķirtā pilnvara noslēgt līgumus tādu valstiski nozīmīgu pasākumu, projektu vai starptautiski uzņemto saistību izpildes nodrošināšanai, kurus apmaksā saimnieciskajam gadam sekojošos turpmākajos saimnieciskajos gados.
- beigt mirt
- atdot velnam dvēseli mirt (cilvēkam, kas daudz grēkojis).
- atdot (savu) dzīvību mirt (kādas idejas dēļ, pildot pienākumu u. tml.).
- mirinēt Mirt (pa jokam).
- sprāgt Mirt (par cilvēkiem).
- krist Mirt (parasti epidēmijā) - par cilvēkiem.
- mirt zem (ķirurga) naža mirt operācijas laikā.
- ņemt nelabu galu mirt traģiskā nāvē.
- labu galu neņemt, arī nelabu galu ņemt Mirt traģiskā nāvē.
- nelabu (arī bēdīgu) galu ņemt Mirt traģiskā nāvē.
- nelabu (arī bēdīgu) galu ņemt, arī labu galu neņemt Mirt traģiskā nāvē.
- nelabu galu ņemt, arī labu galu neņemt Mirt traģiskā nāvē.
- ziedot dzīvību mirt, arī pakļaut sevi nāves briesmām (kādas idejas dēļ, pildot pienākumu u. tml.).
- ģeibt Mirt, iet bojā.
- krist Mirt, tikt nogalētam, nobeigties.
- beigt mirt; pavadīt pēdējo mūža posmu.
- laist dzīvību (arī garu) ārā mirt.
- slēgt acis uz mūžību mirt.
- šķirties no dzīves (arī no pasaules) mirt.
- iet pie senčiem mirt.
- iet pie tēviem mirt.
- iet pie māla mirt.
- aizčākstēt Mirt.
- aizmirt Mirt.
- atšķenst Mirt.
- iet bojā Mirt.
- nobajoties Mirt.
- šķirties Mirt.
- mirtne Mirte 1(3).
- mitre Mirte.
- mizgrauži Mizgraužu skudrulītis - skudrulīšu dzimtas vaboļu suga ("Thanassimus formicarius"), segspārni melni ar sarkanu pamatdaļu un 2 baltām šķērsjoslām, Latvijā bieži sastopams priežu mežos, izcirtumos.
- korvolāns Mobila karaspēka vienība, kas sastāv no kavalērijas, kājniekiem un vieglās artilērijas un domāta uzbrukšanai ienaidnieka aizmugurei un komunikācijām šķirti no armijas galvenajiem spēkiem.
- paklīdenis Morāli pagrimis, degradējies, izvirtis cilvēks.
- Ņandomas augstiene morēnu pauguraine Krievijā, Arhangeļskas apgabala dienvidrietumos, Sevarnaja Dvinas un Oņegas baseina ūdensšķirtne, garums — 100 km, platums — līdz 25 km, augstums — līdz 371 m, daudz ezeru un purvu, egļu un priežu meži.
- Bežaņicu augstiene morēnu pauguraine Krievijā, Pleskavas apgabala vidienē, Lovates un Veļikajas baseina ūdensšķirtne, augstums - līdz 338 m.
- Konošas augstiene morēnu pauguraine Krievijas Arhangeļskas apgabala dienvidrietumos un Vologdas apgabala ziemeļu daļā, Ziemeļu Dvinas un Oņegas baseina ūdensšķirtne, augstums - līdz 244 m.
- vakufs Muhamedāņu zemēs - nekustams īpašums (galvenokārt zeme), kuru neapliek ar nodokļiem un neatsavina un kuru kā dāvinājumu vai pēc testamenta mēdz piešķirt mošejai, reliģiskai skolai vai labdarības iestādei.
- šķilte Mūra siena, kas norobežo krāsni virtuvē vai vannas istabā.
- hodža Musulmaņu pagodinājuma tituls, kas radies viduslaikos; tika piešķirts augsta ranga ierēdņiem, bagātiem tirgotājiem, augstākās garīdzniecības pārstāvjiem.
- sīdī Musulmaņu vadonis; tituls var būt mantots vai arī piešķirts par īpašiem nopelniem.
- koncertmūzika Mūzika, kuru mēdz atskaņot koncertos un kurai ir raksturīga, piemēram, virtuozitāte, samērā sarežģīta forma, dziļš saturs.
- makviss Mūžzaļo cietlapju krūmu, dzeloņkrūmu un zemu koku audzes silikātaugsnēs mežu izcirtumu vietās Vidusjūras piekrastē; vietējais nosaukums Itālijā - mačija, Spānijā - matorāls, Ziemeļamerikā - čaparels, Dienvidamerikā - espināls, Austrālijā - skrebs.
- neģeogrāfiskais numurs nacionālā numerācijas plāna numurs, kas neietver ģeogrāfisku informāciju un tiek piešķirts elektronisko sakaru pakalpojumu numerācijas nolūkos.
- Pīkdistrikts Nacionālais parks Lielbritānijā ("Peak District"), Anglijā, uz rietumiem no Šefīldas, platība - 1403,8 kvadrātkilometri, dibināts - 1951. g., ietver Peninu kalnu Pīka (līdz 636 m) un Eksedža masīvu (552 m), Mērsi un Trentas baseina ūdensšķirtne.
- šķidrā krava nafta un naftas produkti, spirts, augu eļļa, dzīvnieku tauki un cita krava, ko pārvadā noslēgtās tilpnēs.
- opodeldoks Nātrija vai kālija ziepju šķīdums spirtā, kam pievienots amonjaka šķīdums, kamparspirts, timiāna un rozmarīna eļļa; recekļveidīgs ierīvējams līdzeklis pret reimatismu.
- ņātrcirsne Nāvcirte.
- brīvības pakāpju skaits neatkarīgais virtuālais pārvietojumu skaits kādā fiksētā laika brīdī.
- notes kristība neatliekama, steidzama kristība (bērnam, kurš ir vārgs un var nomirt nekristīts).
- kakareitīs neatļauti flirtēt, mīlēt.
- pretdabība Nedabiskums, izvirtība, pretīgums.
- cokolstāvs Nedaudz zemē iedziļināts (ēkas) apakšējais stāvs, kas var atšķirties ar apdari.
- Neienštate Neienštate pie Koheres - pilsēta Vācijā ("Neuenstadt am Kocher"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 9600 iedzīvotāju (2013. g.).
- pacirtot Neilgu laiku, mazliet cirtot.
- paflirtēt Neilgu laiku, mazliet flirtēt.
- pasijāt Neilgu laiku, mazliet vērtēt, lai nošķirtu, atmestu (parasti ko lieku, nevajadzīgu).
- remis Neizšķirta spēle.
- ņič Neizšķirts (sporta spēlēs).
- ņiča Neizšķirts (sporta spēlēs).
- ņičja Neizšķirts (sporta spēlēs).
- ņičs Neizšķirts (sporta spēlēs).
- ņičuks Neizšķirts (sporta spēlēs).
- ničs Neizšķirts (sportā).
- buks Neizšķirts rezultāts kādā kāršu spēlē.
- mūžīgais šahs neizšķirts šīs spēles stāvoklis, ko panāk, nepārtraukti piesakot šahu, ja pretiniekam ir iespējams atkārtot tikai vienus un tos pašus gājienus.
- apkravāties Nejauši apbirt, tikt apbērtam.
- iebārstīties Nejauši iebirt.
- izbirties Nejauši izbirt (1).
- uzbirties Nejauši uzbirt.
- uzbirzt Nejauši uzbirt.
- zemes vienība Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrēts norobežots zemesgabals, kam piešķirts kadastra apzīmējums.
- kadastra numurs nekustamajam īpašumam piešķirta viennozīmīga, neatkārtojama un nemainīga ciparu kombinācija (identifikators).
- spirķiks Nelegālā spirta un alkohola pārdevējs tirgū.
- skrudzains nelīdzens, skabargains; cirtains, samezglojies.
- mangale Neliela koka stampa (virtuves piederums).
- rājums neliela pļava mežā; klaja vieta mežā, kur izcirsti koki un krūmi; izcirtums mežā.
- spirta lampiņa neliela sildāmā vai apgaismošanas ierīce, kurā par degvielu izmanto spirtu.
- parafrāze Neliels fantāzijas tipa instrumentāls virtuozs skaņdarbs, kas sacerēts par vienu vai vairākām, parasti aizgūtām, tēmām.
- joma Neliels, parasti nošķirts, līcis.
- nenodalīts Nenošķirts, neartikulēts.
- itakonskābe Nepiesātināta dikarbonskābe, balta kristāliska viela, šķīst ūdenī un spirtā; iegūst, pārraudzējot cukuru ar mikroskopisko sēni "Aspergillus terreus".
- butadiēns nepiesātinātais ogļūdeņradis; bezkrāsas gāze ar nepatīkamu smaku; to iegūst no naftas gāzēm vai spirta un izmanto sintētiskā kaučuka ražošanā, divinils.
- vinilēteri Nepiesātinātie ēteri, vinilspirta atvasināumi.
- alilbromīds Nepiesātināts halogēnogļūdeņradis; bezkrāsains, gaistošs, toksisks šķidrums ar asu smaku; iegūst pārdestilējot alilspirta.
- fitols Nepiesātināts izoprēna rindas spirts, ir daudzu dabas vielu, arī hlorofila sastāvā.
- deprēmēt Nepiešķirt (kādam) prēmiju (sodot par pārkāpumu, nodarījumu).
- liegt Nepiešķirt tiesības, neatļaut lietot (parasti materiālas vērtības).
- turēties kopā Nesairt, nesadalīties.
- disonēt Nesaskanēt, atšķirties no kā vispārpieņemta, vispāratzīta.
- akolāzija Nesavaldīga uzdzīve, izvirtība.
- atēnoties Neskaidri atšķirties, izdalīties (uz kāda, parasti gaiša, fona); mest ēnu (uz gaiša fona).
- reģistrnejutība Nespēja atšķirt augšējā reģistra rakstzīmes no apakšējā reģistra rakstzīmēm.
- krist pār ilksi nespēkā saļimt; nomirt.
- neprauns Nestalts, nelepne, neiecirtīgs.
- mauka Netikla, izvirtusi sieviete; ielasmeita.
- plaska Netikla, izvirtusi sieviete; palama.
- Sodoma un Gomora netiklības, izvirtības perēklis, neiedomājams haoss, nekārtība.
- maukpakaļa Netikls, izvirtis cilvēks (vīrietis).
- jātaka Netikls, izvirtis cilvēks.
- pornokrātija Netikļu vara, apzīmējums pāvestu varas posmam no 896. līdz 963.-964. g., kad pāvesti nokļuva pilnīgā atkarībā no Romas dižciltīgām ģimenēm un iestiga dziļā tikumiskā izvirtībā.
- spenēzis niecīgs, bet iecirtīgs zēns; maza auguma cilvēks.
- svempele Niķīga, iedomīga, uzcirtīga meitene.
- svempelis Niķīgs, iedomīgs, uzcirtīgs zēns.
- nirties Nirt (1).
- ņurkot Nirt (vairākkārt).
- tiedēt Nirt, grimt; tedēt.
- tedēt Nirt, grimt.
- maut Nirt, peldēt.
- niert Nirt.
- nirēt Nirt.
- nirnīties Nirt.
- kollodijs Nitrocelulozes šķīdums spirta un ētera maisījumā.
- kolodijs Nitrocelulozes šķīdums spirta un etilētera maisījumā.
- mauzers No 1874. gada Mauzera fabrikā Virtembergā pagatavoti šaujami rīki, galvenā kārtā automātiskas pistoles; mauzeris.
- atzīdīte No aitas nošķirts jērs.
- lantozīds No balastvielām attīrīts villainās uzpirkstītes lapu glikozīdu šķīdums 70% spirtā.
- pārcirtums No cirtiena iegūts ievainojums.
- kukns No kārtīm saslieta virtuve (pagalmā).
- namiņš No kokiem stāvas telts veidā sasliets mājoklis, kādā senatnē piemituši mūsu senči un kas reizē bijis dzīvoklis un virtuve.
- tortija no kukurūzas miltiem cepta plāna apaļa maize, iecienīta meksikāņu virtuvē, atgādina apaļu pankūku, tā ir bāze buritos un tako pagatavošanai; tortilja.
- mamaliga No kukurūzas miltiem gatavota biezputra, kuru ēd kopā ar pienu, brinzu vai sviestu; rumāņu (moldāvu) virtuves ēdiens.
- potvasks No vaska, sveķiem, taukiem un spirta pagatavota lipīga ziede, ar ko aizziež koku un krūmu potējumu brūces, arī mazākas griezuma un grauzēju radītas brūces.
- apdēdēt No virspuses dēdēt, drupt, dalīties, irt.
- skrejot noberzt miežu graudiem akotus; nošķirt rupjos graudus no sīkajiem.
- nospilvoties Nobirt (par apiņiem).
- apbirt Nobirt (par daudziem vai visiem).
- nobirzties Nobirt (par sakaltušām lapām, ziediem, arī gatavām sāklām).
- spilvāties Nobirt, nokrist (par apiņiem).
- nobirēt Nobirt.
- noplandīties Noblandīties, no citiem nošķirties.
- šņārka Nocirstam kokam pie resgaļa iecirtuma pusē palikusī garākā mala.
- nogriezt Nodalīt, nošķirt (no kā).
- atšķirties Nodalīties, nošķirties savrup (no citiem).
- atsašķirties Nodalīties, nošķirties savrup no citiem.
- apmērdēt Nogalināt, nomērdēt, ļaut nomirt.
- izgaršot Nogaršojot ēdienu, dzērienu, pilnīgi sajust, atšķirt (garšu); lēni, ar baudu ēst, dzert (ko), nosakot garšu.
- noskriet Noirt (par adījuma valdziņiem).
- pašprukt Noirt (par adījuma valdziņiem).
- norist Noirt (par valdziņu).
- aizirt Noirt, atirt (līdz kādai vietai).
- noviesties Noirt, noplīst.
- nodrēbt Nokrist, nobirt.
- neizšķirts Nolieguma divdabis --> izšķirt.
- nešķirams Nolieguma divdabis --> šķirt.
- izpora Nolietota (izpērta) pirts slota; izpara.
- izpara Nolietota (izpērta) pirts slota; nopara.
- nopara Nolietota (izpērta) pirts slota.
- pamatnolīgums Nolīgums, ko viena vai vairākas līgumslēdzējas iestādes un viens vai vairāki komersanti noslēdz ar mērķi paredzēt noteikumus līgumiem, kuru slēgšanas tiesības plānots piešķirt konkrētā laika posmā, jo īpaši attiecībā uz cenu un, attiecīgā gadījumā, uz paredzēto kvalitāti.
- notuļis Nomaļus, nošķirti.
- notaļ Nomaļus, šķirti.
- nobanščikot Nomazgāt pirtī.
- apmirdināt Nomērdēt, likt nomirt (veselai virknei objektu).
- iemērīt Nomērīt un piešķirt; arī iedalīt (3).
- izsprāgt Nomirt (par daudziem vai visiem cilvēkiem, parasti kādā vietā).
- apsprāgt Nomirt (par daudziem vai visiem cilvēkiem).
- apmirt Nomirt (par daudziem vai visiem).
- izmirt Nomirt (par daudziem vai visiem).
- samirt Nomirt (par vairākiem, daudziem cilvēkiem); nomirt (par lielāku daudzumu cilvēku).
- nobadot Nomirt badā vai no slāpēm.
- notīpt Nomirt badā.
- nomirt (arī izdzist) (kāda) rokās nomirt kāda cilvēka klātbūtnē.
- palikt uz galda nomirt operācijas laikā (par operējamo).
- nomirt zem (ķirurga) naža nomirt operācijas laikā.
- iegult (arī iegulties) kapā (arī zemē) nomirt un tikt apglabātam.
- iegulties (arī iegult) kapā (arī zemē) nomirt un tikt apglabātam.
- iegulties (arī iegult) zemē (arī kapā) nomirt un tikt apglabātam.
- nogulties Nomirt un tikt apglabātam.
- palikt Nomirt, arī krist kaujā.
- aiznest (arī paņemt) sev līdzi kapā nomirt, neizpaužot ko, nenododot palicējiem savu pieredzi, māku.
- aiznest (arī paņemt) līdzi kapā nomirt, neizpaužot ko.
- paņemt (arī aiznest) līdzi kapā nomirt, neizpaužot ko.
- nopaukt Nomirt, nobeigties, iznīkt.
- izlaist garu nomirt, nobeigties.
- nogaloties Nomirt, nobeigties.
- atstiept (arī notirināt) kājas, arī atstiept pēdas; nomirt; nobeigties.
- notirināt (arī atstiept) kājas nomirt; nobeigties.
- atstiept pēdas (arī kājas) nomirt; nobeigties.
- atstiept kājas (arī pēdas) nomirt; nobeigties.
- atstiept kājas nomirt; nobeigties.
- notirināt kājas nomirt; nobeigties.
- atstirināties Nomirt; nobeigties.
- ielīst kastē nomirt.
- iet projām no dzīves nomirt.
- aiziet (arī ieiet) kapā nomirt.
- (ie)līst kapā (arī zārkā) nomirt.
- atstiept kātus nomirt.
- atstiept kedas nomirt.
- kinuķ hvost nomirt.
- nolikt ķelli nomirt.
- atmest ķepalas nomirt.
- ķevenes atmest nomirt.
- līst kapā (arī zārkā) nomirt.
- atstiept ļipu nomirt.
- aizmigt mūža (arī mūžīgā) miegā nomirt.
- aiziet dieva mierā nomirt.
- aiziet mūžībā nomirt.
- aizmigt mūžīgā (arī mūža) miegā nomirt.
- aizmigt nāvesmiegā nomirt.
- noiet kapā nomirt.
- nolikt kedas nomirt.
- pārkrist pār ilksi nomirt.
- atstiept pēdas nomirt.
- atmest pedāļus nomirt.
- atstiept pekas nomirt.
- atstiept pedāļus nomirt.
- atvadīties no dzīves nomirt.
- stāties dieva priekšā nomirt.
- aiziet pie tēviem nomirt.
- aiziet veļos nomirt.
- aiziet uz viņpasauli nomirt.
- līst zārkā (arī kapā) nomirt.
- aizvērt acis uz mūžu nomirt.
- aizvērt acis uz mūža dusu nomirt.
- aizvērt acis uz mūžīgu dusu nomirt.
- aizdarīt acis uz mūžu nomirt.
- aizdarīt acis uz mūža dusu nomirt.
- aizdarīt acis uz mūžīgu dusu nomirt.
- slēgt acis uz mūžu nomirt.
- slēgt acis uz mūža dusu nomirt.
- slēgt acis uz mūžīgu dusu nomirt.
- atmest kātus nomirt.
- aiziet dieva priekšā nomirt.
- aiziet pie Pētera nomirt.
- aiziet pie senčiem nomirt.
- braukt uz kukaiņu ciemu nomirt.
- braukt uz kukaiņu valsti nomirt.
- braukt uz tārpu ciemu nomirt.
- braukt uz tārpu kalnu nomirt.
- braukt uz tārpu valsti nomirt.
- aizdarīt (arī slēgt, aizvērt) acis (uz mūžu) nomirt.
- aiziet aizsaulē nomirt.
- aiziet no dzīves nomirt.
- beigt ciest nomirt.
- aiziet pie dieva, arī aiziet dieva mierā, arī stāties dieva priekšā nomirt.
- atdot dievam dvēseli nomirt.
- aizslēgt (arī aizdarīt) acis (uz mūžu) nomirt.
- aiziet no dzīves (arī atvadīties no dzīves) nomirt.
- aizvērt (arī slēgt, aizdarīt) acis (uz mūžu) nomirt.
- atdot galus nomirt.
- aiziet Nomirt.
- atrubīties Nomirt.
- atstiepties Nomirt.
- galēties Nomirt.
- izčebēt Nomirt.
- izdzist Nomirt.
- izputēt Nomirt.
- (aiz)iet bojā Nomirt.
- aiziet bojā Nomirt.
- aiziet nebūtībā Nomirt.
- nodziedāt (savu) dziesmu Nomirt.
- nodžegoties Nomirt.
- nogādzēt Nomirt.
- noķiknēt Nomirt.
- noķirnēt Nomirt.
- noļauties Nomirt.
- nomirdīt Nomirt.
- nomirināt Nomirt.
- nomirinēt Nomirt.
- nomirties Nomirt.
- nosprāgt Nomirt.
- pamirt Nomirt.
- zagnutsja Nomirt.
- izbeigt mūžu nonāvēt; arī nomirt.
- nogalēties Nonāvēties; nomirt.
- nolaisties Nonirt.
- nopičāt Nopērt (pirtī ar pirtsslotu).
- nosiksnāt Nopērt (pirtī).
- nosapērties Nopērties (pirtī).
- nosiksnāties Nopērties (pirtī).
- noslodzīties Nopērties (pirtī).
- noslopēties Nopērties (pirtī).
- nožekstēties Nopērties (pirtī).
- novicoties Nopērties ar pirtsslotu.
- apkapāt Nopļaut, appļaut ar īsiem izkapts cirtieniem.
- bez Norāda uz darītāja vai objekta nošķirtību no kā.
- no Norāda uz kopumu, kam tiek atdalīta, nošķirta kāda daļa, sastāvdaļa.
- no Norāda uz to, kas kam tiek atdalīts, nošķirts, noņemts.
- ar Norāda uz to, kas kam tiek dots, piešķirts u. tml.
- koncert- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar lielāka apjoma virtuozu skaņdarbu, parasti solo instrumentam.
- kalnu norgalvīte norgalvīšu suga ("Jasione montana"), Latvijā samērā bieži sastopama sausās pļavās, izcirtumos, priežu mežos, kāpās.
- trihromatopsija Normāla krāsu redze, spēja atšķirt trīs pamatkrāsas - sarkano, zaļo un zilo.
- videostandarts Normu kopums, kas reglamentē displeja izšķirtspēju un krāsas.
- atgriezt Norobežot, atšķirt (kādu teritoriju) tā, ka nevar piekļūt (tai) vai tikt prom (no tās).
- atdalīt Norobežot, atšķirt (parasti platību, telpu no citas platības, telpas).
- noslēgt Norobežot, nošķirt, atdalīt (parasti platību, telpu no citas platības, telpas).
- novilkt robežu Norobežot, nošķirt, nodalīt (parasti parādības sabiedrībā).
- iedot vārdu (arī nosaukumu) nosaukt (ko) kādā vārdā, piešķirt (kam) vārdu, nosaukumu.
- Krētas jūra nosaukums Egejas jūras dienvidu daļas akvatorijai (grieķu: "Κρητικό Πέλαγος") starp Krētas salu dienvidos un Kiklādu salām ziemeļos, ziemeļrietumos atrodas Mirtejas jūra, austrumos — Karpatas un Dienvidsporādu salas, rietumos robežojas ar Jonijas jūru.
- brīvmākslinieks Nosaukums, ko piešķir mākslas (mūzikas) augstskolu beigušajiem; Latvijā līdz 1940. g. šo nosaukumu piešķīra Latvijas konservatorijas absolventiem; cilvēks, kam ir piešķirts šāds nosaukums.
- norūdināt Nostiprināt, nocietināt, notvirtināt.
- atgriezt Nošķirt (no kā), izolēt (cilvēku).
- izolēt Nošķirt (piemēram, domās, uzskatos, parasti ko savstarpēji saistītu).
- smelknēt Nošķirt graudus no sēnalām.
- nošķirt (arī atšķirt) aunus no avīm nošķirt vainīgos no nevainīgajiem, labos no sliktajiem.
- nodalīt Nošķirt, atdalīt (ko no kāda kopuma); iedalīt (ko no kāda kopuma).
- noriest Nošķirt, atšķirt, atšķelt.
- atšķirstīt Nošķirt, izārdīt.
- atdalīt Nošķirt, nodalīt (atsevišķus priekšmetus vai dzīvniekus no kāda kopuma).
- sadalīt Nošķirt, norobežot (kādu daļu no citas attiecīgā veseluma daļas).
- segregāts Nošķirtā daļa.
- segregācija Nošķirta iedzīvotāju nometināšana pēc viņu rases, tautības, ticības vai kādām citām pazīmēm.
- grupējums Nošķirta, savrupa (cilvēku) apvienība kolektīvā, organizācijā, sabiedriskā kustībā; nogrupējums.
- seklūzija Nošķirtība no pārējiem cilvēkiem, attālināšanas, norobežošanās.
- savrupe nošķirtība, vienatnība.
- atdalīties Nošķirties (no kā), zaudēt saistību (ar ko), atvirzīties nost.
- atdalīties Nošķirties no citiem (par dzīvniekiem).
- noriest Nošķirties, atraisīties, atkrist.
- atrauties Nošķirties, atsvešināties (no kā), zaudēt ciešos sakarus; palikt savrup.
- kosāt Nošķirties, iet atsevišķi.
- atdalīties Nošķirties, izdalīties (par dažādu maisījumu un ķīmisku savienojumu sastāvdaļām).
- nožogoties Nošķirties, norobežoties (piemēram, no apkārtējās vides, cilvēkiem).
- atsadalīties Nošķirties.
- nodalīts Nošķirts.
- mest kauliņus (par kādu, kaut ko) noteikt, izšķirt kāda, kaut kā likteni, biežāk nelabvēlīgi.
- pateikt Noteikt, konstatēt, atšķirt, arī novērtēt; pasacīt (2).
- pasacīt Noteikt, konstatēt, atšķirt, arī novērtēt; pateikt (2).
- laulību šķiršanas (vispārējais) koeficients noteiktā laikā šķirto laulību skaita attiecība pret vidējo iedzīvotāju skaitu; parasti izteikts promilēs par kalendāro gadu.
- ots Noteka, pa kuru notek, piem., virca no kūts; izlietne virtuvē vai vannas istabā; vircas bedre pie kūts, pagraba ūdens notekas ārējais caurums.
- norist Novelties, noritēt, nokrist, nobirt.
- mangbatu Nubu tautu cilts, mīt ekvatoriālās Āfrikas vidienē ap Augšnīlas un Uelles (Kongo baseinā) ūdensšķirtnēm, mitrā, mežainā apvidū.
- Keta Obas labā krasta pieteka Krievijā, Krasnojarskas novadā un Tomskas apgabalā, garums - 1621 km (kopā ar Boļšaja Ketu), veido satekupes Boļšaja Keta un Malaja Keta, kas sākas ūdensšķirtnē netālu no Jeņisejas, ietek Obā pa 2 atzariem: Toguras un Narimas atzaru.
- prioritāte objektam piemītoša īpašība, kas norāda tā priekšrocības attiecībā pret citiem objektiem un ko var izteikt ar skaitlisku vērtību. Datu apstrādes sistēmās prioritāte tiek piešķirta darbiem, procesiem vai lietotājiem un nosaka to izpildes vai kopīgo resursu izmantošanas kārtību.
- mainīgais Objekts, kam var piešķirt dažādas (visbiežāk skaitliskas) vērtības no dotās kopas.
- pektīns Ogļhidrātu produkts, amorfa viela, ko iegūst no augļu sulām, izgulsnējot ar spirtu.
- olnēsātājkrupji Olneškrupji - diskmēļu dzimtas ģints ("Alytes"), \~5 cm gari bezastainie abinieki ar attīstītu rezonatoru; apaugļoto olu virtenes (garumā 80-170 cm) tēviņi aptin ap pakaļkājām un nēsā (3-7 nedēļas), līdz izšķiļas kāpuri, kas attīstās ūdenī; olneškrupji; olneši.
- bufopera Operas žanrs ar sadzīvisku tematiku, tautai saprotamu mūziku un reālistiski veidotiem tēliem, kas radās 18. gs. Neapolē kā pretstats nopietnai operai, kura ap to laiku no dramatiska priekšnesuma bija pārvētusies par dziedātāju virtuozitātes demonstrējumu.
- apgabals Operatīvās atmiņas daļa, kas tiek dinamiski piešķirta katram darbam.
- operētājsistēma DOS operētājsistēma firmas IBM personālo datoru saimēm "IBM PC" un "IBM PS/2", ko parasti sauc par "PC-DOS", lai atšķirtu no "MS-DOS".
- piekļuves pilnvara operētājsistēmas "Microsoft Windows NT" iekšējā drošības karte, ko ģenerē tajā brīdī, kad lietotājs piesakās sistēmai, tajā ir lietotāja identifikators un visu to grupu identifikatori, kurās reģistrēts šis lietotājs; tā tiek piešķirta katram procesam, ko šis lietotājs iniciē.
- zvaigznes drebēšana un mirgošana optiskā teleskopa redzeslaukā novērojamā zvaigznes attēla svārstību un spožuma maiņa, kuras cēlonis ir turbulence Zemes atmosfērā; samazina teleskopa izšķirtspēju un līdz ar to teleskopa efektivitāti.
- ahromatisms Optisko stiklu sistēmu spēja, staru laužot, nesadalīt to sastāvdaļās, nepiešķirt attēlam varavīksnes krāsas.
- glicerīns organiska viela, vienkāršākais trīsvērtīgais necikliskais spirts CH~2~(OH)–CH(OH)–CH~2~OH, biezs, bezkrāsains, higroskopisks, salds šķidrums; pārtikas piedeva E422, mitrumuzturētājs, šķīdinātājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā.
- esteri organiskas vielas, kas rodas, savstarpēji iedarbojoties spirtam un skābēm.
- aldehīdi Organiski savienojumi - skābju, spirtu u. tml. ieguves starpprodukti, kurus plaši izmanto rūpniecībā (piemēram, polimēru ražošanā).
- spirts organiski savienojumi, kas satur -OH grupas; pēc šo grupu skaita izšķir vienvērtīgos un daudzvērtīgos spirtus.
- aldehīdgrupa Organisko savienojumu grupa, ko iegūst, oksidējot spirtu.
- sulfanilskābe Organisks savienojums - bezkrāsas kristāli, kas vāji šķīst ūdenī un spirtā.
- inozīts Organisks savienojums - sešlocekļu cikliskais spirts, viens no B vitamīniem, ūdenī šķīstoša salda, kristāliska viela.
- alkohols Organisku savienojumu grupa, kuru sastāvā ir ogleklis, ūdeņradis un skābeklis; spirti.
- fonds organizācija, iestāde, kam ir tiesības rīkoties ar naudas līdzekļiem – vākt, ziedot, piešķirt tos noteiktam mērķim.
- ģībstamzāles Ožamais spirts.
- tinkšpirkts Ožamais spirts.
- tinkšpirts Ožamais spirts.
- promovēt Paaugstināt; piešķirt zinātnisku (doktora) grādu; dot augstāku grādu.
- paternitātes pabalsts pabalsts bērna tēvam par piešķirto atvaļinājumu bērna piedzimšanas gadījumā.
- cirtot Padarīt (matus) cirtainus.
- varoņcietoksnis Padomju Savienībā Brestas cietoksnim piešķirtais goda nosaukums par varonību aizstāvēšanās kaujās II pasaules karā.
- apsātīt Padoties, izdoties, piešķirt svētību.
- pašlīherēt Paflirtēt, palakstoties.
- padibenes Pagrimuši, demoralizējušies, izvirtuši cilvēki.
- apmirt Paģībt, pamirt.
- pasasutināties Pakarsēties (parasti pirtī).
- pasutināties Pakarsēties (parasti pirtī).
- virtuālais izsaukums pakešu komutācijas tīklos virtuālās ķēdes izveidošana starp diviem termināļiem, lai sagatavotu lietotāju datu nosūtīšanu.
- klajans Paklajš lauks, izcirtums.
- kritis Paklīdis, izvirtis.
- izdedzināt Pakļaujot uguns, karstuma iedarbībai, izstrādāt, izgatavot Iegūt ar pārtvaici (darvu, spirtu).
- izsolīt Pakļaut izsolei, vairāksolīšanai (ko), lai piešķirtu kādam darba veicēja tiesības.
- čirkstināt Panākt, būt pa cēloni, ka cirtojas.
- tvirtināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst tvirts (1) vai tvirtāks.
- tvirtināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst tvirts (2) vai tvirtāks.
- tvirtināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst tvirts (3) vai tvirtāks.
- tvirtināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst tvirts (4) vai tvirtāks.
- izlīdzināt rezultātu panākt, ka rezultāts kļūst neizšķirts.
- nirdāt Panirt, nirt.
- pasapērties Papērties (pirtī).
- komandējuma nauda papildu atlīdzība, kas tiek piešķirta komandētai personai.
- pārspēle Papildu sporta spēle, parasti neizšķirta rezultāta, arī neparedzēta spēles pārtraukuma dēļ.
- stanauka Papildus piešķirta neliela zemes josla sādžas kopienā.
- dumščiks Papildus piešķirta, iedalīta neliela zemes josla sādžas kopienā.
- pārspēlēt Papildus spēlēt (sporta spēli), parasti neizšķirta rezultāta, arī neparedzēta spēles pārtraukuma dēļ.
- zoomorfisms Parādība, kad reāliem vai iedomātiem objektiem tiek piešķirts dzīvnieku izskats, veids.
- mirta Parastā mirte ("Myrtus communis").
- mirtes Parastā mirte ("Myrtus communis").
- pors Parastā purvmirte ("Myrica gale"), krūmaugs līdz 1,25 m augstumā, divdīgļlapis, stipri zarots un lapots, ar spēcīgu balzamisku smaržu; blusu kārkls, purva balzams; lielie vāverāji; aug jūrmalas rajonā kūdras purvos un purvainās meža pļavās.
- balzamkārkls Parastā purvmirte ("Myrica gale").
- balzāmpumpuri Parastā purvmirte ("Myrica gale").
- mirika Parastā purvmirte ("Myrica gale").
- pabērze Parastā purvmirte ("Myrica gale").
- pabērzis Parastā purvmirte ("Myrica gale").
- pabērzs Parastā purvmirte ("Myrica gale").
- pars Parastā purvmirte ("Myrica gale").
- virsāji Parastā purvmirte ("Myrica gale").
- virses Parastā purvmirte ("Myrica gale").
- Myrica gale parastā purvmirte.
- līst Parasti savienojumā "līst līdumu": veidot mežā izcirtumu lauksaimniecības vajadzībām.
- nolīst Parasti savienojumā "nolīst līdumu": izveidot mežā izcirtumu lauksaimniecības vajadzībām.
- pairt Parasti savienojumā ar "varēt", "spēt": varēt (spēt) irt; paairēt (4).
- pāršķirt Pārdalīt (matus, matu kārtojumu) - par šķirtni, celiņu (matos).
- protohierejs Pareizticīgā baznīcā - virspriesteris; galvenais garīdznieks pie kādas baznīcas; par īpašiem nopelniem garīdzniekam piešķirts goda tituls.
- parfait Parfē - saldais ēdiens no franču virtuves: saldējuma, augļu, putukrējuma, saldās mērces (sīrupa), cepumu u. c. kārtojums, ko pasniedz iegarenā vāzē.
- lodlampa Pārnēsājama karsēšanas ierīce, kurā siltumu iegūst, dedzinot šķidru degvielu (benzīnu, petroleju, spirtu).
- rūgstole Pārpalikumi (biezumi), kas rodas spirta vai alus ražošanas procesā; brāga.
- brāga Pārpalikumi (biezumi), kas rodas spirta vai alus ražošanas procesā; izmanto arī kā lopbarību.
- apšķirt Pāršķirt (grāmatas, burtnīcas lappusi).
- pārskleist pāršķirt.
- pārsašķirties Pāršķirties.
- trietilcitrāts Pārtikas piedeva E1505 (citronskābe un etilspirts), biezinātājs, sekvestrants, var veicināt alerģiskus simptomus cilvēkiem, kas reaģē uz mononātrija glutamātu.
- pašķirties Pārtraukt laulību; pārtraukt draudzību; izšķirties.
- atšķelties Pārtraukt sakarus, saistības (ar kādu personu, sabiedrības grupu); nošķirties (no kā).
- lappuses iztrūkumpārtraukums pārtraukums, ko izsauc programmatūra, kas mēģina lasīt no virtuālās atmiņas vai ierakstīt tajā, kaut gan attiecīgais virtuālās atmiņas apgabals šajā brīdī neatrodas fiziskajā atmiņā.
- pašvaldība Pārvaldes sistēma, kurā no vietējo pilsoņu vidus izraudzītām amatpersonām un iestādēm piešķirta kāda pārvaldes sfēra; šādas sistēmas institūcija.
- krutka Pašgatavots degvīns (parasti atšķaidīts spirts).
- atlapot Pašķirt (grāmatu u. tml.) atpakaļ.
- paškurināt Pašķirt, pašķirstīt.
- pašķērst Pašķirt.
- pašķirināt Pašķirt.
- pašķubināt Pašķirt.
- atvasināta publiska persona pašvaldība vai cita ar likumu vai uz likuma pamata izveidota publiska persona, kurai ar likumu piešķirta sava autonoma kompetence, kas ietver arī sava budžeta veidošanu un apstiprināšanu.
- pļega Pātagas cirtiens.
- saldans Patīkams (par pirts tvaiku).
- garš patskanis patstāvīga fonēma - patskanis, kas garuma ziņā ir fonoloģiski pretstatāms īsam līdzīgas artikulārās kvalitātes patskanim un spēj šķirt vārda nozīmi.
- īss patskanis patstāvīga fonēma - patskanis, kas garuma ziņā ir pretstatāms garam līdzīgas artikulārās kvalitātes patskanim un spēj šķirt vārda nozīmi.
- Tihvinas grēda pauguraina augstiene uz ziemeļiem no Valdaja augstienes Krievijas Novgorodas apgabala ziemeļaustrumos un Ļeņingradas apgabala dienvidaustrumos, garums — \~150 km, augstums — līdz 280 m, ūdensšķirtne starp Lādogas ezeru un Ribinskas ūdenskrātuvi.
- riposts Paukošanā - atbildes dūriens (cirtiens) pēc aizsargāšanās.
- touché paukošanā - cirtiena (dūriena) fiksēšana; cīņas sportā - pieskarināšana pie paklāja.
- balsot Paust savu izvēli vai viedokli (piem., paceļot roku, nododot vēlēšanu biļetenu) un izšķirt jautājumu ar balsu skaita pārsvaru.
- izirums Paveikta darbība, rezultāts --> izirt (1).
- izirums Paveikta darbība, rezultāts --> izirt (2).
- izirums Paveikta darbība, rezultāts --> izirt (3).
- nobirums Paveikta darbība, rezultāts --> nobirt (1).
- nobirums Paveikta darbība, rezultāts --> nobirt (2).
- piegriezums Paveikta darbība, rezultāts --> piegriezt 2(2); papildus iemērītā, piešķirtā zeme.
- piešķīrums Paveikta darbība, rezultāts --> piešķirt(1).
- sairums Paveikta darbība, rezultāts --> sairt 2(1).
- sairums Paveikta darbība, rezultāts --> sairt 2(2).
- šķīrums Paveikta darbība, rezultāts --> šķirt (1).
- šķīrums Paveikta darbība, rezultāts --> šķirt (2).
- šķīrums Paveikta darbība, rezultāts --> šķirt (5).
- šķīrums Paveikta darbība, rezultāts --> šķirt (6).
- uzbirums Paveikta darbība, rezultāts --> uzbirt.
- bazilika Pāvesta piešķirts goda tituls ievērojamām baznīcām.
- monsignore Pāvesta piešķirts tituls katoļu garīdzniekiem.
- sējas pazvērīte pazvērīšu suga ("Eruca sativa") - Vidusjūras reģiona augs, iecienīts itāļu virtuvē kā salāti; roketsalāti; eruka; rukola; arugula.
- apakškorpuss pēc noteiktiem kritērijiem šķirta [korpusa]{s:9} daļa, kura ietilpst lielākā korpusā
- mūdīties Peldēt; nirt.
- Myrica pensylvanica Pensilvānijas purvmirte.
- pepperoni Peperoni - itāļu virtuves ēdiens - no cūkas vai liellopa gaļas gatavota cietā desa, kuras masai pievienots daudz sīvo piparu.
- saimniecības aprite periods starp divām izlases cirtēm, kura laikā kokaudzē atjaunojas iepriekšējais sastāvs un vecumstruktūra; saimniecībā, kur veic ekstensīvas izlases cirtes, apriti nosaka pēc tievo un resno koku vecuma starpības, kas dota augšanas gaitas tabulās.
- zīļotne Pērļu virtene.
- appērt Perot (ar pirtsslotu), skart (visapkārt vai vairākās vietās).
- pārpērties Peroties (pirtī) pārkarsēties.
- iepērt Peroties padarīt (pirtsslotu) lokanu, mīkstu, piekļāvīgu.
- iepērt Peroties pirmajam (pirtī), radīt garaiņus, mitrumu; peroties iesildīt.
- pabalsta saņēmējs persona vai ģimene, kurai piešķirts valsts vai pašvaldības sociālais pabalsts.
- koncesionārs Persona, kam ir piešķirta koncesija (2).
- pensionārs Persona, kam piešķirta pensija.
- goda pilsonis persona, kam valsts pilsonība vai pilsētas pilsoņa nosaukums piešķirts kā pagodinājums sevišķu nopelnu dēļ; attiecīgais nosaukums.
- kvīrs persona, kas nav heteroseksuāla vai kuras dzimtes identitāte nesakrīt ar piedzimstot piešķirto
- kvīrs persona, kas nav heteroseksuāla vai kuras dzimtes identitāte nesakrīt ar piedzimstot piešķirto, vai kas veido ētiskas nemonogāmas personīgās attiecības
- mītomāns Persona, kas nespēj atšķirt fantāziju no īstenības; melis.
- policijas darbinieks persona, kura ieņem amatu Valsts policijā vai Drošības policijā un kurai ir piešķirta speciālā dienesta pakāpe.
- vecs cilvēks persona, kura pārsniegusi noteiktu vecumu (bieži valstī noteikto pensijas minimālo vecumu robežu). Starptautiskajos salīdzinājumos par tādu robežšķirtni nereti pieņem 60 vai 65 gadus.
- multivides personālais dators personālais dators, kas piemērots multivides lietojumiem un kas parasti ir aprīkots ar skaņu karti, lasāmatmiņas kompaktdiska dzini un augstas izšķirtspējas krāsu monitoru.
- pinkods Personīgais identifikācijas numurs, kas piešķirts debetkartes, kredītkartes u. tml. kartes īpašniekam, lai identificētu kartes īpašnieku.
- vaskot Pērt (pirtī).
- kvestēt Pērt ar pirtsslotu.
- nopērt Pērt un pabeigt pērt (pirtī ar pirtsslotu), arī nomazgāt (pirtī).
- izpērt Pērt un pabeigt pērt (pirtī ar pirtsslotu), arī nomazgāt.
- vantēties Pērties (pirtī).
- vaskoties Pērties (pirtī).
- vicēties Pērties pirtī.
- nopērties Pērties un pabeigt pērties (pirtī ar pirtsslotu), arī nomazgāties (pirtī).
- ad patres pie tēviem doties, t. i. nomirt.
- speciālā izlases cirte pieauguša un pārauguša vecuma koku daļēja izciršana aizsargājamos mežos un īpaši aizsargājamos iecirkņos, kur atļauta galvenā cirte, lai uzlabotu meža dabisko atjaunošanos un sanitāro stāvokli.
- dabirt Piebirt pie kā.
- ksilīts Piecvērtīgais spirts, bezkrāsaina, salda, kristāliska viela, pārtikas piedeva E967, mitrumuzturētājs, stabilizētājs; lieto par saldvielu diabētiķu uzturā, izmanto ķīmiskajā rūpniecībā.
- arabīts Piecvērtīgs spirts, arabinozes redukcijas produkts.
- kvinta Piektais dūriens, cirtiens vai stāvoklis (parāde) paukošanas mākslā (apdraudot pretinieku augšā pa kreisi).
- pantry Pieliekamais (kuģī); kuģa virtuve; neliela virtuvīte.
- laktobaciļi Pienskābes baktēriju ģints; garas, slaidas, nekustīgas, grampozitīvas, mikroaerofilas vai anaerobiskās nūjiņas; no ogļhidrātiem homofermentācijā veido pienskābi, bet heterofermentācijā arī etiķskābi, etilspirtu, ogļskābi u. c.
- sabirt Piepildīties ar ko birstošu; piebirt.
- onkolkonts Pieprasījuma konts - speciāls norēķinu konts, ko atver klientam, lai atspoguļotu viņam piešķirto aizdevumu, kuru banka saskaņā ar līgumu ir tiesīga jebkurā brīdī pieprasīt atpakaļ.
- pieķizināt Piesaistīt flirtējot, koķetējot.
- butilspirts Piesātinātais spirts, bezkrāsas viela ar savdabīgu smaržu, lieto par šķīdinātāju.
- heksānheksaoli Piesātinātie daudzvērtīgie spirti; iespējami 10 izomēri.
- heksīti Piesātinātie daudzvērtīgie spirti; iespējami 10 izomēri.
- iedot Piešķirt (īpašumā, lietošanā, parasti materiālas vērtības).
- privileģēt Piešķirt (kādam) privilēģiju; radīt (kādam, kam) īpaši izdevīgu stāvokli.
- piedēvēt Piešķirt (kam īpašību, pazīmi u. tml.), piemēram, runājot, rakstot, arī domās, iztēlē.
- greznot Piešķirt (kam) krāšņu, skaistu, arī svinīgu izskatu (parasti par priekšmetiem); būt par rotājuma elementu.
- (ie)dot nosaukumu piešķirt (kam) nosaukumu.
- sacukurot Piešķirt (kam) pārspīlēti pozitīvas īpašības, pārspīlēti izskaistināt (ko); padarīt pārspīlēti laipnu, pieglaimīgu (piemēram, balsi).
- iemiesot Piešķirt (kam) reālu izpausmi, izveidot, realizēt (ko) materiālā formā.
- subsidēt Piešķirt (kam) subsīdiju.
- saukt Piešķirt (kam) vārdu, nosaukumu, apzīmējumu (pēc kādas raksturīgas pazīmes); dēvēt.
- dēvēt Piešķirt (kam) vārdu, nosaukumu, apzīmējumu (pēc kādas raksturīgas pazīmes); saukt.
- palaist (vaļīgāk) grožus piešķirt (lielāku) brīvību.
- perfektivēt Piešķirt (parasti darbības vārdam, tā veidam) perfektivitāti.
- asignēt Piešķirt (parasti lielu naudas summu kādam mērķim).
- aizvirzīt Piešķirt (sarunai, domai) noteiktu virzību (bieži pretēju esošajai); novirzīt.
- apgarot Piešķirt (sejai) cildenu izteiksmi (par domām, jūtām).
- apbalvot Piešķirt apbalvojumu; izsniegt apbalvojumu.
- piespriest Piešķirt ar tiesas spriedumu.
- paaugstināt Piešķirt augstāku (amata, dienesta) pakāpi.
- apgarot Piešķirt cildenumu (piemēram, darbam, mūžam).
- pārdēvēt Piešķirt citu vārdu, nosaukumu, apzīmējumu.
- habilitēt Piešķirt habilitētā zinātņu doktora grādu.
- apzīmogot Piešķirt kādu īpašību, pazīmi u. tml.
- sadalīt Piešķirt katram noteiktu daļu (no kopuma), arī iedot, izsniegt katram noteiktu daļu (no kopuma).
- palaist vaļīgāk grožus piešķirt lielāku brīvību.
- izkāpināt Piešķirt ļoti spilgtu, arī pārspīlētu izteiksmi.
- atmaidzināt Piešķirt maigāku izteiksmi (balsij, sejai u. tml.).
- oktrojēt Piešķirt no valdnieka žēlastības (sevišķi zīmējoties uz satversmi).
- dot Piešķirt nosaukumu, nosaukt.
- novadīt Piešķirt noteiktu kustības virzienu (priekšmetam); piešķirot noteiktu kustības virzienu, panākt, ka (priekšmets) nokļūst (kur).
- stimulēt piešķirt papildatalgojumu, papildfinansējumu.
- inicializēt Piešķirt parametriem to sākotnējo vērtību.
- pensionēt Piešķirt pensiju.
- naturalizēt Piešķirt pilsonību (ārvalstniekam, bezvalstniekam).
- prēmēt Piešķirt prēmiju (1); apbalvot ar prēmiju (1).
- prēmēt Piešķirt prēmiju (2).
- prēmiēt Piešķirt prēmiju.
- savilkt seju piešķirt sejai kādu izteiksmi.
- (sa)vilkt seju piešķirt sejai kādu izteiksmi.
- vilkt seju piešķirt sejai kādu izteiksmi.
- apēnot Piešķirt sejai, acīm skumju, nopietnu izteiksmi (par pārdzīvojumu, izjūtām u. tml.).
- arhaizēt Piešķirt senatnīgu, novecojušu formu; padarīt arhaisku.
- dot Piešķirt tiesības nodarbināt (kādu cilvēku).
- izsniegt Piešķirt un nodot tiesīgajai personai (piemēram, pabalstu).
- izsniegt Piešķirt un pasniegt (apbalvojumu, medaļu u. tml.); pasniegt (piešķirto apbalvojumu, medaļu u. tml.).
- likt vārdu, arī likt (ko) vārdā piešķirt vārdu, nosaukt (kādā) vārdā.
- nosaukt Piešķirt vārdu, nosaukumu.
- graduēt Piešķirt zinātnisku grādu; beigt kādu mācību iestādi.
- oktroajēt Piešķirt, dāvināt, īpaši priekšrocības jeb privilēģijas.
- veltēt Piešķirt, dot, pievērst vai pievērsties.
- dagriezt Piešķirt, iedalīt (piemēram, zemi) papildus.
- salikt Piešķirt, iedot (vārdu, nosaukumu vairākiem, daudziem).
- ielikt Piešķirt, iedot (vārdu, nosaukumu).
- atestēt Piešķirt, izsniegt atestātu (pēc mācību iestādes beigšanas).
- dotēt piešķirt, maksāt dotāciju; finansiāli atbalstīt.
- dalīt Piešķirt, noteikt katram daļu (no kopuma).
- adjungēt Piešķirt, piekārtot.
- iedot Piešķirt, sagādāt, nodrošināt (kādus apstākļus, stāvokli u. tml.).
- dot Piešķirt, sagādāt, nodrošināt, izraisīt (piemēram, kādus apstākļus, stāvokli); būt par pamatu, nosacījumu (piemēram, kādam stāvoklim, darbībai).
- atvēlēt Piešķirt; atļaut izmantot.
- dašķirt Piešķirt.
- iegniezt Piešķirt.
- piešķērēt Piešķirt.
- finansējums piešķirtie naudas līdzekļi (parasti pasākumam, iestādei, uzņēmumam vai tml.)
- tituls Piešķirts vai mantots goda nosaukums; arī amata, kvalifikācijas pakāpes nosaukums.
- prerogatīvs Piešķirts, sevišķs.
- semikols pieturzīme ( ; ), ko galvenokārt lieto, lai krasāk nošķirtu atsevišķas komplicēta salikta teikuma daļas, retāk - lielā mērā patstāvīgus vienlīdzīgus teikuma locekļus vai lielākas vienlīdzīgu teikuma locekļu kopas; ar semikolu nodala arī garākas uzskaitījuma vienības.
- izcelties Pievērst sev uzmanību, iegūt ievērību (ar savām īpatnībām, rīcību); atšķirties no citiem.
- spirtot Pievienot (kam) spirtu.
- tekselis Pikselis telpiskajā attēlā; vismazākais attēla elements, kam rastrgrafikā var patstāvīgi piešķirt tādus raksturojumus kā, piemēram, krāsa un spilgtums.
- izsūkalāt Pilnībā nošķirt sūkalas.
- atcelmošana Pilnīga vai daļēja nocirsto koku celmu novākšana ar celmu rāvēju un šķeldotāju mašīnām izcirtumos, lai atvieglotu meža atjaunošanas darbu mehanizēšanu.
- izsūlāt Pilnīgi nošķirt sūkalas.
- monohromāzija Pilnīgs krāsu aklums, nespēja izšķirt krāsas.
- komandēšana Pilnvaras, kas piešķirtas militārpersonai, lai vadītu militāros spēkus, kontrolētu tos un koordinētu to darbību.
- delegācija Pilnvarojums, piešķirtā tiesība vai kompetence.
- Hantingtona Pilsēta ASV ("Huntington"), Rirtumvirdžīnijas štatā, 48800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vīrtona Pilsēta ASV ("Weirton"), Rietumvirdžīnijas štatā, 19400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Virtona Pilsēta Beļģijā ("Virton"), Valonijas reģiona Luksemburgas provincē, 11500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kārsava Pilsēta Latvijā, Latgales austrumu daļā, Ludzas novadā, (2009.-2021. g. novada centrs; 1963.-2009. g. Ludzas rajonā, 1950.-1962. g. rajona centrs, 1777.-1949. g. Ludzas apriņķī) 280 km no Rīgas un 28 km no Ludzas, pilsētas tiesības kopš 1928. g., miesta tiesības piešķirtas 1825. g., kas 20. gs. sākumā atņemtas bet 1924. g. atjaunotas, pilsētas tiesības piešķirtas 1928. g. 11. februārī, 2260 iedzīvotāju (2015. g.).
- Preiļi Pilsēta Latvijā, Latgales vidienē, novada centrs no 2000. g. (1950.-2009. g. rajona centrs, 1777.-1949. g. Daugavpils apriņķī) 204 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1928. g., miesta tiesības piešķirtas 19. gs. vidū, vēstures avotos pirmo reizi minēti 1382. g.
- Ainaži Pilsēta Latvijā, Vidzemes jūrmalā, Limbažu novadā (2009.-2021. g. Salacgrīvas novadā, 1950.-2009. g. Limbažu rajonā, 1785.-1949. g. Valmieras apriņķī) 115 km no Rīgas un 62 km no Limbažiem pie Igaunijas robežas, pilsētas tiesības kopš 1926. gada, 1869. gadā piešķirts miesta nosaukums, sens lībiešu zvejnieku ciems.
- Valka Pilsēta Latvijā, Vidzemes ziemeļos uz Igaunijas robežas, no 2009. g. - novada centrs (1950.-2009. g. rajona centrs, 1785.-1949. g. apriņķa centrs) 157 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1584. g. (Latvijas daļai pilsētas tiesības no jauna piešķirtas 1922. g.), 1369. g. dēvēta par miestu, pirmo reizi minēta ar nosaukumu "Pedele" 1286. g. Rīgas parādnieku grāmatā.
- Ilūkste Pilsēta Latvijas dienvidaustrumu daļā, Augšdaugavas novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1963.-2008. g. Daugavpils rajonā, 1950.-1963. g. rajona centrs, 1795.-1949. g. apriņķa centrs) 197 km no Rīgas un 26 km no Daugavpils, pilsētas tiesības kopš 1917. gada (daļējas pilsētas tiesības piešķirtas 1892. g.), vēstures avotos pirmo reizi minēta 1559. gadā.
- Bajkana Pilsēta Turcijā ("Baykan"), Siirtas ilā, 5800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Eruha Pilsēta Turcijā ("Eruh"), Siirtas ilā, 8500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kurtalana Pilsēta Turcijā ("Kurtalan"), Siirtas ilā, 30100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Malazgirta Pilsēta Turcijā ("Malazgirt"), Mušas ilā, 21700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Mazgirta Pilsēta Turcijā ("Mazgirt"), Tundželi ilā, 2100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Pervari Pilsēta Turcijā ("Pervari"), Siirtas ilā, 5700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Siirta Pilsēta Turcijā ("Siirt"), ila administratīvais centrs, 135400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Tillo Pilsēta Turcijā ("Tillo"), Siirtas ilā, 1830 iedzīvotāju (2013. g.).
- Uzunkepri Pilsēta Turcijā, Edirtnes ilā, 40300 iedzīvotāju (2008. g.).
- Širvana Pilsēta Turcijā, Siirtas ilā, 4500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Albštate pilsēta Vācijā (_Albstadt_), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 44000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Konstanca pilsēta Vācijā (_Konstanz_), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 81100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Āhe Pilsēta Vācijā ("Aach"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 2200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ālene Pilsēta Vācijā ("Aalen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 66800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Āherne Pilsēta Vācijā ("Achern"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 24600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Adelsheima Pilsēta Vācijā ("Adelsheim"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 4900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Aihtāle Pilsēta Vācijā ("Aichtal"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 9700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Alpīrsbaha Pilsēta Vācijā ("Alpirsbach"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 6300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Altenšteiga Pilsēta Vācijā ("Altensteig"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 10200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Asperga Pilsēta Vācijā ("Asperg"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 13000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Aulendorfa Pilsēta Vācijā ("Aulendorf"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 9800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Baknanga Pilsēta Vācijā ("Backnang"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 35000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bādbuhava Pilsēta Vācijā ("Bad Buchau"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 3900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bādirheima Pilsēta Vācijā ("Bad Dürrheim"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 12600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bādfrīdrihzāle Pilsēta Vācijā ("Bad Friedrichshall"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 18300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bādherenalba Pilsēta Vācijā ("Bad Herrenalb"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 7300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bādkrocingene Pilsēta Vācijā ("Bad Krozingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 17400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bādlībencelle Pilsēta Vācijā ("Bad Liebenzell"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 8800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bādmergentheima Pilsēta Vācijā ("Bad Mergentheim"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 22500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bādrapenava Pilsēta Vācijā ("Bad Rappenau"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 20200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bādzekingene Pilsēta Vācijā ("Bad Säckingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 16400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bādzaulgava Pilsēta Vācijā ("Bad Saulgau"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 17000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bādšusenrīde Pilsēta Vācijā ("Bad Schussenried"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 8400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bādteinaha-Cavelšteina Pilsēta Vācijā ("Bad Teinach-Zavelstein"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 3000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bāduraha Pilsēta Vācijā ("Bad Urach"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 11900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bādvaldzē Pilsēta Vācijā ("Bad Waldsee"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 19500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bādvildbada Pilsēta Vācijā ("Bad Wildbad"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 9600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bādvimpfene Pilsēta Vācijā ("Bad Wimpfen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 6800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bādvurcaha Pilsēta Vācijā ("Bad Wurzach"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 14200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bādenbādene Pilsēta Vācijā ("Baden-Baden"), Bādenes-Virtembergas zemē, 53000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bālingene Pilsēta Vācijā ("Balingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 33300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Beilšteina Pilsēta Vācijā ("Beilstein"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 6100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bēzigheima Pilsēta Vācijā ("Besigheim"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 11900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Biberaha Pilsēta Vācijā ("Biberach an der Riss"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 31200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bītigheima-Bīzingena Pilsēta Vācijā ("Bietigheim-Bissingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 42200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Blaubeirene Pilsēta Vācijā ("Blaubeuren"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 11800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Blaušteina Pilsēta Vācijā ("Blaustein"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 15200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Blumberga Pilsēta Vācijā ("Blumberg"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 9900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bēblingene Pilsēta Vācijā ("Böblingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 46700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bonndorfa Švarcvaldē pilsēta Vācijā ("Bonndorf im Schwarzwald"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 6800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bēnigheima Pilsēta Vācijā ("Bönnigheim"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 7200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bopfingene Pilsēta Vācijā ("Bopfingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 11800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Boksberga Pilsēta Vācijā ("Boxberg"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 6500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Brakenheima Pilsēta Vācijā ("Brackenheim"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 15100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Braunlingene Pilsēta Vācijā ("Bräunlingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 5800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Breisaha Pilsēta Vācijā ("Breisach"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 14500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bretene Pilsēta Vācijā ("Bretten"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 28600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bruksāle Pilsēta Vācijā ("Bruchsal"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 42900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Buhene Pilsēta Vācijā ("Buchen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 17500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bīle Pilsēta Vācijā ("Bühl"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 28600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Burladingene Pilsēta Vācijā ("Burladingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 12100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kalve Pilsēta Vācijā ("Calw"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 22300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Krailsheima Pilsēta Vācijā ("Crailsheim"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 32800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kreglingene Pilsēta Vācijā ("Creglingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 4700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Dītenheima Pilsēta Vācijā ("Dietenheim"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 6600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Dīcingene Pilsēta Vācijā ("Ditzingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 24300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Donavšingene Pilsēta Vācijā ("Donaueschingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 21200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Doncdorfa Pilsēta Vācijā ("Donzdorf"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 10800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Dornhana Pilsēta Vācijā ("Dornhan"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 6000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Dornštetene Pilsēta Vācijā ("Dornstetten"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 7800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Eberbaha Pilsēta Vācijā ("Eberbach"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 14500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Eberbaha pie Filsas pilsēta Vācijā ("Ebersbach an der Fils"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 15200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ehingene Pilsēta Vācijā ("Ehingen"), Bādenes–Virtembergas federālajā zemē, 24800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Eizlingene Pilsēta Vācijā ("Eislingen/Fils"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 19800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ellvangene Pilsēta Vācijā ("Ellwangen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 23600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Elcaha Pilsēta Vācijā ("Elzach"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 7100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Emmendingene Pilsēta Vācijā ("Emmendingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 26300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Endingene Pilsēta Vācijā ("Endingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 9100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Engene Pilsēta Vācijā ("Engen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 10100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Epelheima Pilsēta Vācijā ("Eppelheim"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 15000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Epingene Pilsēta Vācijā ("Eppingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 20900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Erbaha Pilsēta Vācijā ("Erbach"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 13100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Eslingene Pilsēta Vācijā ("Esslingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 38800 iedzīvotāju (2013. g.), blakus Štutgartei; 1945.-1949. g. tur atradās lielākā (~6500 cilvēku) latviešu bēgļu nometne Vācijā.
- Etenheima Pilsēta Vācijā ("Ettenheim"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 12400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Etlingene Pilsēta Vācijā ("Ettlingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 38800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Fellbaha Pilsēta Vācijā ("Fellbach"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 44400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Filderštate Pilsēta Vācijā ("Filderstadt"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 44600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Fortenberga Pilsēta Vācijā ("Forchtenberg"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 4900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Freiberga Pilsēta Vācijā ("Freiberg am Neckar"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 15600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Freiburga Pilsēta Vācijā ("Freiburg im Breisgau"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 218000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Freidenberga Pilsēta Vācijā ("Freudenberg"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 3800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Freidenštate Pilsēta Vācijā ("Freudenstadt"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 22300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Frīdingena pie Donavas pilsēta Vācijā ("Fridingen an der Donau"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 3100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Frīdrihshāfene Pilsēta Vācijā ("Friedrichshafen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 58000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Furtvangene Švarcvaldē pilsēta Vācijā ("Furtwangen im Schwarzwald"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 9200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Gagenava Pilsēta Vācijā ("Gaggenau"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 28500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Gaildorfa Pilsēta Vācijā ("Gaildorf"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 12000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Gammertingene Pilsēta Vācijā ("Gammertingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 6300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Geizingene Pilsēta Vācijā ("Geisingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 6000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Geizlingene Pilsēta Vācijā ("Geislingen an der Steige"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 26400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Geizlingene Pilsēta Vācijā ("Geislingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 6000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Gengenbaha Pilsēta Vācijā ("Gengenbach"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 10700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Gerabrona Pilsēta Vācijā ("Gerabronn"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 4200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Gerlingene Pilsēta Vācijā ("Gerlingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 19100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Gīngene Pilsēta Vācijā ("Giengen an der Brenz"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 19000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Gepingene Pilsēta Vācijā ("Goeppingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 55600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Gernsbaha Pilsēta Vācijā ("Grernsbach"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 13800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Grosbotvāra Pilsēta Vācijā ("grossbottwar"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 8200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Grinsfelde Pilsēta Vācijā ("Gruensfeld"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 3600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Giglingene Pilsēta Vācijā ("Gueglingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 6000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Gundelsheima Pilsēta Vācijā ("Gundelsheim"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 7100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Haigerloha Pilsēta Vācijā ("Haigerloch"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 10500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hajingene Pilsēta Vācijā ("Hayingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 2150 iedzīvotāju (2013. g.).
- Haiterbaha Pilsēta Vācijā ("Haiterbach"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 5700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Haslaha Kincintālē pilsēta Vācijā ("Haslach im Kinzigtal"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 6900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hausaha Pilsēta Vācijā ("Hausach"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 5700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hehingene Pilsēta Vācijā ("Hechingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 18700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Heidenheima Pilsēta Vācijā ("Heidenheim an der Brenz"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 46400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Heimsheima Pilsēta Vācijā ("Heimsheim"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 5000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Heitersheima Pilsēta Vācijā ("Heitersheim"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 6000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hemsbaha Pilsēta Vācijā ("Hemsbach"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 11900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Herbolcheima Pilsēta Vācijā ("Herbolzheim"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 10300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Herbretingene Pilsēta Vācijā ("Herbrechtingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 38800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hērenberga Pilsēta Vācijā ("Herrenberg"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 30400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hetingene Pilsēta Vācijā ("Hettingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 1800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Heibaha Pilsēta Vācijā ("Heubach"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 9700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hokenheima Pilsēta Vācijā ("Hockenheim"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 21000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Holcgelingene Pilsēta Vācijā ("Holzgerlingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 12400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Horba pie Nekāras pilsēta Vācijā ("Horb am Neckar"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 24300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hornberga Pilsēta Vācijā ("Hornberg"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 4200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hīfingene Pilsēta Vācijā ("Huefingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 7500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ilzhofene Pilsēta Vācijā ("Ilshofen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 6200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ingelfingene Pilsēta Vācijā ("Ingelfingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 5600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Iznī Pilsēta Vācijā ("Isny im Allgaeu"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 13300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kanderna Pilsēta Vācijā ("Kandern"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 8100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Karlsrūe Pilsēta Vācijā ("Karlsruhe"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 296000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kēla Pilsēta Vācijā ("Kehl"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 34100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kencingene Pilsēta Vācijā ("Kenzingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 9500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kirhberga Pilsēta Vācijā ("Kirchberg an der Jagst"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 4100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kirhheima Pilsēta Vācijā ("Kirchheim unter Teck"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 39400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kirtorfe Pilsēta Vācijā ("Kirtorf"), Hesenes federālajā zemē, 3260 iedzīvotāju (2013. g.).
- Knitlingene Pilsēta Vācijā ("Knittlingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 8000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Korntāle-Minhingene Pilsēta Vācijā ("Korntal-Muenchingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 18600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kornvestheima Pilsēta Vācijā ("Kornwestheim"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 32200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kraihtāle Pilsēta Vācijā ("Kraichtal"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 14400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Krautheima Pilsēta Vācijā ("Krautheim"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 4500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kilsheima Pilsēta Vācijā ("Kuelsheim"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 5300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kincelsava Pilsēta Vācijā ("Kuenzelsau"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 14800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kupenheima Pilsēta Vācijā ("Kuppenheim"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 8100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ladenburga Pilsēta Vācijā ("Ladenburg"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 11500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lāra Pilsēta Vācijā ("Lahr"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 43300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Laihingene Pilsēta Vācijā ("Laichingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 10900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Langenava Pilsēta Vācijā ("Langenau"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 14300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Langenburga Pilsēta Vācijā ("Langenburg"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 1720 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lauhheima Pilsēta Vācijā ("Lauchheim"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 4700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lauda-Kēnigshofene Pilsēta Vācijā ("Lauda-Koenigshofen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 14400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Laufenburga Pilsēta Vācijā ("Laufenburg"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 8700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Laufene Pilsēta Vācijā ("Lauffen am Neckar"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 10800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Laupheima Pilsēta Vācijā ("Laupheim"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 20200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lauteršteina Pilsēta Vācijā ("Lauterstein"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 2500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Leimene Pilsēta Vācijā ("Leimen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 25800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Leinfeldene-Ehterdingene Pilsēta Vācijā ("Leinfelden-Echterdingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 37600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Leonberga Pilsēta Vācijā ("Leonberg"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 45500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Leitkirhe Algavā pilsēta Vācijā ("Leutkirch im Allgaeu"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 21800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lihtenava Pilsēta Vācijā ("Lichtenau"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 4900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lēfingene Pilsēta Vācijā ("Loeffingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 7500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Leraha Pilsēta Vācijā ("Loerrach"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 48200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lēvenšteina Pilsēta Vācijā ("Loewenstein"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 3150 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lorha Pilsēta Vācijā ("Lorch"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 10600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lūdvigsburga Pilsēta Vācijā ("Ludwigsburg"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 89600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Mālberga Pilsēta Vācijā ("Mahlberg"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 4800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Manheima Pilsēta Vācijā ("Mannheim"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 294600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Marbaha pie Nektāras pilsēta Vācijā ("Marbach am Neckar"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 15300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Markdorfa Pilsēta Vācijā ("Markdorf"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 13300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Markgreningene Pilsēta Vācijā ("Markgroeningen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 14400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Maulbronna Pilsēta Vācijā ("Maulbronn"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 6300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Mērsburga Pilsēta Vācijā ("Meersburg"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 5600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Mengene Pilsēta Vācijā ("Mengen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 9800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Meskirhe Pilsēta Vācijā ("Messkirch"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 8150 iedzīvotāju (2013. g.).
- Mestetene Pilsēta Vācijā ("Messstetten"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 10000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Mecingene Pilsēta Vācijā ("Metzingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 21200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Mēkmīla Pilsēta Vācijā ("Moeckmuehl"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 7800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Mesingene Pilsēta Vācijā ("Moessingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 19600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Mosbaha Pilsēta Vācijā ("Mosbach"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 22700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Mīlākere Pilsēta Vācijā ("Muehlacker"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 24900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Mīllheima Pilsēta Vācijā ("Muellheim"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 18500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Minsingene Pilsēta Vācijā ("Muensingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 14000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Mīlheima Pilsēta Vācijā ("Mühlheim an der Donau"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 3600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Munderkingene Pilsēta Vācijā ("Munderkingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 5000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Murhārte Pilsēta Vācijā ("Murrhardt"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 13600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Nagolda Pilsēta Vācijā ("Nagold"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 21200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Nekārbišofheima Pilsēta Vācijā ("Neckarbischofsheim"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 3900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Nekārgeminde Pilsēta Vācijā ("Neckargemuend"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 13200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Nekārzulma Pilsēta Vācijā ("Neckarsulm"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 2800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Neresheima Pilsēta Vācijā ("Neresheim"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 7900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Neibulaha Pilsēta Vācijā ("Neubulach"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 5500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Neidenava Pilsēta Vācijā ("Neudenau"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 5000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Neienburga Pilsēta Vācijā ("Neuenbürg"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 7600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Neienšteina Pilsēta Vācijā ("Neuenstein"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 6300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Neifene Pilsēta Vācijā ("Neuffen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 6100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Nīdernhalle Pilsēta Vācijā ("Niedernhall"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 3900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Nīderštetene Pilsēta Vācijā ("Niederstetten"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 4900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Nīderštotcingene Pilsēta Vācijā ("Niederstotzingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 4500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Nirtingene Pilsēta Vācijā ("Nuertingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 39800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Oberkirhe Pilsēta Vācijā ("Oberkirch"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 19700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Oberkohene Pilsēta Vācijā ("Oberkochen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 7750 iedzīvotāju (2013. g.).
- Oberrīksingene Pilsēta Vācijā ("Oberriexingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 3300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ohzenhauzene Pilsēta Vācijā ("Ochsenhausen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 8600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ehringene Pilsēta Vācijā ("Oehringen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 22800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Estringene Pilsēta Vācijā ("Oestringen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 12600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ofenburga Pilsēta Vācijā ("Offenburg"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 57400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Openava Pilsēta Vācijā ("Oppenau"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 4700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Osterburkene Pilsēta Vācijā ("Osterburken"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 6500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ostfilderne Pilsēta Vācijā ("Ostfildern"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 37100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ovene Pilsēta Vācijā ("Owen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 3400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Pforcheima Pilsēta Vācijā ("Pforzheim"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 117800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Pfullendorfa Pilsēta Vācijā ("Pfullendorf"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 13000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Pfullingene Pilsēta Vācijā ("Pfullingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 17600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Filipsburga Pilsēta Vācijā ("Philipsburg"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 12500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Plohingene Pilsēta Vācijā ("Plochingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 13700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Rādolfcelle pie Bodenzē pilsēta Vācijā ("Radolfzell am Bodensee"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 30300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Raštate Pilsēta Vācijā ("Rastatt"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 47100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Rauenberga Pilsēta Vācijā ("Rauenberg"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 8300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Rāvensburga Pilsēta Vācijā ("Ravensburg"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 49100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Rāvenšteina Pilsēta Vācijā ("Ravenstein"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 2800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Remzeka pie Nekāras pilsēta Vācijā ("Remseck am Neckar"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 24500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Renhene Pilsēta Vācijā ("Renchen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 7300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Reiningene Pilsēta Vācijā ("Renningen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 16900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Reinava Pilsēta Vācijā ("Rheinau"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 11000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Reinfeldene Pilsēta Vācijā ("Rheinfelden"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 32200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Reinštetene Pilsēta Vācijā ("Rheinstetten"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 20100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Rīdlingene Pilsēta Vācijā ("Riedlingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 10000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Rozenfelde Pilsēta Vācijā ("Rosenfeld"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 6300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Rotenburga Pilsēta Vācijā ("Rottenburg am Neckar"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 13200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Rotveile Pilsēta Vācijā ("Rottweil"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 24400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Rūtezheima Pilsēta Vācijā ("Rutesheim"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 10300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Zahzenheima Pilsēta Vācijā ("Sachsenheim"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 17600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šēra Pilsēta Vācijā ("Scheer"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 2560 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šelklingene Pilsēta Vācijā ("Schelklingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 3800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šēmberga Pilsēta Vācijā ("Schoemberg"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 4600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šēnava Švarcvaldē pilsēta Vācijā ("Schoenau im Schwarzwald"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 2300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šēnava Pilsēta Vācijā ("Schoenau"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 4440 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šopfheima Pilsēta Vācijā ("Schopfheim"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 19000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šorndorfa Pilsēta Vācijā ("Schorndorf"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 38400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šramberga Pilsēta Vācijā ("Schramberg"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 20700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šrīzheima Pilsēta Vācijā ("Schriesheim"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 14600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šrosberga Pilsēta Vācijā ("Schrozberg"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 5700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Gminde Pilsēta Vācijā ("Schwaebisch Gmuend"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 58600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Halle Pilsēta Vācijā ("Schwaebisch Hall"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 37500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Švaigerna Pilsēta Vācijā ("Schwaigern"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 10900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Švecingene Pilsēta Vācijā ("Schwetzingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 21200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Zigmāringene Pilsēta Vācijā ("Sigmaringen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 15600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Zindelfingene Pilsēta Vācijā ("Sindelfingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 61700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Zingene Pilsēta Vācijā ("Singen am Hohentwiel"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 45700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Zinsheima Pilsēta Vācijā ("Sinsheim"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 34700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Špaihingene Pilsēta Vācijā ("Spaichingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 12300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Sanktblazīne Pilsēta Vācijā ("St. Blasien"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 3800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Sanktgeorgene Švarcvaldē pilsēta Vācijā ("St. Georgen im Schwarzwald"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 12800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Štaufene Breisgavā pilsēta Vācijā ("Staufen im Breisgau"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 7600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šteinheima Pilsēta Vācijā ("Steinheim an der Murr"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 12100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Štokaha Pilsēta Vācijā ("Stockach"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 16200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Štīlingene Pilsēta Vācijā ("Stuehlingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 5000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Štutenzē Pilsēta Vācijā ("Stutensee"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 23600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Zīsene Pilsēta Vācijā ("Suessen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 9800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Zulca pie Nekāras pilsēta Vācijā ("Sulz am Neckar"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 11900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Zulcburga Pilsēta Vācijā ("Sulzburg"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 2600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Tauberbišofsheima Pilsēta Vācijā ("Tauberbischofsheim"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 12700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Tengene Pilsēta Vācijā ("Tengen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 4500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Tetnanga Pilsēta Vācijā ("Tettnang"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 18200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Tītizē-Neištate Pilsēta Vācijā ("Titisee-Neustadt"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 11800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Totnava Pilsēta Vācijā ("Todtnau"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 4820 iedzīvotāju (2020. g.).
- Triberga Pilsēta Vācijā ("Triberg im Schwarzwald"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 4800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Trohtelfingene Pilsēta Vācijā ("Trochtelfingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 6300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Trozingene Pilsēta Vācijā ("Trossingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 15400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Tībingene Pilsēta Vācijā ("Tuebingene"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 85400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Tutlingene Pilsēta Vācijā ("Tuttlingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 33400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Īberlingene Pilsēta Vācijā ("Ueberlingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 22000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Uhingene Pilsēta Vācijā ("Uhingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 13900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ulma Pilsēta Vācijā ("Ulm"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 118000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Faihingene pie Encas pilsēta Vācijā ("Vaihingen an der Enz"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 28100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Velberga Pilsēta Vācijā ("Vellberg"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 4300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Feringenštate Pilsēta Vācijā ("Veringenstadt"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 2200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Veringenštate Pilsēta Vācijā ("Veringenstadt"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 2200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Filingene-Šveningene Pilsēta Vācijā ("Villingen-Schwenningen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 81100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vērenbaha Pilsēta Vācijā ("Voehrenbach"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 3900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Fogtsburga Kaizerštūlē pilsēta Vācijā ("Vogtsburg im Kaiserstuhl"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 5800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vaghauzele Pilsēta Vācijā ("Waghaeusel"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 20200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vaiblingene Pilsēta Vācijā ("Waiblingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 52800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vaibštate Pilsēta Vācijā ("Waibstadt"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 5700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Valdenbuha Pilsēta Vācijā ("Waldenbuch"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 8500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Valdenburga Pilsēta Vācijā ("Waldenburg"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 2900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Valdkirha Pilsēta Vācijā ("Waldkirch"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 21100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Valdshūte-Tīngene Pilsēta Vācijā ("Waldshut-Tiengen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 22800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Valdorfa Pilsēta Vācijā ("Walldorf"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 14800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Valldirne Pilsēta Vācijā ("Wallduern"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 11200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vangene Pilsēta Vācijā ("Wangen im Allgaeu"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 26400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vēra Pilsēta Vācijā ("Wehr"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 12600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Veikersheima Pilsēta Vācijā ("Weikersheim"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 7300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Veila pie Reinas pilsēta Vācijā ("Weil am Rhein"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 29300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Veila der Štate pilsēta Vācijā ("Weil der Stadt"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 18400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Veilheima Pilsēta Vācijā ("Weilheim an der Teck"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 9700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Veingārtene Pilsēta Vācijā ("Weingarten"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 23700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Veingeima Pilsēta Vācijā ("Weinheim"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 43600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Veinsberga Pilsēta Vācijā ("Weinsberg"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 11300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Veinštate Pilsēta Vācijā ("Weinstadt"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 26200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Velcheima Pilsēta Vācijā ("Welzheim"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 11000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vendingene pie Nekāras pilsēta Vācijā ("Wendingen am Neckar"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 15600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vērnava Pilsēta Vācijā ("Wernau"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 12000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vertheima Pilsēta Vācijā ("Wertheim"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 22400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Viderne Pilsēta Vācijā ("Widdern"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 1800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vīzenšteiga Pilsēta Vācijā ("Wiesensteig"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 2000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vīzloha Pilsēta Vācijā ("Wiesloch"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 25500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vildberga Pilsēta Vācijā ("Wildberg"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 9600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vinnendene Pilsēta Vācijā ("Winnenden"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 27400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Volfaha Pilsēta Vācijā ("Wolfach"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 5800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Celle Pilsēta Vācijā ("Zell am Harmersbach"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 8000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Celle Pilsēta Vācijā ("Zell im Wiesental"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 6100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Neienburga pie Reinas pilsēta Vācijā (“Neuenburg am Rhein”), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 11700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Oberndorfa pie Nekāras pilsēta Vācijā (“Oberndorf am Neckar”), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 13600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Heilbronna Pilsēta Vācijā (vācu val. "Heilbronn"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, vīnogu audzēšanas apvidū, 117500 iedzīvotāju (2023. g.), upes osta Nekāras krastos.
- Reitlingene Pilsēta Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 111400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Štutgarte pilsēta Vācijas dienvidrietumos (_Stuttgart_), Nekāras krastos, Bādenes-Virtenbergas federālās zemes administratīvais centrs, 598000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Heidelberga Pilsēta Vācijas rietumdaļā ("Heidelberg"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 150300 iedzīvotāju (2013. g.).
- brīvpilsēta Pilsēta, kurai ir piešķirtas valsts tiesības vai īpaša autonomija.
- municipāltiesības Pilsētai piešķirtās īpašās tiesības.
- brūnkaklis Pīļu apakšdzimtas suga ("Aythya ferina"), labi nirst, spēj ienirt līdz 5 m dziļumam, Latvijā sastopams bieži, ligzdo ūdenstilpju niedrājos; brūnkakla nirpīle.
- ķerpulains Pinkains, krunkains, cirtains.
- vijums Pinot, cirtojot u. tml. (matu šķipsnas), veidots (matu) sakārtojums.
- štrūdele Pīrāgs, Dienvidvācijas un Austrijas virtuves ēdiens: plānā mīklas plāksnē ierullēti un iecepti augļi, biezpiena masa, siers u. tml.
- iecirtiens Pirmais cirtiens kokā, kuru paredzēts nocirst.
- etiķaldehīds Pirmais etilspirta oksidēšanās produkts, ko senāk ieguva oksidējot etilspirtu ar sērskābi un biohromātu, vēlāk sintētiski.
- videostandarts CGA pirmais grafikas videostandarts, ko firma IBM izstrādājusi saviem personālajiem datoriem. Teksta režīmā šī standarta augstākā izšķirtspēja 16 krāsām ir 640x200, bet grafikas režīmā 16 krāsām - 160x200, 4 krāsām 320x200 un 2 krāsām 640x200.
- kandidāts pirmais zinātniskais grāds (dažās valstīs), ko piešķir personai, kura aizstāvējusi atbilstošu disertāciju; persona, kam piešķirts šis grāds.
- čarpaks Pirtī - gara uzlejamais trauks garākā kātā.
- pirtīžas Pirtī iešana nedēļu pēc dzemdībām, kad jaunā māte iet mazgāties kopā ar bērnu un tautas tradīciju garā pilda dažādus rituālus.
- vitēties Pirtī pērties.
- pirtīši pirtīžas (2 un 3).
- pira Pirtniece, masētāja.
- prabulis Pirtnieks, īrnieks, kas dzīvo pirtī.
- prabuls Pirtnieks, īrnieks, kas dzīvo pirtī.
- bāderis Pirtnieks.
- bādmeistars Pirtnieks.
- banščiks Pirtnieks.
- akminis Pirts akmeņkrāvuma krāsns akmens.
- romiešu pirts pirts ar divdaļīgu lāvas telpu un ļoti sausu gaisu.
- celi Pirts ceri.
- pakrāšņi Pirts krāsns pelni.
- pirtskūris Pirts kurinātājs.
- dārs Pirts lodziņš (parasti griestos) dūmu un siltuma novadīšanai, arī siltuma ielaišanai pirts griestos ierīkotā iesala kaltē.
- dāre Pirts lodziņš dūmu un siltuma novadīšanai.
- dārnis Pirts lodziņš.
- pirtslogs Pirts logs.
- piedarbs Pirts priekšnams.
- namīns Pirts priekštelpa (kur novieto drēbes, silda ūdeni).
- piepirte Pirts priekštelpa; ģērbšanās telpa pirtī.
- ispara Pirts slota.
- piča Pirts vai vieta, kur mazgāties.
- sauna Pirts, kas sastāv no lāvas telpas, dušas telpas, atpūtas telpas un peldbaseina (ar aukstu ūdeni) un kur ir augsta temperatūra, sauss gaiss; somu pirts.
- somu pirts pirts, kas sastāv no lāvas telpas, kur ir augsta temperatūra un sauss gaiss, dušas telpas, atpūtas telpas un peldbaseina (ar aukstu ūdeni); sauna.
- krievu pirts pirts, kas sastāv no uzgaidāmās telpas, ģērbtuves, mazgājamās un lāvas telpas un kur ir augsta temperatūra, ūdens temperatūras krasa maiņa, ar ūdens tvaikiem piesātināts gaiss.
- bādūzis Pirts; telpa, kur mazgājas; vannasistaba, peldvieta.
- kurica Pirts.
- pierts Pirts.
- pirtuža Pirts.
- ķerešas Pirtsakmeņi.
- ķērši Pirtsakmeņi.
- pirtkurīši pirtskurīši (rudmieses, sarkanigas sēnes).
- Ridas purvs Pirtsmeža purvs Staiceles pagastā.
- peramā slota pirtsslota.
- peramslota Pirtsslota.
- perīca Pirtsslota.
- uzpara Pirtsslota.
- izraidīties Plaisāt, sprēgāt, sairt, izjukt.
- piere Plakanā, paplatinātā (sitamo rīku) daļa, kas cirtienā, sitienā saskaras ar apstrādājamo priekšmetu.
- enerģētiskā plantācija plantācija ātraudzīgu krūmu un koku sugu (kārklu, vītolu, papeļu u. c.) audzēšanai sabiezinātā stādījumā ar 2–5 gadus vecu cirtmetu ātrai lielas biomasas ražošanai, kas izmantojama enerģijas ieguvei.
- sirts Plaša, erozijas saposmota ūdensšķirtne Aizvolgā.
- kavatīne Plašs, pamatīgs opertēla raksturojums izvērstā virtuozā, parasti divdaļu, kompozīcijā.
- Tricyrtis latifolia platlapu tricirta.
- Lundas plato plato Āfrikas centrālajā daļā, Angolā un Kongo Demokrātiskajā Republikā, Kasajas un Zambezi ūdensšķirtne, augstums — līdz 1300-1600 m, kāpļaini pazeminās Kongo ieplakas, lēzeni — Kalahari ieplakas virzienā.
- Obščijsirts Platoveida augstiene Austrumeiropas līdzenuma dienvidaustrumos, gar Piekaspijas zemienes ziemeļu robežu, Krievijā un Kazahstānā, garums - 500 km, rietumu-austrumu virzienā pakāpeniski paaugstinās līdz 405 m, veido ūdensšķirtni starp Volgas un Urālas upi.
- hiangķirsis Plūmju ģints suga ("Prunus subhirtella").
- Gostiņi Pļaviņu pilsētas austrumu daļa Aiviekstes labajā krastā pie ietekas Daugavā, kas pievienota Pļaviņām 1927.-1930. g. un atkārtoti 1956. g., līdz 1927. g. miests ar tādu pašu nosaukumu, senāk Glazmanka un Tretelberģis (arī Trentelberģis), 1933. g. piešķirtas pilsētas tiesības.
- bigoss Poļu virtuvei raksturīgs, sautējumam līdzīgs ēdiens, gatavots no kāpostiem, vairāku veidu desām, sarkanvīna un plūmēm.
- pazīt Prast noteikt, atšķirt (ko), izmantojot savas zināšanas, pieredzi.
- Vaitbreda balva literatūrā prestiža balva, ko piešķir šī kompānija ik gadu par labāko Lielbritānijā publicēto un vietējo autoru sarakstīto literāro darbu piecās kategorijās (romāns, pirmais romāns, biogrāfiskais romāns, dzeja, grāmata bērniem), no šo piecu uzvarētāju vidus vienam darbam tiek piešķirta Vatbreda balva.
- reālkredīts Pret lietu ieķīlājumu vai uz hipotekāra nodrošinājuma pamata piešķirts kredīts, pretstatā personālkredītam.
- caurlaides tipa pirts pretepidēmiska pirts, kur notiek pilnīga sanitārā apdare (mazgāšanās, matu apgriešana, veļas un drēbju dezinfekcija).
- parēšana Pretinieka cirtiena vai dūriena uztveršana.
- furadonīns Pretmikrobu līdzeklis, nitrofurānu preparāts ("Furadoninum"), dzeltens pulveris, grūti šķīst ūdenī, etilspirtā, lieto nieru un urīnceļu iekaisumu ārstēšanai, sintezēts Latvijā 1953. g., ražo Olaines ķīmiski farmaceitiskā rūpnīcā.
- furazolidons Pretmikrobu līdzeklis, nitrofurānu preparāts, dzeltens pulveris ("Furazolidonum"), ūdenī nešķīst, ļoti slikti šķīst etilspirtā, lieto bakteriālu zarnu infekciju, lambliozes un trihomoniāzes ārstēšanai, sintezēts Latvijā 1954. g., ražo Olaines ķīmiski farmaceitiskā rūpnīcā.
- aizcirtums Prettanku meža aizsprostojums - mākslīgs prettanku šķērslis, ko veido mežos, nozāģējot kokus 0,8-1,2 m augstumā; aizcirtnis.
- ielīst vai zemē priekšlaikus nomirt.
- namgals Priekšnama gals, virtuve, mājas gals.
- priekšiņa Priekštelpa pirtī, kur ģērbjas, atstāj drēbes.
- velētava Priekštelpa pirtī, kur mazgā un velē veļu.
- pirtsnamīns Priekštelpa pirtī.
- pirtspriekšīna Priekštelpa pirtī.
- Acanthocinus aedilis priežu malkcirtis.
- priekšplāns Prioritāte, kas vairākuzdevumu sistēmās tiek piešķirta interaktīvā režīmā strādājošajām programmām atšķirībā no pakešrežīmā strādājošām programmām, kas ir fona darbi.
- Herdera institūts privāta mācību iestāde Rīgā 1921.-1939. g., nodibināja Herdera sabiedrība, 1927. g. piešķirtas augstskolas tiesības, bija pakļauts Izglītības ministrijas Vācu skolu pārvaldei, 1936. g. bija 220. studentu.
- intensitāte procentos no kopējās audzes krājas izteikta (regulētas un grupu izlases, pakāpeniskās, kopšanas un sanitārās izlases cirtēs) izcērtamās (izcirstās) koksnes krāja.
- nobire Process --> nobirt (2).
- viršana process --> virt.
- upes pārtvere process, kurā izskalošanās rezultātā viena upe tuvojas otrai, mainot ūdensšķirtni, t. i., upes augšteces ūdeņi ieplūst blakus upē vai upe sadalās divās tecēs katra savā sistēmā.
- cirsmas novērtēšana process, kura laikā, izmantojot koku dastlapā fiksēto vai datordastmērā uzkrāto informāciju (koku skaits pa sugām, to izmēriem atbilstošie rūpnieciskie sortimenti, koku augstumu mērījumi) un lietojot īpašas datorprogrammas, par katru pārdošanai sagatavoto kailcirti vai kopšanas cirti iegūst virkni cirsmu raksturojošu rādītāju.
