nošķirt
Lietojuma biežums :
nošķirt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Nodalīt savrup, nodalot iekļaut atsevišķā grupā.
1.1.Norobežot, nodalīt (parasti platību, telpu ar sētu, sienu u. tml.).
Saistītās nozīmesatdalīt, nodalīt, norobežot, nožogot.
Tulkojumifence, fence in, wall, palisade.
1.2.Būt tādam, kas norobežo, nodala (parasti platību, telpu).
2.Norobežot (cilvēku) atsevišķi, nepieļaut saskari ar apkārtējo vidi, ar apkārtējiem cilvēkiem; izolēt2.
3.Uzskatīt par atšķirīgu (no kā).
3.1.Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst atšķirīgs (no kā).
Stabili vārdu savienojumiNošķirt (arī atšķirt) aunus no avīm.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri