nošķirties
nošķirties atgriezenisks 1. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | nošķiros | nošķiramies | nošķīros | nošķīrāmies | nošķiršos | nošķirsimies |
2. pers. | nošķiries | nošķiraties | nošķīries | nošķīrāties | nošķirsies | nošķirsieties, nošķirsities |
3. pers. | nošķiras | nošķīrās | nošķirsies |
Pavēles izteiksme: nošķiries (vsk. 2. pers.), nošķirieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nošķiroties (tag.), nošķiršoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nošķirtos
Vajadzības izteiksme: jānošķiras
1.Nodalīties savrup.
1.1.Nozaroties (par ceļu, taku).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Cilvēks it kā paliek viens, zināmā mērā nošķiroties no ģimenes.
- Viņš pils apmeklētāju burzmā kaut kādā veidā nošķīries no paziņām un pazudis.
- Drīz pēc tā rodas tā saucamā Mazā Mihailovka acīmredzot nošķīrusies no Mihailovkas.
- Viņiem abiem vajadzēja nošķirties no visas pasaules — pat no saviem senčiem.
- Pie Šmerļa mans ceļš nošķīrās no lielās gājēju un braucēju pamata plūsmas.