nogribēt
nogribēt apvidvārds, sintaktiskā funkcija: patstāvīgs darbības vārds vai modāls modificētājs
Uznākt spēcīgai vēlmei.
Avoti: ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bet, kā ir pierādījuši daži censoņi, var uzrakstīt gana superīgi arīdzan par to, kas mani ikurāt neinteresē, lai kā nogribējis apēstu ikkatru burtu ikkatrā vārdā ikkatrā teikumā.
- , ka nogribējušiem tēviņiem vajag sevi apmierināt ar ļoti jaunām meitenēm un ka cieš nevainīgi bērni...
- Ja reiz uzvedaties tā, tad nav, ko brīnīties, ka pēc tam nevar atšūties no slimiem un nogribējušiem tēviņiem...
- Tu esi pats ņēmis un baudījis Dieva žēlastību, pār plecu skatīdamies, vai kāds tev to nogrib atņemt un apstrīdēt."
- Es piemēram, tādam " nogribējušam" džentlmenim, ne reizi vien esmu " iecirtusi pliķi sejā", lai perādītu, ka ne visas ir tāds, kuras var ar pāris šampja glāzēm iegūt.