Bainičeks
Bainičeks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; īpašvārds, personvārds; joma: mitoloģijaLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | Bainičeks | Bainičeki |
Ģen. | Bainičeka | Bainičeku |
Dat. | Bainičekam | Bainičekiem |
Akuz. | Bainičeku | Bainičekus |
Lok. | Bainičekā | Bainičekos |
Slāvu mitoloģijā – pirts gars, kas mitinājās pirtī un spēja kļūt neredzams, taču reizēm cilvēkiem parādījās kaila, pinkaina veča izskatā, netīrs un aplipis ar pirtsslotas lapām.
Avoti: Mit