izolēt
Lietojuma biežums :
izolēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Norobežot, atdalīt (piemēram, ierīci, celtni) tā, lai neļautu enerģijai vai vielai izplūst uz ārieni vai ieplūst no ārienes; norobežot no apkārtējās vides.
2.Norobežot (cilvēku) atsevišķi, nepieļaut saskari ar apkārtējo vidi, ar apkārtējiem cilvēkiem.
2.1.Atdalīt, norobežot (vienu telpu, platību no citas).
2.2.Atšķirt (parasti tautas, cilvēkus citu no cita), pārtraucot savstarpējās attiecības.
2.3.Nošķirt (piemēram, domās, uzskatos, parasti ko savstarpēji saistītu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri