Paplašinātā meklēšana
Meklējam nošķirt.
Atrasts vārdos (4):
Atrasts vārdu savienojumos (2):
Atrasts skaidrojumos (77):
- ainavzeme Ainavrajonēšanas augstākā teritoriālā pakāpe, Latvijas teritorijā nošķirtas 16 šādās vienībās, kas sadalītas mazākās vienībās - 88 ainavapvidos.
- konsekrēšana Altāru, baznīcu, Eiharistijas trauku iesvētīšana, kurā tie tiek nošķirti lietošanai dievkalpojumos.
- Seces pauguraine ar Lauces ieleju nošķirtā Sēlijas paugurvaļņa daļa Seces, Sērenes un Daudzeses pagastā, garums — 15-16 km, platums — \~6 km, augstākā virsotne (Grebļa kalns) — 137,8 m vjl., kas paceļas \~65 m virs pieguļošajām ielejām.
- atšķirt Atdalīt, atšķirot; nošķirt.
- atšķelt Atdalīt, nošķirt savrup (kādu no pārējiem); atšķirt.
- nomujāties Atdalīties, nošķirties.
- separē Atdalīts; viesnīcās, restorānos u. tml. atsevišķa, nošķirta istaba.
- separāts Atsevišķs, nošķirts (parasti par parādībām sabiedrībā).
- atkāru dzīvot attālu, nošķirti dzīvot, dzīvot kā vientuļniekam
- šķirtnis Auga daļa, kas ir nošķirta tā pavairošanai.
- meditatīvā koncentrēšanās budistu pašanalīzes metode pilnīgas nošķirtības sasniegšanai meditācijā vai domas runas un darbības koncentrēšanai, kas novērš sliktas karmas uzkrāšanos.
- norobežotājpazīme Būtiska pazīme, ko cenšas ietvert terminā, lai nošķirtu (norobežotu) blakusjēdzienus.
- apziņas brīvība cilvēka tiesības uz domu un pārliecības brīvību, brīvību pieņemt reliģiju vai pārliecību pēc savas izvēles un brīvību nodoties savai reliģijai un pārliecībai tiklab vienatnē, kā arī kopā ar citiem publiski vai nošķirti.
- abstrahēt Domāšanas procesā nošķirt (no mazāk svarīgā, nebūtiskā), akcentējot galveno; vispārināt.
- ūdens joma garena, parasti nošķirta, ūdens josla.
- nodalīt Grupējot nošķirt, atdalīt atsevišķi (no ka).
- konkrētais ģeogrāfiskais tirgus ģeogrāfiska teritorija, kurā konkurences apstākļi konkrētās preces tirgū ir pietiekami līdzīgi visiem šā tirgus dalībniekiem, un tādēļ šo teritoriju var nošķirt no citām teritorijām.
- Madhva Indiešu filozofs (1197.-1280. g.), kurš vēršoties pret Šankaras monismu izveidoja duālistisku skolu; viņš pielūdza Višnu un uzskatīja, ka Dievs ir uz mūžiem nošķirts no dabas pasaules.
- darba sabiedriskošana individuāli nošķirto ražotāju darba pārvēršana sabiedrības darbā.
- savatne Īpatnība, nošķirtība.
- atlasīt Izraudzīt, izvēlēties un nošķirt atsevišķi (dzīvniekus).
- norobežot Izveidojot robežu, nošķirt, nodalīt (parasti platību, telpu no citas platības, telpas).
- izsijāt Izvērtēt, nošķirt (piemēram, atziņas, domas).
- audzin Kā audzin saaudzis - ļoti cieši klāt; tā, ka nevar atdalīt, nošķirt; (garīgi) ļoti tuvs, radniecisks.
- atdalīt Klasificējot, grupējot nošķirt (citu no cita), lai konstatētu atšķirības.
- norobežot Klasificējot, grupējot nošķirt (citu no cita).
- klauzera Klostera ēkas daļas nodalīšana, lai nodrošinātu pretējā dzimuma pārstāvju nošķirtību.
- klauzera Klostera iemītnieku daļa, kuri šādi nošķirti no citiem.
- ģeosinklinālais apgabals liela, relatīvi nošķirta ģeosinklinālās joslas daļa, kas atšķiras no blakusapgabala pēc krokošanās senuma un attīstības īpatnībām.
- pasijāt Neilgu laiku, mazliet vērtēt, lai nošķirtu, atmestu (parasti ko lieku, nevajadzīgu).
- joma Neliels, parasti nošķirts, līcis.
- nenodalīts Nenošķirts, neartikulēts.
- atzīdīte No aitas nošķirts jērs.
- skrejot noberzt miežu graudiem akotus; nošķirt rupjos graudus no sīkajiem.
- noplandīties Noblandīties, no citiem nošķirties.
- nogriezt Nodalīt, nošķirt (no kā).
- atšķirties Nodalīties, nošķirties savrup (no citiem).
- atsašķirties Nodalīties, nošķirties savrup no citiem.
- notuļis Nomaļus, nošķirti.
- bez Norāda uz darītāja vai objekta nošķirtību no kā.
- no Norāda uz kopumu, kam tiek atdalīta, nošķirta kāda daļa, sastāvdaļa.
- no Norāda uz to, kas kam tiek atdalīts, nošķirts, noņemts.
- noslēgt Norobežot, nošķirt, atdalīt (parasti platību, telpu no citas platības, telpas).
- novilkt robežu Norobežot, nošķirt, nodalīt (parasti parādības sabiedrībā).
- nošķirt (arī atšķirt) aunus no avīm nošķirt vainīgos no nevainīgajiem, labos no sliktajiem.
- savrupe nošķirtība, vienatnība.
- atšķelties Pārtraukt sakarus, saistības (ar kādu personu, sabiedrības grupu); nošķirties (no kā).
- semikols pieturzīme ( ; ), ko galvenokārt lieto, lai krasāk nošķirtu atsevišķas komplicēta salikta teikuma daļas, retāk - lielā mērā patstāvīgus vienlīdzīgus teikuma locekļus vai lielākas vienlīdzīgu teikuma locekļu kopas; ar semikolu nodala arī garākas uzskaitījuma vienības.
- izsūkalāt Pilnībā nošķirt sūkalas.
- izsūlāt Pilnīgi nošķirt sūkalas.
- izdalīties Rasties un nodalīties, nošķirties (no kāda ķīmiska savienojuma, vielu maisījuma) - par vielu.
- izolēties Refl. --> izolēt (2); nošķirties, norobežoties, atdalīties.
- liminalitāte Robežsituācija; stadija pārejas rituālā, kad iniciējamais nošķirts no sabiedrības un atrodas ārpus tās normām.
- peculium Romiešu tiesībās "pater familias" vergiem vai pat arī pieaugušiem dēliem nošķirta manta patstāvīgai saimniekošanai (zemkopībā, tirdzniecībā, amatniecībā).
- stratifikācija sabiedrības dalījums relatīvi nošķirtos slāņos - šķirās, kastās, statusa grupās.
- kasta Sabiedrības grupa, kas stingri sargā savu noslēgtību, nošķirtību un savas grupas, sava sabiedriskā stāvokļa privilēģijas, intereses.
- partikulārs Saistīts ar (kā) daļu, sastāvdaļu; arī atsevišķs, nošķirts.
- kā mežā saka, ja cilvēks atrodas svešā, nepazīstamā vidē, dzīvo nošķirti, nezina ko iesākt.
- nostin Savienojumā ar bezpriedēkļa verbu norāda, ka kas tiek atdalīts, noņemts, nošķirts no kā.
- sektantisms Savrupu reliģisku draudžu, savrupu reliģisku grupējumu nošķirtība no kādas galvenās, vaidošās baznīcas, reliģijas, saglabājot tās elementus; piederība pie sektas (1).
- berserkeri Skandināvu mitoloģijā - cilvēki, kuriem piemita īpaša spēja nošķirt savu dvēseli no ķermeņa un staigāt apkārt lāča izskatā, tiem piemita ārkārtīgs spēks.
- divvientulība Stāvoklis, kad divus cilvēkus neredz, netraucē citi, stāvoklis, kad divi cilvēki ir nošķirti no citiem.
- heteropolārs Tāds, kam ir dažādi poli; tāds, kam rotors secīgi riņķo gar magnētiskajiem poliem; tāds, kam elektriskie lādiņi ir savstarpēji nošķirti.
- separātisks Tāds, kam ir tieksme atdalīties, nošķirties.
- ekskluzīvs Tāds, kas ir nošķirts, norobežots, tāds, kas izslēdz ko citu.
- nešķirams Tāds, kas ir savstarpēji saistīts (ar ko citu), tāds, ko nav iespējams atdalīt, nošķirt (no kā cita).
- nedalāms Tāds, ko nevar atdalīt, nošķirt (no kā); tāds, kas pastāv ciešā saistībā (ar ko).
- neatšķirams Tāds, ko nevar atdalīt, nošķirt.
- dalītā datu banka teritoriāli nošķirtu lokālu datu banku sistēma, kuras apvieno ar datoru tīkla palīdzību un to vienotas funkcionēšanas vadību realizē, izmantojot dalītās datu bāzes koncepciju un dalītu datu bāzes pārvaldības sistēmu.
- kredītiestādes filiāle teritoriāli vai citādi nošķirta kredītiestādes struktūrvienība, kurai nav juridiskās personas statusa un kura darbojas kredītiestādes vārdā.
- separātisms Tieksme, tendence (parasti tautai, sociālai grupai) atdalīties, nošķirties (no kā sabiedrībā).
- izsijāties Tikt izvērtētam, nošķirtam (piemēram, par atziņu, domu).
- sajukt Tikt sajauktam, netikt precīzi nošķirtam (uztverē, apziņā u. tml.).
- ražotne uzņēmums vai uzņēmuma daļa, kas ir teritoriāli nošķirta vai tehnoloģiski atšķirīga un kur noris tiešais ražošanas process
- atsijāt Vērtējot nošķirt, atmest (parasti lieko, mazvērtīgo, kaitīgo u. tml.).
- kā turks vientuļi, no citiem nošķirti.
- kā kurmis alā vientuļi, nošķirti, neinteresējoties par apkārtējo pasauli.
nošķirt citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV