nošķirt
nošķirt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nošķiru | nošķiram | nošķīru | nošķīrām | nošķiršu | nošķirsim |
| 2. pers. | nošķir | nošķirat | nošķīri | nošķīrāt | nošķirsi | nošķirsiet, nošķirsit |
| 3. pers. | nošķir | nošķīra | nošķirs | |||
Pavēles izteiksme: nošķir (vsk. 2. pers.), nošķiriet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nošķirot (tag.), nošķiršot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nošķirtu
Vajadzības izteiksme: jānošķir
1.Nodalīt savrup, nodalot iekļaut atsevišķā grupā.
1.1.Norobežot, nodalīt (parasti platību, telpu ar sētu, sienu u. tml.).
1.2.Būt tādam, kas norobežo, nodala (parasti platību, telpu).
2.Norobežot (cilvēku) atsevišķi, nepieļaut saskari ar apkārtējo vidi, ar apkārtējiem cilvēkiem; izolēt2.
3.Uzskatīt par atšķirīgu (no kā).
3.1.Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst atšķirīgs (no kā).
Stabili vārdu savienojumiNošķirt (arī atšķirt) aunus no avīm.
- Nošķirt (arī atšķirt) aunus no avīm novecojis, frazēma — nošķirt vainīgos no nevainīgajiem, labos no sliktajiem
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Luters stingri nošķir Dieva un cilvēka iespējas, varēšanu un spēku.
- Tāpat netiek nošķirts šo vielu lietojums ikdienā, mājās, sadzīvē.
- Vārddarināšana kā īpaša valodas apakšsistēma tiek nošķirta 20. gadsimta otrajā pusē.
- Veselības un slimības uzvedība tiek nošķirta arī atkarībā no tās noteicējfaktoriem.
- Tieši cieņa nosaka cilvēka eksistenci un nošķir viņu no citiem indivīdiem.