norobežot
Lietojuma biežums :
norobežot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Izveidojot robežu, nošķirt, nodalīt (parasti platību, telpu no citas platības, telpas).
Saistītās nozīmesatdalīt, nodalīt, nožogot, nošķirt.
Tulkojumifence, fence in, wall, palisade.
1.1.Būt par zīmi (kā) robežai.
2.Noteikt sākumu un beigas (posmam).
2.1.Klasificējot, grupējot nošķirt (citu no cita).
2.2.Uztvert izolēti, bez saistības ar ko citu.
3.Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) paliek savrup, bez saiknes (ar ko).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri