nogriezt2
nogriezt [nogriezt] 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Griežot atdalīt nost.
1.1.Griežot saīsināt, arī nolīdzināt (parasti matus, nagus).
Stabili vārdu savienojumiNogriezt (arī nodzīt) (matus) uz nulli.
2.Nodalīt, nošķirt (no kā).
3.sarunvaloda Pārtraukt, nepieļaut (ko).
Stabili vārdu savienojumiKā ar nazi nogriezt; kā ar nazi pārgriezt. Kā ar nazi nogriezts.
Avoti: LLVV, MiV
Korpusa piemēri