ierobežot
ierobežot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.parasti formā: trešā persona Atrodoties (kam) visapkārt, nodalīt, norobežot.
PiemēriNu es tos vairs nesauktu par vārtiem, tagad tas ir visparastākais stabu pāra ierobežots caurums, bet pagalms tapis riebīgi klajš un visiem pieejams.
Saistītās nozīmesatdalīt, nodalīt, norobežot, nožogot, nošķirt
Tulkojumifence, fence in, wall, palisade, surround
2.Apturēt (kā) izplatību; pavājināt, samazināt (kā norisi, darbību).
PiemēriVēstnieka mūžīgais laika trūkums lielā mērā ierobežo iespējas baudīt mākslu.
Saistītās nozīmessamazināt, apturēt, pavājināt
Tulkojumirestrict, restrain, trammel, limit, bound
2.1.Samazinot pakļaut noteiktai normai (skaitu, daudzumu, apjomu u. tml.).
PiemēriJa ir lēna vielmaiņa, noteikti jāierobežo sāls patēriņš un mazāk jālieto arī cukurs.
Saistītās nozīmessamazināt
Tulkojumireduce, cut down, cut back, trim, trim down
2.2.Saistot ar nosacījumiem, prasībām, neļaut brīvi izpausties.
PiemēriVēlēšanu likums ierobežo vēlētāja tiesības un ieved strupceļā tādā veidā, ka rada vienaldzību un apātiju.
Tulkojumirestrict, curtail, curb, cut back
Avoti: LLVV, MLVV, TWN
Korpusa piemēri:šeit