nogriezt2
nogriezt [nogriezt] 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Griežot atdalīt nost.
1.1.Griežot saīsināt, arī nolīdzināt (parasti matus, nagus).
Stabili vārdu savienojumiNogriezt (arī nodzīt) matus uz nulli.
Stabili vārdu savienojumiKā ar nazi nogriezt (arī pārgriezt). Kā ar nazi nogriezts.
Avoti: LLVV, MiV
Korpusa piemēri