abstrahēt
abstrahēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | abstrahēju | abstrahējam | abstrahēju | abstrahējām | abstrahēšu | abstrahēsim |
| 2. pers. | abstrahē | abstrahējat | abstrahēji | abstrahējāt | abstrahēsi | abstrahēsiet, abstrahēsit |
| 3. pers. | abstrahē | abstrahēja | abstrahēs | |||
Pavēles izteiksme: abstrahē (vsk. 2. pers.), abstrahējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: abstrahējot (tag.), abstrahēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: abstrahētu
Vajadzības izteiksme: jāabstrahē
Domāšanas procesā nošķirt (no mazāk svarīgā, nebūtiskā), akcentējot galveno; vispārināt.
Avoti: MLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Gleznas telpa maksimāli saplacināta, bet plānu kārtojums abstrahētajā tēlojumā tomēr nojaušams.
- Neviena funkcionālā kustība nekad nepastāv kā lieta, kas ir abstrahēta no personas.
- Vācijas periodā ekspresionisma ietekmē Valteram izveidojās pilnīgi atšķirīga nosacīta, abstrahēta gleznošanas izteiksme.
- To var vērtēt kā sava veida saikni ar mākslinieces abstrahējošā modernisma posma daiļradi.
- Secīgi arī no pasaules abstrahēts ego nav pieņemams kā adekvāts struktūrlielums es-pasaules attiecību skaidrojumam.