- ierīces draiveris programma, kas nodrošina operētājsistēmas sadarbību ar kādu perifērijas ierīci, sniedzot operētājsistēmai informāciju par tās raksturojumiem (piemēram, displeja ekrāna izšķirtspēju); ja datoram tiek pieslēgtas jaunas ārējās iekārtas, tad jāizmanto jauni draiveri.
- lappuses pazīšana programmatūra, kas atpazīst datorā skenētas drukātas lappuses saturu. Lai pārveidotu drukātos vārdus datora tekstā un atšķirtu tekstu no citiem lappuses elementiem, piemēram, attēliem un virsrakstiem, šī programmatūra izmanto rakstzīmju optisko pazīšanu.
- propilalkohols Propilspirts.
- tapenāde Provansas virtuvei raksturīga mērce (biezenis), ko klasiski gatavo no olīvām, kaperiem, anšoviem, olīveļļas; sastāvdaļas var arī variēt.
- vinols PSRS ražotās polivinilspirta šķiedras tirdznieciskais nosaukums.
- kaštans Pudele ar spirtu.
- Tricyrtis hirta pūkainā tricirta.
- dpi Punkti collā (angļu "dots per inch") - strūklprinteru, lāzerprinteru, skeneru un dažu citu ierīču izšķirtspējas mērvienība.
- myrica Purvmirtes.
- Teiču purvs purvs Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, ūdensšķirtnē starp Aivieksti, Lubānu un Daugavu, Murmastienes, Atašienes un Varakļānu pagastā, lielākais purvs Latvijā, platība — 19587 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums — 4,1 m, lielākais dziļums — 9,5 m, teritorijā atrodas 19 ezeri.
- patvirts Puslīdz tvirts vai stingrs.
- nirējputni Putni, kas spēj nirt un ilgi uzturēties zem ūdens.
- laprāceņi Rāceņu nosaukums, lai tos atšķirtu no kartupeļiem, ko Kurzemē parasti sauc par rāceņiem.
- nodot Radīt tādus apstākļus, ka ir iespējams pārņemt (parasti varu); piešķirt (pilnvaras).
- atraisīt Raisot atbrīvot, atšķirt vienu no otra (ko kopā sasietu).
- rāja Rājums - izcirtums, līdums; neliela meža pļava izcirtumā.
- izdalīties Rasties un nodalīties, nošķirties (no kāda ķīmiska savienojuma, vielu maisījuma) - par vielu.
- zemā raudupe raudupju suga ("Scorzonera humilis"), kas Latvijā sastopama ne visai bieži mežu laucēs, mežmalās, izcirtumos, pļavās, tā ir 10—40 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs ar cilindrisku, melnbrūnu sakni, stublājs ar 1—2 zariem, klāts tūbainiem matiņiem, lapas lancetiskas, sakārtotas rozetē.
- jēlspirts Raudzēšanas procesā iegūtais spirts, kas vēl nav attīrīts un pārtvaicēts.
- atraut Raujot, pārvarot pretestību, atšķirt (ko cieši piespiestu, aptvertu u. tml.).
- kredītprocenti Reāli procenti, kurus kredīta ņēmējs maksā kredīta devējam par piešķirto kredītu vai aizdevumu.
- prozopagnozija Redzes agnozija, kam raksturīga nespēja atšķirt pazīstamas sejas vai pat savu seju spogulī; attīstās, ja abpusēji bojātas vidēji apakšējās pakauša daivas gar deniņu daivas medioventrālo virsmu.
- krāsu aklums redzes defekts - acu nespēja atšķirt vienu spektra krāsu vai visas spektra krāsas; [daltonisms]{s:2044}
- daltonisms Redzes defekts - acu nespēja atšķirt vienu spektra krāsu vai visas spektra krāsas; krāsu aklums.
- ahromatopsija Redzes defekts - nespēja izšķirt krāsas.
- aizašķirties Refl. --> aizšķirt.
- aizšķirties Refl. --> aizšķirt.
- ārdīties Refl. --> ārdīt (1); irt.
- atirties Refl. --> atirt 1(1); atairēties.
- atirties Refl. --> atirt 1(2); atairēties.
- atšķirties Refl. --> atšķirt (4).
- bārstīties Refl. --> bārstīt; izklaidus birt.
- izolēties Refl. --> izolēt (2); nošķirties, norobežoties, atdalīties.
- izšķirties Refl. --> izšķirt (4); tikt izšķirtam.
- pāršķirties Refl. --> pāršķirt (1); tikt pāršķirtam.
- pāršķirties Refl. --> pāršķirt (2), tikt pāršķirtam.
- pērties Refl. --> pērt(2); sviedrēties, mazgāties (parasti pirtī).
- sacirtoties Refl. --> sacirtot; tikt sacirtotam.
- skrullēties Refl. --> skrullēt; tikt skrullētam; arī cirtoties.
- uzšķirties Refl. --> uzšķirt; tikt uzšķirtam.
- pietiekams iztikas nodrošinājums regulāri (vismaz pēdējos 12 mēnešus) un stabili ikmēneša ienākumi vismaz vienas minimālās mēneša darba algas apmērā (par normālu darba laiku) vai personai Latvijas Republikā piešķirta pensija; ja personas apgādībā ir tās ģimenes locekļi, tad pietiekams iztikas nodrošinājums ir personas regulāri un stabili ikmēneša ienākumi sev un katram ģimenes loceklim vismaz minimālās darba algas apmērā katram.
- vakuumpolarizācija Relatīvistiskās kvantu mehānikas parādība; izpaužas kā elektriski lādēto virtuālo daļiņu un antidaļiņu pāru rašanās no vakuuma elektromagnētiskā lauka iedarbībā.
- sudraba retējs retēju suga ("Potentilla argentea"), kas bieži aug sausos, skrajos priežu mežos, izcirtumos, norās, ceļmalās.
- blāvais retējs retēju suga ("Potentilla impolita"), kas sastopama samērā bieži sausos, skrajos priežu mežos, norās, izcirtumos, karjeros.
- taisnais retējs retēju suga ("Potentilla recta", arī "Potentilla erecta" un "Potentilla tormentilla"), Latvijā adventīva, sastopama bieži skujkoku un jauktos mežos, izcirtumos, mežmalās, norās, purvos.
- Belovežas gārša rezervāts Baltkrievijā un Polijā, Nemunas, Bugas un Pripetes ūdensšķirtnē, kopējā platība - \~1400 kvadrātkilometru, sastopamas 55 zīdītāju un >200 putnu sugu.
- atbirums Rezultāts --> atbirt.
- izvirums Rezultāts --> izvirt.
- pamirums Rezultāts, stāvoklis --> pamirt (1).
- pamirums Rezultāts, stāvoklis --> pamirt (2).
- pamirums Rezultāts, stāvoklis --> pamirt (3).
- rieze Rieza - cirtienu starpa pļaujot.
- Alberta privilēģija Rīgas bīskapa Alberta Gotlandes vācu tirgotājiem 1211. g. piešķirtā privilēģija tirdzniecībai Rīgā bez muitas nodevām.
- tralless Rīks, ar ko izmērīt spirta stiprumu.
- sautēlis Rīkšu sautējamā ierīce pirts augšā.
- impava Rinda, virtene.
- laida Rinda, virtene.
- liminalitāte Robežsituācija; stadija pārejas rituālā, kad iniciējamais nošķirts no sabiedrības un atrodas ārpus tās normām.
- robotputns Robots, kas ārēji izskatās kā putns un spēj lidot tā, ka nezinātājam pa gabalu to ir grūti atšķirt no parasta putna.
- roģēt Rogas atšķirt.
- ārtroks Rokmūzikas stils, tam raksturīga zināma izsmalcinātība, liela nozīme tiek piešķirta sintezatoriem.
- Mesalīna Romas imperatora Klaudija sieva, pazīstama ar savu varaskāri, viltību un izvirtību.
- peculium Romiešu tiesībās "pater familias" vergiem vai pat arī pieaugušiem dēliem nošķirta manta patstāvīgai saimniekošanai (zemkopībā, tirdzniecībā, amatniecībā).
- pūkainā rudbekija rudbekiju suga ("Rudbeckia hirta").
- balzams Rūgts stiprais alkoholiskais dzēriens, kura sastāvā ir drogu izvilkumi etilspirtā.
- matu ruļļi rullīši, uz kuriem uztin matus, lai tie kļūtu cirtaini.
- konkrēcija Saaugšana, sabiezēšana; konkrementa veidošanās process; normāli šķirtu daļu, piem., pirkstu savienošanās.
- stratifikācija sabiedrības dalījums relatīvi nošķirtos slāņos - šķirās, kastās, statusa grupās.
- kasta Sabiedrības grupa, kas stingri sargā savu noslēgtību, nošķirtību un savas grupas, sava sabiedriskā stāvokļa privilēģijas, intereses.
- termas Sabiedriskā pirts (senajā Romā).
- sabirēt sabirt (1).
- korodēt Sabrukt, sairt apkārtējās vides, ķīmisko vai elektroķīmisko procesu ietekmē.
- sagrumbāties saburzīties, sacirtoties.
- uzskruzelēt Sacirtāt (matus).
- sačirkāt sacirtāt.
- sakrulēties Sacirtāties, cirtāties.
- sakrullēties Sacirtāties, cirtāties.
- sačerkstelēties Sacirtāties, samudžināties.
- sadrellēties Sacirtāties.
- sasprogt Sacirtāties.
- ņupa Sacirtojums, samezglojums, sajukums.
- sakuperēt Sacirtot (matus ar īpašām šķērēm).
- sakruzelēt Sacirtot (sīkās cirtās).
- uzcirtāt Sacirtot, salokāt.
- uzcirtināt Sacirtot, salokāt.
- sacirkstināt Sacirtot.
- sacirtāt Sacirtot.
- sakupēt Sacirtot.
- salokāt Sacirtot.
- uzcirtināties Sacirtoties, salokāt sev matus.
- skrudzēt Sacirtoties, samesties, sagriezties.
- čokarāties Sacirtoties, samudžināties, veidot mudžekli.
- ringuļoties Sacirtoties, saritināties.
- nokrūzāties Sacirtoties.
- sačirkāties Sacirtoties.
- sacirkstoties Sacirtoties.
- sadzenksterēties Sacirtoties.
- sakrendzelēties Sacirtoties.
- sacivi Sacivi mērce - kaukāziešu virtuves ēdiens.
- izadalīties Sadalīt (ko) savā starpā un turpmāk dzīvot šķirti, atsevišķi.
- noplūksnāt Sadalīties šķiedrās, nobirt, sasmalcināties.
- aizbirzt Sadrumstalojoties aizkrist, aizbirt.
- sadēdēt Sadrupt, sadalīties, sairt fizikālu, ķīmisku, bioloģisku procesu ietekmē (parasti par iežiem).
- nosmeltēt Sadrupt, sairt, sadrupināt.
- izdrebt Sadrupt, sairt; sapūt.
- izpērdināt Sagādāt iespēju, likt izpērties, mazgāties pirtī, arī izpērt, nomazgāt (pirtī).
- skrudza sagriezusies, sametusies dzija, diegs; cirta.
- skrudze Sagriezusies, sametusies dzija, diegs; cirta.
- drupot Sagrūt, sabrukt, sairt.
- maltoze Saharīds - cietes sašķelšanās starpprodukts, kas rodas alus, spirta gatavošanas procesā; iesalcukurs.
- iesala cukurs saharīds - cietes sašķelšanās starpprodukts, kas rodas, gatavojot alu, spirtu; iesalcukurs, maltoze.
- iesalcukurs Saharīds - cietes sašķelšanās starpprodukts, kas rodas, gatavojot alu, spirtu; maltoze.
- polialkoholisms Saindēšanās ar dažādu spirtu maisījumu.
- metīlisms Saindēšanās ar koka spirtu (metīlalkoholu).
- disimilēties Sairt (par vielām disimilācijas procesā).
- nogalēties Sairt, sadrupt līdz galam.
- drunēt Sairt, trūdēt, pūt.
- partikulārs Saistīts ar (kā) daļu, sastāvdaļu; arī atsevišķs, nošķirts.
- ideāla saite saite, kurai reakcijas darbs jebkurā sistēmas virtuālajā pārvietojumā ir vienāds ar nulli
- kā atspertene saka par iecirtīgu, spītīgu, stūrgalvīgu dzīvnieku vai cilvēku.
- Vecauces miests sāka veidoties ap 1889. gadu, kad Vecauces muižas zemi izdeva apbūvei uz obroka tiesībām un 1921. gadā tam piešķirtas miesta tiesības, 1924. g. ieguva pilsētas tiesības un Auces nosaukumu.
- kā mežā saka, ja cilvēks atrodas svešā, nepazīstamā vidē, dzīvo nošķirti, nezina ko iesākt.
- kā āzis saka, ja kāds ir ļoti stūrgalvīgs, ietiepīgs, iecirtīgs.
- acis apreibst saka, ja uz īsu brīdi zaudē spēju ko skaidri saskatīt, izšķirt (parasti spilgtas gaismas, arī pārdzīvojuma ietekmē).
- ielīst vai zemē saka, uzsverot negatīva pārdzīvojuma (_visbiežāk_ kauna) lielu intensitāti, vēloties pazust no citu acīm, nomirt.
- foršmaks sākotnēji Austrumeiropas ēdiens, kas gatavots no sāļas maltas zivs vai gaļas; dažādi šī ēdiena varianti ir īpaši izplatīti Aškenazi ebreju un somu virtuvē; dažas šķirnes ir zināmas arī ukraiņu, poļu un krievu virtuvē.
- apbirzt Sākt apdrupt (sakrist, sairt).
- pabirt Sākt birt.
- pierist Sākt izirt.
- aiztrenēt Sākt trunēt, pūt (sairt, sadrupt).
- aiztrepēt Sākt trunēt, pūt (sairt, sadrupt).
- Ajosjeorja sala Mirtejas jūras ziemeļu daļā (_Ágios Geórgios, Nísos_), Grieķijas teritorija, Atikas perifērijā.
- parastā salātene salāteņu suga ("Lapsana communis"), kas sastopama samērā bieži izcirtumos, arī mitros mežos un krūmājos; tā ir 30—100 cm augsts viengadīgs lakstaugs ar vārpstveidīgu sakni, stublājs zarots, augšējās lapas lancetiskas vai olveidīgas, sēdošas vai ar ļoti īsu kātu, apakšējās lapas plūksnaini dalītas, ar garu kātu un daudz lielāku galotnes plūksnu.
- parfē Saldais ēdiens no franču virtuves: saldējuma, augļu, putukrējuma, saldās mērces (sīrupa), cepumu u. c. kārtojums, ko pasniedz iegarenā vāzē; parfait.
- uzlējums Salds alkoholiskais dzēriens, kura gatavošanai izmanto tikai augļu un ogu sulas izvilkumu spirtā.
- retināt Salikt (iespiežamo vārdu) tā, lai starp (tā) burtiem būtu lielāks attālums nekā parasti un lai (tas) atšķirtos no pārējā teksta.
- sfingolipīdi Salikti lipīdi, kuru molekulās ietilpst aminospirts sfingozīns.
- sfignolipīdi saliktie lipīdi, kuru sastāvā ietilpst aminospirts sfignozīns; ir nervaudos un smadzenēs.
- ganda Samaitātība, izvirtība.
- perverts Samaitāts cilvēks, izvirtulis.
- pacirkstains Samērā cirtains.
- palokains Samērā cirtains.
- samigāties Samezgloties, sacirtoties.
- samosā Samosa - indiešu virtuves ēdiens: pildīti pīrādziņi, Indijā izplatīta uzkoda.
- sagrendzelēties samudžināties, sacirtoties.
- diafragmalģija Sāpes šķirtnē.
- parkšķis Sarkanspārnu sisenis ("Psophus stridulus") - siseņu apakškārtas suga, brūnpelēks, masīvs 20-34 mm garš kukainis, dzīvo sausos silos, izcirtumos, pļavās, pārtiek no augiem.
- pirtīžas Saru pēršana bērniem pirtī (savienota ar mielošanos).
- pūkainā sarvabole sarvaboļu suga ("Lagria hirta"), ar 7-10 mm garu ķermeni, kas blīvu klāts ar gariem, atstāvošiem matiņiem, segspārni dzeltenbrūni, sastopama uz lakstaugiem, kāpuri attīstās zemsegā.
- apsārtināties Sauļojoties, karsējoties pirtī u. tml., panākt, ka āda kļūst sārta.
- apsārtoties Sauļojoties, karsējoties pirtī u. tml., pieļaut, ka āda kļūst sārta.
- otainis Sausā zemē augošs bērzs, kam zari derīgi pirts slotai.
- otainīte Sausā zemē augošs bērzs, kam zari derīgi pirts slotai.
- otains Sausā zemē augošs bērzs, kam zari derīgi pirts slotai.
- piešķirt Savienojumā "piešķirt nozīmi": uzskatīt (ko) par ļoti nozīmīgu, svarīgu, arī par galveno.
- ne Savienojumā "vai ne": lieto, lai piešķirtu jautājumam apstiprinājuma nokrāsu.
- izbeigt Savienojumā ar "dzīve", "mūžs" u. tml.: nonāvēt, arī nomirt.
- nobeigt Savienojumā ar "mūžs", "dzīve" u. tml.: nomirt; pavadīt pašu pēdējo mūža posmu.
- šķirtin Savienojumā ar "šķirt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
- ierādīt Savienojumā ar "vieta", "loma": piešķirt (ievērojamu) nozīmi.
- nostin Savienojumā ar bezpriedēkļa verbu norāda, ka kas tiek atdalīts, noņemts, nošķirts no kā.
- mirtin Savienojumā ar darbības vārdu "mirt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
- at- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības rezultātā kas tiek attālināts, atšķirts (atvirzīts nost, sānis vai atdarīts vaļā).
- glicerāti Savienojumi, kas rodas, glicerīna spirta grupās ūdeņradi aizstājot ar metālu.
- sagriezties Savīties (sprogās, cirtās) - par matiem.
- sektantisms Savrupu reliģisku draudžu, savrupu reliģisku grupējumu nošķirtība no kādas galvenās, vaidošās baznīcas, reliģijas, saglabājot tās elementus; piederība pie sektas (1).
- cirtes virziens secība, kādā katru nākamo kailcirtes cirsmu drīkst projektēt blakus iepriekšējai, lai izcirtumos nodrošinātu meža dabisko atjaunošanos ar sēklām un nenocirstā meža pusi nepakļautu valdošo vēju iedarbībai.
- arugula Sējas pazvērīte ("Eruca sativa") - Vidusjūras reģiona augs; iecienīts itāļu virtuvē kā salāti; roketsalāti; rukola.
- iekšējie sekrētaudi sekrētšūnas (idioblasti) un sekrēttvertnes, kas atrodas lapās (lauriem, mirtēm, asinszālēm), saknēs (baldriānam), augļapvalkā (citroniem, mandarīniem) u. c., sekrētailes, kas atrodas stumbros, saknēs, retāk lapās.
- namiķis Senāk virtuves zēns muižā.
- municipija Senās Romas itāļu pilsētas, no 3. gs. p. m. ē. arī provinču pilsētas, kuru brīvajiem iedzīvotājiem tika piešķirtas pilnīgas vai ierobežotas Romas pilsoņu un pašpārvaldes tiesības.
- megars Sengrieķu mājas galvenā daļa, kas parasti noderēja kā virtuve, ēdamistaba un guļamistaba vīriešiem, plašākā nozīmē pie tā varēja pieskaitīt arī sieviešu istabu un tempļa svētāko daļu.
- veļu kults seno latviešu rituāli (piemēram, mielasta rīkošana veļiem rudenī rijās, pirtīs u. c., ziedojumu nešana uz kapsētām), lai iegūtu veļu labvēlību.
- kaldārijs Seno romiešu karstā pirts.
- pirtssesdiena Sestdiena, kad tiek kurināta pirts.
- pirtssestdiena Sestdiena, kad tiek kurināta pirts.
- dulcīts Sešvērtīgs spirts ar saldu garšu, iegūstams no īpaša mannas veida, atrodams dažos augos.
- idīts Sešvērtīgs spirts.
- atmiņas pārvaldības bloks shēma, kas pārveido virtuālās atmiņas adreses reālās atmiņas adresēs, kā arī veic citas atmiņas administratīvās vadības funkcijas.
- Austrumsibīrija Sibīrijas austrumu daļa, Krievijā, no Jeņisejas rietumos līdz ūdensšķirtņu grēdām Klusā okeāna piekratē, no Ziemeļu Ledus okeāna līdz Mongolijai un Ķīnai.
- sačirkstināt Sīki sasprogot, sacirtot.
- kruzēts Sīki viļņots; krokots, cirtots; kruzuļains.
- iekodība Sīksta stūrgalvība, iecirtība.
- sīpenēt Sīkt, virt.
- sīpinēt Sīkt, virt.
- atšķiramība Sīku detaļu fiksējuma kvalitāte attēlā, ko nosaka optiskās sistēmas atšķirtspēja un attīstīšanas procesa kvalitāte.
- tepidārijs Siltā gaisa kamera romiešu pirtī.
- baptistērijs Silta ūdens baseins sengrieķu pirtīs; romiešiem - telpa peldēm.
- polivinilspirta šķiedra sintētiskā šķiedra, ko iegūst no polivinilspirta; salīdzinājumā ar citām sintētiskajām šķiedrām labi uzsūc mitrumu, stipra, berzes izturīga, gaismizturīga, siltumizturīga; izplatītākie komercnosaukumi – vinilons, kuralons, vinols.
- fenolformaldehīdlīmes Sintētiskas līmes, kuru pamatā ir fenolformaldehīdsveķu šķīdumi spirtā.
- pīne Sīpolu virtene.
- Cyrtomium falcatum sirpjveida cirtomija jeb metālpaparde.
- žvicināt Sist (ar pirtsslotu); vicināt, ātri kustināt.
- vietēties Sist, pērt, pērties (pirtī).
- knābiens Sitiens, cirtiens ar knābi.
- hidroksilgrupa Skābekļa un ūdeņraža atomu vienvērtīga grupa, kas ietilpst, piemēram, spirtu sastāvā.
- esterifikācija Skābes reakcija ar spirtu, kurā rodas esteri.
- mīņa Skaidas un zari meža izcirtumā.
- distinkts Skaidrs, izšķirts.
- indekss Skaitlis vai burts, kas pierakstīts matemātiskam simbolam (parasti labajā pusē apakšā), lai atšķirtu viendabīgus matemātiskus objektus citu no cita.
- šķira skaitļa vai vārda pierakstā rakstzīmei paredzētā vieta, kam piešķirts kārtas numurs; pozīcija.
- pozīcija skaitļa vai vārda pierakstā rakstzīmei paredzētā vieta, kam piešķirts kārtas numurs; šķira.
- berserkeri Skandināvu mitoloģijā - cilvēki, kuriem piemita īpaša spēja nošķirt savu dvēseli no ķermeņa un staigāt apkārt lāča izskatā, tiem piemita ārkārtīgs spēks.
- transkripcija Skaņdarba pārveidojums citādam atskaņojumam nekā paredzēts oriģinālā; arī brīva, virtuoza (skaņdarba) apdare.
- virtuves skapis skapis virtuves un saimniecisko priekšmetu un piederumu glabāšanai.
- spīvs Skarbs, spītīgs, iecirtīgs (par cilvēku).
- saskatīt skatoties uztvert, atšķirt, pazīt (ko); skatoties atklāt, konstatēt (ko).
- skrejcirte Skrajcirte.
- skudru spirts skudrskābes šķīdums etilspirtā.
- masta koks slaids, taisns būvkoks, ko izmanto karogu, antenu, laivu un kuģu mastiem, ko izgatavo no bezzarainas egles vai priedes koksnes, kam nav trupes, iezāģējumju, iecirtumu un saussānu.
- Bainičeks slāvu mitoloģijā - pirts gars, kas mitinājās pirtī un spēja kļūt neredzams, taču reizēm cilvēkiem parādījās kaila, pinkaina veča izskatā, netīrs un aplipis ar pirtsslotas lapām.
- sučoks Sliktas kvalitātes spirts.
- onomatomānija Slimīga nosliece atcerēties kādu vārdu, atkārtot vienu un to pašu vārdu vai tam piešķirt īpašu nozīmi.
- zagibatsja Slimot, mirt.
- sklaudums slīps (koka) nocirtums.
- pirtsslota Slota (parasti no bērza zariem), ar kuru peras pirtī.
- smails Smaidiņš; zīme " :-) " un citas tamlīdzīgas zīmes, ko lieto interneta un elektroniskā pasta sarakstē, lai piešķirtu tekstam emocionalitāti.
- metīlaitērs Smaržaina gāze, ko dabū kokspirtu sakarsējot ar sēru vai borskābi.
- smarža Smaržvielu spirta vai ūdens un spirta šķīdums ar patīkamu aromātu.
- odekolons Smaržvielu šķīdums atšķaidītā spirtā.
- Līneburgas tīrelis smiltāju pauguraine Vācijas ziemeļu daļā (“Lueneburger Heide”), uz dienvidiem no Hamburgas un Līneburgas, Elbas un Vēzeres baseina ūdensšķirtne.
- pašmauga Smuidru, garu kociņu audzīte izcirtumā.
- ārpusģimenes aprūpe sociālās palīdzības veids, bērna aprūpes nodrošināšana pie aizbildņa, audžuģimenē vai bērnu aprūpes un audzināšanas institūcijā gadījumos, ja bērns tiek šķirts no ģimenes mājas apstākļu, noziedzīga nodarījuma, dzīvības, veselības vai attīstības apdraudētības dēļ.
- piments Spāniešu jeb Jamaikas neļķu pipars, negatavi, kaltēti, tumšbrūni un sūri pimentmirtes augļi.
- attēllicis Speciāla drukas ierīce, ar kuras starpniecību uz gaismas jutīga materiāla iespējams izvadīt no datora augstas izšķirtspējas attēlus.
- iedzīvotāju pastāvīgā (kārtējā) uzskaite speciāla nepārtraukta ziņu vākšana par iedzīvotāju dzimšanu, miršanu, noslēgtām un šķirtām laulībām, migrāciju.
- atzīme Speciāla rakstzīme, ko izmanto teksta procesors, lai atšķirtu rediģēto tekstu no sākotnējā.
- špalierrezģis Speciāls iežogojums, pie kā piesien krūmu vai koku, lai piešķirtu tam noteiktu formu.
- grafiku terminālis speciāls terminālis ar augstas izšķirtspējas displeju, grafikas planšeti vai citām grafikas ievadierīcēm, kas paredzētas grafisko datu ievadei personālajā datorā un izvadei no tā.
- reģistrjutība Spēja atšķirt un šķirot augšējā un apakšējā reģistra rakstzīmes (lielos un mazos burtus).
- hirognostisks Spējīgs pazīt priekšmetu, to aptaustot; atšķirt ķermeņa labo pusi no kreisās.
- prestarteri Spēkbarības maisījums barības piedevām jaundzīvnieku pirmajās dzīves nedēļās; parasti lieto iknedēļu vecu atšķirtu sivēnu ēdināšanai; prestarterbarība.
- sedzējspēki Spēki, kas darbojas šķirti no galvenajiem spēkiem, lai pārtvertu, iesaistītu kaujā, aizkavētu, dezorganizētu un maldinātu pretinieku, pirms tas uzbrūk spēkiem, kas tiek piesegti.
- izšķirtspēja Spektrālaparātu spēja izšķirt divus spektrā tuvu esošus viļņa garumus.
- brandvīna brūzis spirta dedzinātava
- spirta brūzis spirta dedzinātava.
- špirktbrūzis Spirta dedzinātava.
- brandvīna dedzinātava spirta dedzinātavs.
- sīveļļa Spirta raudzēšanas blakusprodukts, kas sastāv no augstākajiem vienvērtīgajiem spirtiem ar citu vielu (piemēram, skābju) piemaisījumu; fūzeļeļļa.
- fūzeļeļļa Spirta raudzēšanas blakusprodukts, kas sastāv no augstākajiem vienvērtīgajiem spirtiem ar citu vielu (piemēram, skābju) piemaisījumu.
- luterūdens Spirta rektifikācijas atlikumprodukts, kas paliek, kad no epirāta atdestilē vieglāk gaistošos savienojumus, kuru galvenā sastāvdaļa ir etilspirts.
- epirācija spirta rektifikācijas procesa sākumdaļa, kurā atdala esteru - aldehīdu frakciju.
- spirtrūpniecība Spirta rūpniecība.
- katatermometrs Spirta termometrs, kas paredzēts ar gaisu izdarīta atdzesējuma mērīšanai; lieto katatermometrijā.
- spirtmērs Spirtometrs.
- mistela Spirtota vīnogu sula.
- spirtains Spirtots (2).
- spirtīgs Spirtots (2).
- propilspirts Spirtrūgšanas blakusprodukts, piesātinātais pirmējais spirts, izmanto kā šķīdinātāju un organiskajā sintēzē.
- zimāze Spirtrūgšanas fermenti, ko izdala raugs; tie izraisa ogļhidrātu sadalīšanos spirta un ogļskābajā gāzē un veicina cukura pārvēršanos spirtā.
- klavieres Spirts "Royal".
- klavierspirts Spirts "Royal".
- anīsspirts Spirts, ko iegūst no anīsa.
- spiritus spirts.
- špirats Spirts.
- spirķiks Spirts.
- špirkts Spirts.
- špirktus Spirts.
- špirts Spirts.
- alkoholāti Spirtu R-OH (R - brīvais radikālis) atvasinājumi, kuros ūdeņradis hidroksilgrupā ir aizstāts ar metāla atomu; lieto organiskajā sintēzē.
- papildlaiks Sporta spēlēs - laiks, ko piešķir uzvarētāja noskaidrošanai, ja pēc spēles pamatlaika beigšanās rezultātsir neizšķirts.
- spraislīt spraišļus sliet (piemēram, pirts krāsnij, tiltam, no plakaniem akmeņiem).
- dzarūksts Sproga, cirta dzijā.
- cirpa Sproga, cirta.
- sprodze Sproga, cirta.
- verpele Sproga, cirta.
- vizbulis Sproga, matu cirta.
- čokarains Sprogains, cirtains, samezglojies, sarāvies, savilcies, kruzuļots.
- čirkains Sprogains, cirtains.
- krūzots Sprogains, cirtains.
- tullēt Sprogāt, cirtot.
- sakrūzāt Sprogot, cirtot.
- sakrūzēt Sprogot, cirtot.
- sakrūzot Sprogot, cirtot.
- uzkrūzēt Sprogot, cirtot.
- uzkrūzot Sprogot, cirtot.
- sarkanā spulgotne spulgotņu suga ("Melandrium dioicum syn. Melandrium sylvestre"), kas satopama ne visai bieži lapkoku un jauktos mežos, krūmājos, izcirtumos, tā ir 30—80 cm augsts divgadīgs vai daudzgadīgs divmāju lakstaugs, lapas iegareni olveidīgas, nosmaiļotas, apakšējās ar kātu, augšējās sēdošas, ziedi sārti, bez smaržas.
- prauns Stalts, lepns, iecirtīgs.
- komutējamā virtuālā ķēde standarta _X.25_ prasībām atbilstoša virtuālā ķēde, kas nepieciešamības gadījumā tiek veidota dinamiski.
- pārcilpa Starp izkapts laidieniem nenopļauta zāle; apcirtiens.
- krājas kopšanas cirte starpcirte pilnīgākai krājas izmantošanai un audzes ražības kāpināšanai.
- rekonstruktīvā cirte starpcirte vidēja vecuma audzēs, ja ir paredzams, ka valdošā koku suga attiecīgajos augšanas apstākļos izveidos mazvērtīgu audzi un dos nelielu un mazvērtīgu koksnes pieaugumu.
- sastāva kopšanas cirte starpcirte, ar kuru izveido mežsaimniecības mērķim vai palīgmērķim atbilstošu sugu sastāvu audzē.
- etilanilīns Starpprodukts dietilanilīna iegūšanā, ko iegūst karsējot autoklāvos anilīnu kopā ar etiķspirtu nedaudz sērskābes klātbūtnē.
- Nobela prēmija starptautiska balva, pati prestižākā balva pasaulē, ko piešķir kopš 1901. gada fizikā, ķīmijā, fizioloģijā vai medicīnā, literatūrā un par darbību miera veicināšanā tiem, kuri “devuši lielāko labumu cilvēcei”; kopš 1969. g. tiek piešķirta arī Nobela memoriālā prēmija par darbiem ekonomikas zinātnēs, ko nodibināja Zviedrijas Valsts banka.
- ISBN starptautiskā standartizētā grāmatu numerācija (angļu "International Standard Book Numbering"); numurs tiek piešķirts visām grāmatām un sastāv no 10 cipariem četrās grupās: valsts (Latvijai 9984), izdevniecības numurs, nosaukuma numurs un kontrolskaitlis.
- nacionālais režīms starptautiskajos līgumos piemērojams princips, saskaņā ar kuru vienas līgumslēdzējas valsts fiziskām un juridiskām personām citas līgumslēdzējas valsts teritorijā tiek piešķirtas tādas pat tiesības, privilēģijas, priekšrocības, kā šīs pašas valsts fiziskām un juridiskām personām.
- eirokredīti Starptautiski aizņēmumi, ko izsniedz komercbankas uz eirovalūtas tirgus resursu rēķina; parasti tiek piešķirti uz ilgu laiku ar svārstīgām procentu likmēm.
- atšķirtība Stāvoklis --> atšķirt (2).
- vientulība Stāvoklis, kad (kāds) dzīvo, darbojas viens pats, atšķirts no citiem; arī, parasti emocionāls, stāvoklis, kam raksturīga atstātības, pamestības izjūta.
- divvientulība Stāvoklis, kad divus cilvēkus neredz, netraucē citi, stāvoklis, kad divi cilvēki ir nošķirti no citiem.
- divlaulība Stāvoklis, kad ir oficiāli reģistrēta jauna laulība, bet nav šķirta iepriekšējā.
- krustceļš Stāvoklis, kad nepieciešams izšķirties (piemēram, starp divām vai vairākām iespējām, dažādiem uzskatiem); krustceles (2).
- krustceles Stāvoklis, kad nepieciešams izšķirties (piemēram, starp divām vai vairākām iespējām, dažādiem uzskatiem); krustceļš (2).
- degvīns Stiprais alkoholiskais dzēriens - ar ūdeni atšķaidīts etilspirts.
- degalus stiprais spirtotais dzēriens, ko iegūst pārtvaicējot alu
- siksnāties Stipri pērties (pirtī).
- slānīties Stipri pērties (pirtī).
- slodzīties Stipri pērties (pirtī).
- slopēties Stipri pērties (pirtī).
- zvektēties Stipri pērties (pirtī).
- zvetēties Stipri pērties (pirtĪ).
- cerūzis Stipri sacirtoti mati; arī izspūruši, izjukuši mati.
- saslānīties Stipri sapērties (pirtī).
- ratafija Stiprs degvīns, ko dabū dažādus augļus un garšvielas nostādinot 90 grādu spirtā.
- švarba Stiprs gars pirtī.
- liķieris Stiprs, salds, aromātisks alkoholiskais dzēriens, ko gatavo no spirta, cukursīrupa, augļu vai augu esencēm.
- čilli Stipru garšvielu sajaukums, kurā galvenās sastāvdaļas ir Kajenas pipari, parasta piedeva meksikāņu virtuvē.
- virčaptēt Strādāt virtuvē, gatavot ēst.
- ķēkšot Strādāt virtuvē.
- atsisties Strauji atšķirties (no citiem).
- lakstīt Strauji birt.
- iegāzties Strauji iebirt, ieslīdēt u. tml., arī tikt strauji iemestam, iebērtam (kur iekšā) - par lielāku daudzumu.
- plūstošā modernitāte strauji noritošu pārmaiņu raksturojums sabiedrībā, kas piedzīvo sabiedrības struktūru (piemēram, ģimenes, darba kolektīva, virtuālās grupas) trauslumu, īslaicīgumu, ievainojamību, nepārtrauktu mainību.
- raudzētās sulas sulas, kurās esošie cukuri pārraudzēti etilspirtā.
- nogars Suta, tvans pirtī.
- dūks Sutas caurums virtuvē.
- ķēķeni Svārki, ko valkā strādājot virtuvē.
- laka Sveķus saturošu saistvielu šķīdums organiskos šķīdinātājos (kā) pārklāšanai, lai, piemēram, piešķirtu (tam) dekoratīvu izskatu, aizsargātu no korozijas.
- kalidārijs Sviedrēšanās, siltūdens nodaļa senajā Romas pirtī.
- slota šāds, parasti bērza zaru, saišķis, ar kuru peras pirtī; pirtsslota.
- pats Šaha spēlē - neizšķirts stāvoklis, kad viens no spēlētājiem nevar izdarīt kārtējo gājienu, nenoliekot pa sitienam savu karali, kam nav pieteikts šahs.
- problēma šaha spēlē - uzdevums, kurā ar noteiktu gājienu skaitu jāpanāk mata stāvoklis vai neizšķirts rezultāts.
- etīde Šaha vai dambretes spēlē - uzdevums dotajā pozīcijā uzvarēt vai panākt neizšķirtu.
- krustcirtnis Šaurs cirtnis atslēdznieku darbiem.
- šķērscirtnis Šaurs cirtnis.
- zalkteņu šaurspārnkrāšņvabole šaurspārnkrāšņvaboļu suga ("Agrilus irtegerrimus"), attīstās un barojas tikai uz zalktenēm.
- jods Šī elementa šķīdums spirtā (antiseptisks līdzeklis).
- Prickera balva arhitektūrā šīs ģimenes iedibināta balva (angļu "The Pritzker Architecture Prize"), kas kopš 1979. g. reizi gadā tiek piešķirta arhitektam, kura projektētās celtnes, pēc žūrijas atzinuma, apliecina izcilu talantu, vides izjūtu un ir vērtējamas kā nozīmīgs ieguldījums arhitektūras attīstībā.
- ērika Šīs rindas dzimta ("Ericaceae"), mūžzaļi krūmi, puskrūmi, retāk koki, ziedi kārtni, spilgtās krāsās, ar koplapainu, retāk šķirtlapainu vainagu, 80 ģintu, >2500 sugu, Latvijā konstatētas 8 ģintis, 11 sugu; viršu dzimta.
- septa Šķērssiena, šķirtne.
- spirtšķīdums Šķīdinājums spirtā.
- imersija Šķidruma ievadīšana starp mikroskopa objektīvu un aplūkojamo priekšmetu; palielina mikroskopa izšķirtspēju.
- odols Šķidrums mutes skalošanai, sastāv gk. no salola un mentola vai piparmētras šķīduma spirtā.
- imersija Šķidrums, ar ko aizpilda telpu starp mikroskopa objektīvu un pētāmo priekšmetu, tādējādi palielinot mikroskopa izšķirtspēju.
- rezols Šķidrums, kas sastāv no koka darvas, spirta un kodīgā kālija; lieto atkritumu bedru dezinfekcijai.
- prīste Šķipsna, cirta.
- izlasīt Šķirojot izdalīt, atšķirt (no kāda kopuma); atlasīt.
- pāršķirt Šķirot noliekt, pavirzīt uz abām pusēm (matus, apmatojumu); izveidot (celiņu) matos; izšķirt (2).
- pašķirt Šķirot pavirzīt (lappusi) grāmatā, burtnīcā u. tml.: šķirot atvērt (grāmatu, burtnīcu u. tml.); arī atšķirt (4).
- pašķirties Šķiroties, tiekot šķirtam, paliekties, pavirzīties, parasti uz abām pusēm (par augiem, to daļām).
- lapot Šķirstīt, šķirt (grāmatu, žurnālu u. tml.); šķirstīt (ko), ātri, pavirši lasot.
- škurstīt Šķirstīt; vairākkārt šķirt.
- aizšķirt Šķirt (grāmatu līdz kādai lappusei).
- dalīt Šķirt (kādu daļu no citas daļas), būt par robežu.
- atlaulāt Šķirt laulību.
- lumstēt Šķirt velku pavedienus ar lumsti.
- jūdīt Šķirt.
- intersekss Šķirtdzimumu sugas īpatnis, kura dzimums ir starpforma starp vīrišķo un sievišķo tipu, kuras veidošanos nosaka novirzes no normālā, sugai raksturīgā līdzsvara starp vīrišķo un sievišķo dzimumu nosacītājiem gēniem un hromosomām.
- šķirtene Šķirtenis.
- šķirtinis Šķirtenis.
- atšķirā Šķirti, savrup.
- atjukt Šķirties, atraisīties.
- atvadīties Šķirties.
- šķirtvainaglapu Šķirtlapains.
- škīmiņs šķirtne velkos, vieta audu ievietošanai.
- savruprakstījums Šķirtrakstījums - saliktas leksiskas vai sintaktiskas vienības rakstījums, kurā katrs vārds rakstīts atsevišķi, tos nesavienojot.
- disparāts Šķirts, nesavienojams.
- šķirs šķirts.
- sinekfonēze Šķirtu vārdu, silbju vai vokāļu savilkums lasot un runājot.
- koksnes blīvuma fluktuācija šūnu kārta gadskārtas ietvaros, kura atšķiras no blakus kārtām pēc formas, izmēriem, šūnu sieniņu formas un biezuma; no pseidogadskārtas viegli atšķirt pēc gadskārtas difūzās robežas.
- šķurstīties Šūpoties, pašķirties.
- Henlijas krekls T kreklam līdzīgs krekls ar pogu pusaizdari priekškakles šķirtnē.
- smaulainīca Tā, kura neklausa, ir spītīga, iecirtīga.
- mira Tabula optisko instrumentu vai fotomateriālu izšķirtspējas kvantitatīvai noteikšanai.
- mērķsuga tāda koku suga, kas vislabāk atbilst konkrētajiem augšanas apstākļiem un nodrošina optimālu koksnes krāju un tās kvalitāti cirtmeta vecumā.
- sankcionētā piekļuve tāda piekļuve lietotāja datiem un programmām, kuru veic persona vai personu grupa, kam piešķirtas nepieciešamās pilnvaras.
- ceļojošs Tāds (karogs, vimpelis, balva), kas tiek piešķirts jaunajam uzvarētājam kādā sacensībā.
- pakāpeniskā izlases cirte tāds galvenās cirtes veids, ka kokaudzi parasti nocērt 3 paņēmienos 10-20 gadu laikā; to lieto, lai nodrošinātu meža dabisko atjaunošanos.
- izlases cirtes tāds galvenās cirtes veids, kad kokaudze tiek nocirsta vairākos paņēmienos ilgākā laikā.
- reālās adresēšanas režīms tāds procesora darbības režīms, kad vēršanās pie atmiņas notiek bez virtuālo adrešu pārveidošanas, izmantojot reālās adreses.
- pielaulāt Tāds, ar ko pastāvīgi ir kopā, tāds, no kā nevar šķirties.
- piespiedu Tāds, kam ar tehniskiem līdzekļiem tiek piešķirts noteikts virziens, arī noteikta intensitāte.
- cirtains Tāds, kam ir cirtas (piemēram, par cilvēku, galvu).
- heteropolārs Tāds, kam ir dažādi poli; tāds, kam rotors secīgi riņķo gar magnētiskajiem poliem; tāds, kam elektriskie lādiņi ir savstarpēji nošķirti.
- melncirtains Tāds, kam ir melnas vai ļoti tumšas cirtas.
- spirtots Tāds, kam ir pievienots etilspirts (par alkoholiskiem dzērieniem).
- pinkains Tāds, kam ir pinkas, arī tāds, kas ir apaudzis ar biezu, parasti cirtainu, apmatojumu (par dzīvnieku).
- separātisks Tāds, kam ir tieksme atdalīties, nošķirties.
- tumšcirtains Tāds, kam ir tumšas cirtas.
- zeltcirtains Tāds, kam ir zeltainas cirtas.
- taisns Tāds, kam nav cirtu, viļņu (par matiem, kādu to kopumu).
- animēts Tāds, kam piešķirts dzīvīgums; kustīgs.
- subfrenisks Tāds, kas atrodas zem krūšu diafragmas jeb šķirtnes.
- vientuļš Tāds, kas dzīvo, darbojas viens pats, atšķirts no citiem, arī tāds, kam nav ģimenes, piederīgo (par cilvēkiem).
- vientulīgs Tāds, kas dzīvo, darbojas viens pats, atšķirts no citiem; arī vientuļš (1).
- svārstīgs Tāds, kas ir mainīgs, nenoteikts, nepastāvīgs, nenosvērts savā rīcībā, uzskatos u. tml.; tāds, kas nespēj pietiekami ātri izlemt, izšķirties.
- ekskluzīvs Tāds, kas ir nošķirts, norobežots, tāds, kas izslēdz ko citu.
- jodains Tāds, kas ir notraipīts ar joda šķīdumu spirtā; tāds, kas ir pārklāts ar joda šķīdumu, spirtā.
- nešķirams Tāds, kas ir savstarpēji saistīts (ar ko citu), tāds, ko nav iespējams atdalīt, nošķirt (no kā cita).
- habilitēts Tāds, kas ir sekmīgi izgājis habilitācijas procesu, respektīvi, kam ir piešķirts habilitētā doktora grāds.
- nešķirams Tāds, kas ir tik cieši saistīts (ar kādu), ka to grūti vai neiespējami šķirt (no tā); tāds, kas parasti ir sastopams kopā (ar kādu).
- neizšķirts Tāds, kas nav izšķirts, izspriests (piemēram, par jautājumu); tāds, kas ir palicis neskaidrs, neatrisināts.
- neizlēmīgs Tāds, kas nespēj droši, ātri izlemt (ko), nespēj izšķirties, piemēram, par kādu rīcību.
- neizšķirīgs Tāds, kas nespēj droši, ātri izšķirties, piemēram, par kādu rīcību.
- cirtains Tāds, kas pēc formas atgādina cirtas; robains, viļņains, grods (par dziju).
- heptahromisks Tāds, kas spēj atšķirt septiņas spektra krāsas (kam ir normāla krāsu redze).
- heksahromisks Tāds, kas spēj atšķirt tikai sešas no septiņām spektra krāsām (neatšķir zilo).
- cirtains Tāds, kas vijas cirtās, cirtojas (par matiem).
- nedalāms Tāds, ko nevar atdalīt, nošķirt (no kā); tāds, kas pastāv ciešā saistībā (ar ko).
- neatšķirams Tāds, ko nevar atdalīt, nošķirt.
- vientuļš Tāds, kur nav rosmes, dzīvības, arī tāds, kas izraisa atšķirtības, pamestības izjūtu; vientulīgs (2).
- vientulīgs Tāds, kur nav rosmes, dzīvības, arī tāds, kas izraisa atšķirtības, pamestības izjūtu.
- neizšķirīgs Tāds, kurā (piemēram, tumsas dēļ) nav iespējams izšķirt, saskatīt atsevišķus priekšmetus.
- rezultatīvs tāds, kura rezultāts nav neizšķirts.
- izšķirošs Tāds, kurā tiek izšķirta, izšķiras kāda no vairākām iespējām; tāds, kas izšķir, nosaka (ko); izšķirīgs.
- izšķirīgs Tāds, kurā tiek izšķirta, izšķiras kāda no vairākām iespējām.; tāds, kas izšķir, nosaka (ko); izšķirošs.
- mērķaudze tādu koku sugu (mērķsugu) audzes, kas vislabāk atbilst konkrētajiem augšanas apstākļiem un nodrošina optimālu koksnes krāju un tās kvalitāti cirtmeta vecumā.
- kruzelēties Taisīt kruzeles, matu cirtas.
- skruzelēties Taisīt lokas, cirtas matos.
- kulainis Tarakāns (virtuves prusaks) ar olu kapsulu.
- izšķīrējs Tas (tāds), kurā tiek izšķirta, izšķiras kāda no vairākām iespējām; tas (tāds), kas izšķir, nosaka (ko).
- koncesionārs Tas, kam ir piešķirta koncesija (1).
- vientulis Tas, kas dzīvo, darbojas viens pats, atšķirts no citiem, arī tas, kam nav ģimenes, piederīgo; arī vientuļnieks.
- smaulainis Tas, kurš neklausa, ir spītīgs, iecirtīgs.
- vadīšanas taustiņš tastatūras taustiņš, kuru nospiežot vienlaicīgi ar citiem taustiņiem tiem tiek piešķirta cita - alternatīva - nozīme, piemēram, kādas darbības veikšanai.
- sarus pērt tautas medicīnā - pērt ar pirtsslotu pirtī bērnu, kas noziests ar mīklu vai ietīts ar mīklu noziestā drānā.
- āderētājs Tautas medicīnas dziednieks, kas nodarbojās ar asins laišanu; ādercirtējs.
- fūzelis tehniskais spirts.
- pārcukurošana Tehnoloģijas posms, iegūstot spirtu no graudiem vai kartupeļiem, izejvielās esošās cietes pārvēršana cukuros; visbiežāk pārcukuro ar fermentiem.
- susla Tēja ar spirtu, degvīnu; silts alus.
- reprogrāfija Teksta, attēla pavairošana, kurā iegūst kopijas, kas grafiski pilnīgi atbilst oriģinālam, bet var atšķirties no tā pēc materiāla, krāsas, izmēriem.
- gamma teleskops teleskops kosmisko objektu gamma starojuma uztveršanai un reģistrēšanai ārpus Zemes atmosfēras; tā izšķirtspēja ir loka grāda daļas.
- ultravioletais teleskops teleskops kosmisko objektu ultravioletā starojuma uztveršanai un reģistrēšanai; konstruktīvi līdzinās optiskajam teleskopam, arī tā izšķirtspēja ir aptuveni tāda pati, tikai par starojuma uztvērēju tajā izmanto speciālu fotoplati vai fotoelektronu daudzkāršotāju.
- sviedrētava Telpa (pirti), kur sviedrējas.
- pirtsaugša Telpa starp pirts griestiem un jumta segumu.
- aizputne Telpa starp skursteni, kura paplašinātā apakšējā daļa veido virtuves telpu, un mājas ārsienu; pieliekamais blakus virtuvei.
- Fārenheita skala temperatūras mērīšanas skala, simbols °F, kurā par 0 grādiem pieņem sniega un ožamā spirta maisījuma temperatūru, bet par 100 grādiem - cilvēka ķermeņa normālo temperatūru (ūdens sasalšanas temperatūra ir 32 °F, bet ūdens viršanas temperatūra - 212 °F normālā spiedienā); pārejas formula: t(°C) =[t(°F)-32]·5/9.
- nominālisms Teorija, ka naudai ir tikai valsts piešķirtā vērtība un nauda nav prece.
- dalītā datu banka teritoriāli nošķirtu lokālu datu banku sistēma, kuras apvieno ar datoru tīkla palīdzību un to vienotas funkcionēšanas vadību realizē, izmantojot dalītās datu bāzes koncepciju un dalītu datu bāzes pārvaldības sistēmu.
- kredītiestādes filiāle teritoriāli vai citādi nošķirta kredītiestādes struktūrvienība, kurai nav juridiskās personas statusa un kura darbojas kredītiestādes vārdā.
- Sibīrija Teritorija Āzijas ziemeļos, Krievijā, stiepjas no Urāliem rietumos līdz ūdensšķirtņu grēdām Klusā okeāna piekrastē austrumos un no Ziemeļu Ledus okeāna ziemeļos līdz Vidusāzijas robežām dienvidos, platība - \~10 mlj kvadrātkilometru, \~30 mlj iedzīvotāju.
- Vidusāzija Teritorija no Kaspijas jūras rietumos līdz Pamira un Altaja kalniem austrumos, no Arāla jūras un Irtišas ūdensšķirtnes ziemeļos līdz Hindukušam un Irānas kalnienei dienvidos.
- šķidruma termometrs termometrs, kura darbība balstās uz šķidruma (etilspirts, petroleja, dzīvsudrabs) termisko izplešanos.
- polivinilacetāli Termoplastiski polimēri, ko iegūst, polivinilspirtu kondensējot ar aldehīdiem (piem., polivinilformāls, polivinilbutirāls).
- terpineoli Terpēnu rindas spirti.
- jodols Tetrajodpirols, gaiši dzeltens pulveris bez kādas smakas, grūti šķīst ūdenī, viegli spirtā un ēterī.
- izradīt Ticīgo izpratnē - radot piešķirt, piemēram, noteiktu veidu, izskatu.
- noirties Tiekot irtam, virzīties un pabeigt virzīties nost, gar (ko).
- separātisms Tieksme, tendence (parasti tautai, sociālai grupai) atdalīties, nošķirties (no kā sabiedrībā).
- subjektīvās tiesības tiesības, kas ir piešķirtas noteiktai juridiskai vai fiziskai personai ar likumu - spēja tiesiski rīkoties un prasīt no citām personām noteiktu tiesisku rīcību vai uzvedību.
- kara sodu likumi tiesību akti, kas pieņemti, lai uzturētu disciplīnu un tiesisko kārtību armijā; nosaka sodus par pārkāpumiem, ko var izdarīt karavīri; soda mērs viņiem var atšķirties no soda mēra civilpersonām.
- ekskluzionisms Tiesību vai privilēģiju atņemšanas, ierobežošanas princips, teorija vai prakse; izslēgšana no to cilvēku loka, kuriem pienākas kādas tiesības vai kuriem tiek piešķirtas kādas privilēģijas; dažādu sociālu barjeru radīšana.
- hemataloskopija Tiesu medicīnā asins izmeklēšana, lai atšķirtu vienas asinis no citām.
- bitmonēta tiešsaistes apmaksas sistēma un virtuālā valūta.
- dūnvilna Tievas, mīkstas smalkcirtotas vilnas šķiedras, kas sastāv no zvīņu slāņa un garozas (pūku vilna).
- saskaņotais sprādzienpārraides apjoms tīkla "Frame Relay" virtuālā savienojuma parametrs, kas nosaka maksimālo informācijas daudzumu, ko tīkla pakalpojumu sniedzējs normālā tīkla darbības režīmā piekrīt pārsūtīt pa tīklu noteiktā laika intervālā.
- krist Tikt izdarītam, parasti virzienā uz leju (par sitienu, cirtienu).
- izsijāties Tikt izvērtētam, nošķirtam (piemēram, par atziņu, domu).
- nākt Tikt piešķirtam, dotam (kam).
- palikt Tikt saglabātam, aiztaupītam (kādam nolūkam); tikt piešķirtam, arī netikt atņemtam (kādam).
- sajukt Tikt sajauktam, netikt precīzi nošķirtam (uztverē, apziņā u. tml.).
- rektifikāts Tīrītais etilspirts.
- boukha Tīrs spirts, ražots no vīģēm.
- nosprogot Tīties, sacirtāties, kļūt sprogainam, pārklāties ar cirtām.
- Iekšējais Tjanšans Tjanšana daļa, ko ziemeļos norobežo Kirgīzijas grēda un Terskejalatavs, rietumos - Susamirtavs, dienvidrietumos - Fergānas grēda, dienvidaustrumos - Kokšaltavs, austrumos - Akšijraks, platība - \~60000 kvadrātkilometru, vidējais augstums - 2000-3000 m, lielākais - 4930 m.
- tortelloni Tortellini - itāliešu virtuves ēdiens, t. s. Boloņas pelmeņi: makaronu aplīši vai trīsstūrīši ar dažādu pildījumu.
- tortilla Tortija - no kukurūzas miltiem cepta plāna apaļa maize, iecienīta meksikāņu virtuvē, atgādina apaļu pankūku, tā ir bāze buritos un tako pagatavošanai; tortilja; tortiļa.
- tiramisu Tradicionāls itāļu virtuves saldais ēdiens.
- garmetis Trauks ar īsu kātu, ko lieto ūdens liešanai uz sakarsētiem pirts krāsns akmeņiem.
- garleja Trauks gara uzmešanai pirtī.
- bambars Trauks ūdens sildīšanai pirtī.
- ķaupis Trauks, ar ko pirtī lej ūdeni uz krāsns (garmetis).
- linalols Trešējais spirts koriandra, lavandas un bergamoteļļā; lieto parfimērijā; pastāv abu optisko izomēru veidā.
- tricyrtis Tricirtas.
- daiļā tricirta tricirtu suga ("Tricyrtis formosana").
- pūkainā tricirta tricirtu suga ("Tricyrtis hirta").
- platlapu tricirta tricirtu suga ("Tricyrtis latifolia").
- matainā tricirta tricirtu suga ("Tricyrtis pilosa").
- satrūdēt Trūdot sadalīties, sairt; trūdot sabojāties, parasti pilnīgi.
- Ašik-Aidins Turkmēņu un uzbeku (Horezmas oāze) mitoloģijā - dziedoņu un muzikantu aizgādnis, kurš var piešķirt cilvēkam šamaņa spējas vai arī atņemt cilvēkam prātu.
- hamams Turku pirts - tuvo Austrumu valstīm raksturīgs rekreācijas komplekss, kurā ietilpst tvaika pirts (poraina akmens plāksne, caur ko sūcas tvaiks), mazgāšanās un masāžas procedūras.
- uzgarināt Tvaicēt, lejot ūdeni uz karstajiem pirtskrāsns akmeņiem.
- gars Tvaiks (parasti pirtī).
- cietmēsli Tvirtie kūtsmēsli, kurus iegūst, lietojot pietiekamā daudzumā tādus pakaišu materiālus kā salmi, kūdra, zāģskaidas.
- pirtsūdens Ūdens ar ko mazgājas pirtī.
- gamiza Ūdens, kurā iejaukta eļļas krāsa un izšķīdis tajā esošais spirts.
- Volgas-Baltijas ūdensceļš ūdensceļš, kas savieno Volgu ar Baltijas jūru un pa Baltās-Baltijas jūras kanālu - arī ar Balto jūru, ietilpst Ribinskas ūdenskrātuve, Šeksna, Belojes ezers, Kovža, Marijas ūdensšķirtnes kanāls, Vitegra, Oņegas kanāls, Svira, Lādogas kanāls un Ņeva.
- pārvelce Ūdensšķirtnes apvidus, kur divas kuģojamas upes atrodas vistuvāk un kur pa visīsāko sauszemes ceļu var pārvilkt laivas un kravu no vienas upes otrā.
- ūdens pāršķirtne ūednsšķirtne.
- ugunszemieši Ugunszemes (Dienvidamerikā) pirmiedzīvotāji, 3 indiāņu ciltis - alakalufi, jagani un oni, XIX gs. vidū bija \~10000 cilvēku, bet sakarā ar argentīniešu un čīliešu aitkopju un zelta meklētāju iespiešanos tie strauji sāka izmirt.
- lečo Ungāru virtuves ēdiens, ko gatavo galvenokārt no paprikas, tomātiem un sīpoliem.
- stacijas adrese unikāla adrese, kas piešķirta atsevišķi katrai datoru tīkla datu stacijai.
- Laklana Upe Austrālijas dienvidaustrumos ("Lachlan"), Murumbigi labā krasta pieteka, garums - 1500 km, sākas Lielajā Ūdensšķirtnes grēdā, uz ziemeļiem no Kanberas.
- Flindersa Upe Austrālijas ziemeļos ("Flinders"), garums - 830 km, sākas Lielās Ūdensšķirtnes grēdas rietumu nogāzē, ietek Arafuru jūras Karpentārija līcī.
- Klonkari Upe Austrālijas ziemeļu daļā ("Cloncurry"), Flindersas kreisā krasta pieteka, sākas Lielās Ūdensšķirtnes grēdas rietumu nogāzē, garums - 900 km.
- Djoma Upe Krievijā, Orenburgas apgabalā un Baškortostānas Republikā, Belajas kreisā krasta pieteka, garums 535 km, sākas Obščijsirta ziemeļrietumu nogāzē.
- Boļšojkineļa Upe Krievijā, Orenburgas un Samaras apgabalā, Samaras labā krasta pieteka, garums - 437 km, sākas Obščijsirta rietumu nogāzē.
- Čapajevka Upe Krievijā, Samaras apgabalā, Volgas kreisā krasta pieteka, garums 320 km, sākas Obščijsirta ziemeļrietumos, augštecē vasarā vietām izžūst.
- Jeruslana Upe Krievijā, Saratovas un Volgogradas apgabalā, Volgas kreisā krasta pieteka, garums - 278 km, sākas Obščijsirta dienvidrietumu malā.
- Boļšojuzeņa Upe Krievijas Saratovas apgabalā un Kazahstānā, garums - 650 km, sākas Obščijsirta augstienes dienvidrietumos, ietek Kamišsamaras ezeros, vasarā atsevišķos posmos izsīkst.
- Enca Upe Vācijā ("Enz"), Bādenē-Virtembergā, Nekāras kreisā krasta pieteka, garums - 112 km.
- Jagsta Upe Vācijā ("Jagst"), Bādenē-Virtembergā, Nekāras labā krasta pieteka, garums - 196 km.
- Kohere Upe Vācijā ("Kocher"), Bādenē-Virtembergā, Nekāras labā krasta pieteka, garums - 180 km.
- Remsa Upe Vācijā ("Rems"), Bādenē-Virtembergā, Nekāras kreisā krasta pieteka.
- Argene Upe Vācijā, Bādenē-Virtenbergā, ietek Bodenezerā.
- Šustene Upe Vācijā, Bādenē-Virtenbergā, ietek Bodenezerā.
- Omuļupe Upe Valkas novada Ērģemes pagastā pie Igaunijas robežas (Igaunijā Ehne), garums - 94 km, ietek Virtsjarva ezerā, Latvijā tikai vidusteces 11 km.
- Kafue Upe Zambijā ("Kafue"), Zambezes kreisā krasta pieteka, garums - \~1000 km, sākas Kongo-Zambezes ūdensšķirtnes plato, tek gk., pa zemu, purvainu apvidu, vidustecē 26 km garā posmā dziļa aiza.
- īsmatainā usneja usneju suga ("Usnea hirta"), kas Latvijā sastopama visbiežāk, tai ir īss krūmveida laponis, uz kura virsmas ir bedrītes, kā arī sorēdijas.
- pasašķirties Uz neilgu laiku izšķirties.
- krēmliķieris Uz spirta bāzes gatavots dzēriens ar saldo krējumu un dažādām garšvielu un saldumu piedevām.
- uzmest garu uzliet ūdeni uz nokaitētiem akmeņiem, lai radītu tvaiku (pirtī).
- ieklausīties Uzmanīgi klausoties, censties uztvert, atšķirt.
- neto apgrozījums uzņēmuma ienākumi no pamatnodarbības, preču, gatavās produkcijas pārdošanas un maksas pakalpojumu un darbu veikšanas, no kuriem atskaitītas piešķirtās trdzniecības un citas atlaides, kā arī ieņēmumu sastāvā ietvertie nodokļi, kas tieši saistīti ar pārdošanu.
- ražotne uzņēmums vai uzņēmuma daļa, kas ir teritoriāli nošķirta vai tehnoloģiski atšķirīga un kur noris tiešais ražošanas process
- torpedēt uzspridzināt naftas (gāzes) urbuma cirtni, lai atsegtu iezi un paaugstinātu tā atdevi, kā arī, lai urbumos likvidētu avārijas.
- uzpolsterēt Uzstiprināt attiecīgu veidojumu (ķermeņa daļai), lai (tai) piešķirtu vēlamo formu.
- atšķirt Uzšķirt (noteiktu vietu, lapu grāmatā, burtnīcā u. tml.).
- uzklastīt Uzšķirt, atšķirt.
- obroka kule uzturs malkas cirtējiem un siena vedējiem ilgā ceļā.
- ievērot Uztvert (ar redzi), ieraudzīt; atšķirt no citiem (pēc kādām pazīmēm).
- pazīt Uztvert, atšķirt (ko) kā iepriekš redzētu, dzirdētu u. tml. un iegaumētu.
- atšķirt Uztvert, sajust (ko no kāda kopuma); izšķirt.
- aut vincere, aut mori uzvarēt vai mirt.
- lēcējdumbrainis Vaboļu kārtas dumbraiņu dzimtas ģints ("Scirtes"), Latvijā konstatētas 2 sugas, vaboļu ķermenis 3,0-3,5 mm garš, gandrīz apaļš, bieži sastopamas lielos baros uz ūdensaugiem.
- praulmīļi Vaboļu kārtas dzimta ("Pythidae"), Latvijā konstēta 1 suga ("Pytho depresus"), 7-16 mm garas vaboles ar plakanu, kailu ķermeni, segspārni ar rievām, melni, violeti vai rūsganbrūni, sastopami zem skuju koku mizas, izcirtumos un kokzāģētavās zem baļķiem.
- dzelzs krusts Vācijas militārais apbalvojums, ko nodibinājis Prūsijas karalis 1813. g., tika piešķirts līdz 1945. g.; apbalvoti arī Latvijas pilsoņi 1. un 2.pasaules karā.
- uzšķirstīt Vairākkārt pāršķirt grāmatas lapas, pārlapot grāmatu.
- pērt Vairākkārt sist (parasti pirtī, piemēram, ar pirtsslotu), mazgājot, sviedrējot, ārstējot.
- šķirstīt Vairākkārt šķirt (5).
- Zelta globuss vairāku festivālu (piemēram, Karlovi Varu kinofestivāla) un asociāciju (piemēram, Holivudas Ārzemju preses asociācijas) piešķirtā galvenā balva.
- analītiska leksiska vienība vairāku šķirti rakstītu vārdu apvienojums vienā leksiskā vienībā, kas var būt patstāvīgu vārdu savienojums, palīgvārdu savienojums, vai arī palīgvārda un patstāvīga vārda kombinācija.
- kūlainis Vairākus gadus nepļauta pļava, ko klāj kūla; ar kūlu un sūnām klāts izcirtums mežā.
- vakamaļģes Vakame - japāņu virtuvē iecienītas uzturā lietojamu jūraszāļu ģints "Undaria".
- tranzītkredīts Valdības kredīts, kas ar banku starpniecību tiek piešķirts uzņēmējiem konkrētu mērķu īstenošanai un kas netiek iekļauts bankas aktīvos, pret kuriem tiek vērsti kreditoru prasījumi bankas likvidācijas vai bankrota gadījumā.
- oficiālā valoda valoda, kam valstī piešķirts oficiālo dokumentu valodas statuss.
- koncertvalsis Valsis, kuru mēdz atskaņot koncertos un kuram ir raksturīga, piemēram, virtuozitāte, samērā sarežģīta forma.
- apropriācija Valsts budžeta likuma piešķirtā pilnvara noteiktā apjomā, kas atļauj Valsts kasei asignēt un veikt maksājumus noteiktiem mērķiem no valsts budžeta ieņēmumiem, vai pašvaldības domes (padomes) lēmums veikt maksājumus pašvaldības mērķiem no pašvaldības budžeta ieņēmumiem.
- patvēruma tiesības valsts piešķirta tiesība iebraukt un uzturēties tās teritorijā personai, ko citā valstī vajā politisku motīvu dēļ.
- buru numurs valsts reģistrējošās organizācijas piešķirts reģistra kārtas numurs, kas uzšūts uz katras jahtas grotburām un spinakerburām (lielākām jahtām - uz visām burām), kopā ar to jābūt uzšūtam arī valsts un klases apzīmējumam.
- būvinspektors Valsts vai pašvaldības amatpersona, kurai piešķirtas būvdarbu kontroles tiesības.
- sanitarārsts Valsts vai pašvaldības dienesta ārsts, kas uzrauga veselības apstākļus savā darbības apgabalā, rūpējas par iedzīvotāju aizsardzību pret lipīgām slimībām, par higiēnas noteikumu ievērošanu tirdzniecības un rūpniecības uzņēmumos, skolās, pirtīs, tirgos u. tml.
- budžeta iestāde valsts vai pašvaldības iestāde, kurai ar normatīvu aktu piešķirtas noteiktas publiskas varas pilnvaras valsts vai pašvaldības funkciju veikšanai un kuru pilnīgi finansē no valsts vai pašvaldības budžeta, kā arī valsts un pašvaldību aģentūras.
- juridiskā persona valsts, pašvaldība, personu apvienības, iestādes, nodibinājumi un lietu kopības, kurām piešķirts juridisks statuss.
- pirtnieks Vaļinieki, kas senāk dzīvoja saimnieka pirtī, Latvijas vēstures avotos vārds pirmoreiz minēts 1559. g. un pēc tam sastopams līdz pat 19. gs., iebūviešu pašķira kas bij vai nu bezzemnieki, vai arī lietoja nedaudz saimnieka bandas zemes, ko atkalpoja ar savu darbu, atkarībā no tā bij arī noteikti viņu pienākumi pret baznīcu (sieciņi), muižu (klaušas) un valsti.
- netiklas darbības var izpausties dzimumkaislību apmierināšanā pretdabiskā veidā, izvirtīga dzimumakta vai dzimumintereses izraisīšanā, vai izkropļota priekšstata radīšanā par dzimumdzīvi.
- savārdot Vārdojot piešķirt (kam dziedinošas spējas); apvārdot.
- vasabi Vasābi - japāņu virtuvē iecienīti mārrutki.
- tapica Veca pirtsslota.
- atskabene Veca, nolietota pirts slota.
- izpera Veca, nolietota pirts slota.
- kabināt Veidot iecirtumus visapkārt kokam (lai nocirstu).
- profilēt Veidot savu virtuālo identitāti.
- līst Veidot šādu izcirtumu (kādā vietā, platībā).
- vietējais vējš vējš kādā ģeogrāfiskajā vietā, kuras īpatnējo apstākļu dēl tas var atšķirties no dominējošo vēju rakstura un virziena.
- dapifers Vēlā romiešu ķeizaru laikā galma ierēdnis, kas pārraudzīja ēdienus; viduslaikos galma virtuves un galda pārzinis (lat. "ēdienu nesējs").
- izkūsēt Verdošam izvirt, pārvārīties, pārplūst pāri.
- izkūsot Verdošam izvirt, pārvārīties, pārplūst pāri.
- izkūsāt Verdošam izvirt, pārvārīties, plūst pāri; izkūsēt.
- atvērt Verot vaļā, padarīt lasāmu, skatāmu (piemēram, grāmatu, lappusi); atšķirt.
- bērzu vērpējsprīžotājs vērpējsprīžotāju suga ("Lycia hirtaria").
- sirds antigēns vērša sirds audu spirta ekstrakts Vasermaņa reakcijai.
- acetonā nešķīstošais antigēns vērša sirds spirta ekstrakta atliekas pēc apstrādes ar acetonu.
- atsijāt Vērtējot nošķirt, atmest (parasti lieko, mazvērtīgo, kaitīgo u. tml.).
- fizikālā lieluma skala vērtību secība, kas likumsakarīgi piešķirta dažādām viennosaukuma fizikālo lielumu vērtībām.
- frigidārijs Vēsā telpa seno romiešu pirtīs un peldu iestādēs.
- Virtemberga Vēsturisks novads Vācijas dienvidrietumu daļā, XIX gs. - karaliste, no 1951. g. Bādenes-Virtenbergas federālās zemes daļa.
- Kolimas kalniene vidēji augstu kalnu sistēma Āzijas ziemeļaustrumos, Krievijas Magadanas apgabala ziemeļaustrumu daļā, garums - 1300 km, veido ūdensšķirtni starp Kolimas baseina un Klusā okeāna baseina upēm, augstākā virsotne - 1962 m.
- videostandarts EGA videostandarts _IBM PC_ tipa datoriem; izšķirtspēja 16 krāsām ir 640x350, bet 4 krāsām 720x350.
- videostandarts MDA videostandarts, kas izstrādāts firmas _IBM_ personālajiem datoriem un paredzēts izmantošanai tikai vienkrāsas teksta režīmā, nodrošinot visai augstu izšķirtspēju 720x350.
- videostandarts Hercules Graphics videostandarts, kas saderīgs ar videostandartu _MDA_ un dod iespēju strādāt ne tikai vienkrāsas teksta, bet arī grafikas režīmā ar izšķirtspēju 720x348.
- videostandarts SVGA videostandarts, ko asociācija _VESA_ izstrādājusi _IBM PC_ tipa datoriem un kas izceļas ar augstu izšķirtspēju un ir uzskatāms par videostandarta _VGA_ uzlabojumu.
- Donas grēda Viduskrievijas augstienes dienvidaustrumu daļa Tihaja Sosnas un Čornaja Kaļitvas ūdensšķirtnē, Krievijā, Belgorodas un Voroņežas apgabalā, augstums - līdz 242 m.
- dūres tiesības viduslaikos parasts paņēmiens izšķirt strīdus ar ieroču spēku.
- atzalis Vieglākie graudi, kas vētījot tiek atšķirti no kvalitatīvajiem graudiem.
- pačāt Viegli sist, pērt ar lapainu slotu pirtī mazgājoties.
- naļivka Viegls liķieris no sasaldinātas augļu sulas un spirta.
- divertisments Viegls, reizēm virtuozs popurija, variāciju u. tml. veida instrumentāls skaņdarbs; arī šāda rakstura svīta.
- denaturāts Viela (piemēram, spirts), kas ar citām vielām padarīta nederīga dzeršanai, ēšanai.
- tinktūra Vielas izvilkums spirtā.
- apreti Vielas, ar kurām apstrādā audumus vai dziju (ciete, ziepes, taukvielas, celulozes esteri, sintētiskie sveķi u. c.), lai piešķirtu tiem vajadzīgās īpašības (zināmu cietumu, elastību, spīdumu utt.).
- antiseptiskie līdzekļi vielas, kas iznīcina uz ādas vai gļotādas mītošus mikroorganismus vai kavē to attīstīšanos, piem., joda šķīdums spirtā, kālija permanganāts.
- elektriskā kapacitāte vielas, ķermeņa vai ķermeņu sistēmas spēja uzkrāt elektrisko lādiņu; mēra ar vadītājam piešķirtā lādiņa attiecību pret vadītāja potenciālu; apzīmējums C; mērvienība farads (F), praksē arī mikrofarads (μF); 1F=10^6^μF.
- heksuronskābe Viena no skābēm, kas rodas no heksozēm, oksidējot primāro spirta grupu: tādas ir glukuronskābe un galakturonskābe.
- ģenētiskā dzimuma nosacīšana viena vai otra dzimuma īpatņa attīstība šķirtdzimumu dzīvniekiem atkarībā no īpašu gēnu vai dzimumhromosomu kombinācijas.
- mazdzīvoklis Vienistabas dzīvoklis ar virtuves nišu un vannasistabu.
- formaldehīds vienkāršākais aldehīds HCHO, metilspirta oksidācijas produkts, bezkrāsas gāze ar asu smaku; izšķīdināts ūdenī, veido formalīnu.
- etilēnglikols Vienkāršākais divvērtīgais alifātiskais spirts, bezkrāsains viskozs šķidrums; lieto ķīmiskajā rūpniecībā, ir antifrīzu sastāvdaļa.
- etanolamīni Vienkāršākie aminospirti, bezkrāsaini, viskozi, higroskopiski šķidrumi, zemākā temperatūrā - kristāliskas vielas.
- niriens Vienreizēja paveikta darbība --> nirt (1).
- šķīriens Vienreizēja paveikta darbība --> šķirt (5).
- šķīriens Vienreizēja paveikta darbība --> šķirt (6).
- gaistošais liniments viens no ādas un gļotādu kairinātājiem līdzekļiem, satur 25% ožamā spirta saulgriežu eļļā, lieto ādas ieberzēšanai pret muskuļu un nervu sāpēm.
- heterogonija Viens no bezmugurkaulnieku paaudžu maiņas veidiem: viena otru nomaina dažādas dzimumpaaudzes, proti, paaudzei, kas attīstījusies no apaugļotām olšūnām, seko no neapaugļotām olšūnām radusies paaudze, vai arī šķirtdzimumu paaudzi nomaina hermafrodītu paaudze.
- ratatujs viens no franču virtuves ēdieniem ("ratatouille"), dārzeņu sautējums, kuru katra saimniece gatavo pēc savas receptes un saskaņā ar ģimenes tradīcijām, bet parasti no tomātiem, sīpoliem, cukini, baklažāna un paprikas, garšai pievienojot olīveļļu, baziliku, ķiploku un majorānu.
- starpgabalis Viensētniekam piešķirtais papildus zemes gabals, kas atradās tālāk no mājām un no pārējās viņam piederošās zemes.
- izolēts Vientulīgs, atšķirts.
- kā turks vientuļi, no citiem nošķirti.
- kā kurmis alā vientuļi, nošķirti, neinteresējoties par apkārtējo pasauli.
- inklūzi Vientuļnieki, kas ieslēdzās mazā istabiņā, lai, atšķirti no pasaules, dzīvotu lūgšanām, svētcerēm un sniegtu garīgu pabalstu nelaimīgiem (~3.-17. gs.).
- lāvapakša Vieta (pirtī) zem lāvas.
- lāvapuža Vieta (pirtī) zem lāvas.
- pirtspakaļa Vieta aiz pirts.
- pakulde Vieta uguns kuršanai zem virtuvē iemūrēta katla ūdens vai govju ēdiena vārīšanai.
- dedzinātava Vieta, arī neliels uzņēmums, kur ar pārtvaici iegūst (piemēram, spirtu, darvu).
- pirtspriekša Vieta, arī tuvākā apkārtne pirts priekšā.
- palāva Vieta, telpa zem pirts lāvas.
- palāve Vieta, telpa zem pirts lāvas.
- palāvis Vieta, telpa zem pirts lāvas.
- pūkainā vijolīte vijolīšu suga ("Viola hirta").
- velšana Vilnas tekstilizstrādājumu (filca, tūbas, velto apavu) izgatavošanas vai apdares process, kurā izmanto vilnas šķiedru uzbūves īpatnības (zvīņveida virsmu, cirtainību, plastiskumu, elastību), kuru dēļ vilnas izstrādājumi spēj savelties, kļūstot biezāki, blīvāki, siltāki un izturīgāki.
- krūzulis Viļņojums, cirtas.
- kruzeļains Viļņots, cirtains.
- sausais vīns vīns, kas ir gatavots tikai no ogu, augļu sulas bez spirta, cukura piedevām.
- ķēkša Virēja, virtuvene.
- ginandromorfisms Vīrieša un sievietes dzimumpazīmju apvienojums šķirtdzimuma sugas indivīdā, pie tam atsevišķām ķermeņa daļām ir vai nu tikai vīrišķs, vai tikai sievišķs raksturs.
- virtadziene Virkne, virtene.
- virtedzine Virtadziene.
- sīpolu virtene virtene, kurā ir sasieti sīpoli (uzglabāšanai ziemā).
- vērtyune Virtene.
- virtadzine Virtene.
- virtenis Virtene.
- virtine Virtene.
- virtne Virtene.
- virtūne Virtene.
- virteņi Virtenis.
- virtuālā mašīna virtuāla datu apstrādes sistēma, kas šķietami nodota katra atsevišķa lietotāja rīcībā, bet kuras darbība tiek nodrošināta, virtuālo mašīnu lietotājiem kopīgi izmantojot reālās datu apstrādes sistēmas resursus.
- elektroniskā pasāža virtuāla iepirkšanās vieta, kur var pārlūkot un iegādāties dažāda rakstura un dažādu firmu produktus un pakalpojumus.
- pastāvīgā virtuālā ķēde virtuālā ķēde, ko parasti izmanto datu apmaiņai atbilstoši standarta _X.25_ prasībām vai kadru retranslēšanai.
- komutējamā virtuālā ķēde virtuālā ķēde, kuras izveidošana tiek pieprasīta ar virtuāla izsaukuma starpniecību, un tiek likvidēta pēc tās izmantošanas.
- virtuālais savienojums virtuālais kanāls kā loģisks savienojums.
- virtuālā ķēde virtuālais kanāls kā loģisks savienojums.
- VPN Virtuālais privātais tīkls.
- pārnešana Virtuālās atmiņas gadījumā - jaunas lappuses pārsūtīšana no palīgatmiņas operatīvajā atmiņā iepriekš iesūtītās lappuses vietā.
- lapošana Virtuālās atmiņas izveidošanas metode, pārsūtot virtuālās programmu lappuses fiziskajā atmiņā un no fiziskās atmiņas virtuālajā atmiņā.
- virtuālā adrese virtuālās atmiņas sistēmā adrese, kas programmas izpildes gaitā tiek pārveidota reālās atmiņas adresē.
- tukšdarbe Virtuālās atmiņas sistēmas neefektīva darbība, kas ievērojami vairāk laika veltī lapošanai nekā lietojumprogrammas izpildei.
- metaverss virtuālās realitātes telpa, kurā lietotāji var mijiedarboties ar virtuālo vidi un citiem lietotājiem.
- OPODO Virtuālās tūrisma aģentūras (angļu "Opportunity to do")tīmekļa vietne, kuras īpašnieki ir Eiropas lielākās lidsabiedribas; tās klients tīmekļa vidē var rezervēt plašu tūrisma pakalpojumu klāstu - lidojumus, viesnīcas, automobiļus, izprieckuģojumus un kompleksos tūrisma pakalpojumus.
- tunelēšanas divpunktu protokols virtuālu privātu tīklu izveidošanas tehnoloģija, ko izstrādājušas firmas _Microsoft_ un _U. S. Robotics_. Tā kā internets ir atvērts tīkls, protokolu _PPTP_ lieto, lai nodrošinātu ziņojumu pārraidi starp _VPN_ tīkla mezgliem.
- virtuālorganizācija Virtuāluzņēmums.
- pončiks Virtulis, eļļā vārīts rauga mīklas pīrādziņš.
- koncertetīde Virtuoza etīde, kas paredzēta atskaņošanai koncertā.
- rulāde Virtuoza pasāža dziedāšanā (parasti koloratūrsoprāna partijās).
- fuetē Virtuozs baleta elements, primbalerīnas (parasti 32) apgriezieni uz vienas kājas par 360 grādiem, otru ieliecot un vēzējot.
- kapričo Virtuozs instrumentāls skaņdarbs, kurā ir daudz oriģinālu, negaidītu muzikālu frāžu un efektu.
- tokāta Virtuozs skaņdarbs taustiņinstrumentiem.
- etīde Virtuozs skaņdarbs, kas domāts atskaņošanai koncertos.
- koncerts virtuozs, liela apjoma (visbiežāk trīsdaļīgs) skaņdarbs vienam vai vairākiem solistiem ar orķestri vai bez tā, arī tikai orķestrim.
- rapsodija Virtuozs, tematiski attīstīts instrumentāls skaņdarbs fantāzijas formā par tautas mūzikas, arī oriģinālskaņdarbu tēmām.
- virtozaurs Virtuozs.
- mēteļķēķis Virtuve ar apvalkdūmeni.
- micesķēķis Virtuve ar apvalkdūmeni.
- rovis Virtuve bez dūmeņa; telpa ar atklātu pavardu.
- ķieķis Virtuve, ķēķis.
- kuknis Virtuve; kukņa.
- ķeiķe Virtuve.
- ķēķe Virtuve.
- ķēķis Virtuve.
- ķoķis Virtuve.
- kuhņa Virtuve.
- kukiņa Virtuve.
- kukņa Virtuve.
- kukne Virtuve.
- pavara Virtuve.
- preicka Virtuve.
- ķēķaduris Virtuves durvis.
- ķēķadurvis Virtuves durvis.
- namene Virtuves meita.
- caurduris Virtuves piederums - trauks ar sīki caurumotu dibenu.
- skulda virtuves plīts.
- Blatella germanica virtuves prusaks.
- kluceklis Virtuves rīks, ar ko apmaisīja krāsnī podā gatavojamu biezputru.
- virtuves galdskapis virtuves skapis ar darba virsmu ēdiena gatavošanai.
- ķēķine Virtuves strādniece, vārītāja.
- kukņas meita virtuves strādniece.
- ķēķene Virtuves strādniece.
- nammeita Virtuves strādniece.
- balanģors Virtuves strādnieks.
- klumba Virtuves strādnieks.
- kombains Virtuves strādnieks.
- skursteņvirtuve Virtuves telpa ar atklātu pavardu grīdā un skursteni jumtā, kura apakšējā daļa ir paplašināta un aptver visu telpu.
- vērt Virzīt (ko) pa (tā) caurumiem, dūruma vietām uz kā tieva, samērā gara (piemēram, uz pavediena, stieples); šādā veidā gatavot (ko, piemēram, virteni).
- internacionalizēt Visām valstīm ar līgumu piešķirt vienādas tiesības izmantot kādu teritoriju, upi u. tml.
- heterotallisms Visas parādības, kurām ir sakars ar sēņu dzimumšķirtību.
- pikselis Vismazākais attēla elements, kam rastrgrafikā var patstāvīgi piešķirt tādus raksturojumus kā, piem., krāsa un spilgtums.
- cirtainums Vispārināta īpašība --> cirtains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ģirtums Vispārināta īpašība --> ģirts; šīs īpašības konkrēta izpausme.
- iecirtība Vispārināta īpašība --> iecirtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- iecirtīgums Vispārināta īpašība --> iecirtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- netiklība Vispārināta īpašība --> netikls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; izvirtība.
- šķirtība Vispārināta īpašība --> šķirts; nodalīšana.
- tvirtums Vispārināta īpašība --> tvirts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tvirtums Vispārināta īpašība --> tvirts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tvirtums Vispārināta īpašība --> tvirts (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tvirtums Vispārināta īpašība --> tvirts (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- virtuozums Vispārināta īpašība --> virtuozs 2, šīs īpašības konkrēta izpausme; virtuozitāte.
- virtuozitāte Vispārināta īpašība --> virtuozs 2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- materiālās situācijas izvērtēšana vispusīga mājsaimniecības ienākumu un citu resursu izvērtēšana, lai mājsaimniecībai varētu tikt piešķirts trūcīgas/maznodrošinātas personas vai mājsaimniecības statuss, kas ļauj pretendēt uz ienākumu testētajiem pašvaldības sociālajiem pabalstiem.
- haute cuisine vissmalkākā pavārmāksla, it īpaši franču virtuve.
- pūku vilnas (dūnvilnas) šķiedras vissmalkākās, mīkstākās, stiprākās šķiedras, cirtainas šķiedras, kuru šķērsgriezumā var izdalīt divus slāņus – zvīņu un korteksa slāni.
- bel canto visu balss reģistru brīva pārvaldīšana, skaistas skaņas, virtuoza melodijas rotājuma (koloratūras) veidošana, _burtiski_: "skaista dziedāšana".
- izopropilspirts Visvienkāršākais otrējais spirts CH3CH(OH)-CH3, labs šķīdinātājs.
- cirtoties Vīties cirtās (par matiem).
- belkants Vokālā izpildījuma stils, kuram raksturīgs plašs melodisks plūdums un maksimāli precīzs virtuozu elementu izpildījums.
- Samara Volgas kreisā krasta pieteka Krievijā, Orenburgas un Samaras apgabalā, garums - 594 km, sākas Obščijsirta augstienē.
- Boļšojirgiza Volgas kreisā krasta pieteka Krievijā, Samaras un Saratovas apgabalā, garums - 675 km, sākas Obščijsirtā.
- žebēklis Zarains kociņš, ko izmanto maisīšanai virtuves katlā.
- žagas Zari ar lapām, pirtsslota.
- nokrist no kājām zaudējot spēkus pārmērīgā darbā, smagi saslimt, arī nomirt.
- nekrotizēties Zaudēt funkcionēšanas spēju dzīvā organismā (par organisma daļām, piemēram, šūnām, audiem, orgāniem); atmirt.
- Golden Hammer Zelta āmurs - starptautiskais Baltijas reklāmas festivāls un tajā piešķirtā balva.
- kauna amati zema prestiža amati viduslaiku pilsētās, kuros nodarbināto cilvēku tiesības bija ierobežotas, Rīgā pie tādiem piederēja audēju, balbieru un pirtnieku amats.
- maģistrs Zemākais zinātniskais grāds (Krievijā līdz 1917), ko piešķīra personām, kas pēc augstākās mācību iestādes beigšanas bija nokārtojušas īpašus pārbaudījumus un publiski aizstāvējušas atbilstošu disertāciju; persona, kam piešķirts šāds grāds.
- hostelis Zemākās kategorijas tūristu mītnes veids, kas piedāvā izmitināšanas pakalpojumus jauniešiem, parasti istabās ar 2-6 vietām ar kopēju virtuvi, tualetes un dušas telpām; darbība bieži tiek organizēta kā pašapkalpošanās uzņēmumā un pakalpojumu cenu līmenis ir salīdzinoši zems.
- kadastra apzīmējums zemes vienībai, būvei, telpu grupai vai zemes vienības daļai piešķirta viennozīmīga, neatkārtojama un nemainīga ciparu kombinācija (identifikators).
- ziemeļaustrumi Ziemeļaustrumu Sibīrija - Austrumsibīrijas daļa starp Ļenu rietumos un Klusā okeāna ūdensšķirtņu grēdām austrumos, Krievijas Magadanas apgabala un Čukotkas autonomā apvidus rietumu un Sahas Republikas (Jakutijas) austrumu daļa, augstums - līdz 3000 m.
- Puktebona grēda Ziemeļkorejas kalnu dienvidu daļa, galvenā ūdensšķirtnes grēda Korejas zemesšaurumā, Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā, garums - \~120 km, augstums - līdz 1452 m.
- krezofuksīns Zilpelēks pulveris, krāsviela histoloģijā; ūdens šķīdumā tas ir sarkans, spirtā - zils.
- šķenaga Zīme siena pļavā, lai atšķirtu to no ganībām.
- šķenags Zīme siena pļavā, lai atšķirtu to no ganībām.
- doktors Zinātniskais grāds, ko piešķir personai, kas aizstāvējusi atbilstošu disertāciju; persona, kam piešķirts šis grāds.
- goda doktors zinātniskais grāds, kuru piešķir par sevišķiem nopelniem zinātnē personām, kas nav aizstāvējušas attiecīgu disertāciju; persona, kam piešķirts šis grāds.
- privātdocents Zinātniskais nosaukums, ko piešķir (parasti augstāko) mācību, iestāžu ārštata pasniedzējam (vairākās valstīs, Latvijā 1918.-1944. g., arī cariskajā Krievijā); pasniedzējs, kam piešķirts šis zinātniskais nosaukums.
- docents Zinātniskais nosaukums, ko piešķir augstāko mācību iestāžu pasniedzējam, kurš strādā šai amatā ne mazāk par gadu un kuram (parasti) ir zinātņu doktora grāds; pasniedzējs, kam piešķirts šis zinātniskais nosaukums.
- nirpīles Zosveidīgo kārtas pīļu dzimtas pīļu apakšdzimtas sugu grupa, kurā ietilpst putni, kas spēj nirt un ilgi uzturēties zem ūdens.
irt citās vārdnīcās: