plankumot
plankumot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona; lieto: retiLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | plankumoju | plankumojam | plankumoju | plankumojām | plankumošu | plankumosim |
| 2. pers. | plankumo | plankumojat | plankumoji | plankumojāt | plankumosi | plankumosiet, plankumosit |
| 3. pers. | plankumo | plankumoja | plankumos | |||
Pavēles izteiksme: plankumo (vsk. 2. pers.), plankumojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: plankumojot (tag.), plankumošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: plankumotu
Vajadzības izteiksme: jāplankumo
Kļūt plankumainam; izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu plankumainību (1).
Avoti: LLVV