plankumainums
plankumainums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | plankumainums | plankumainumi |
| Ģen. | plankumainuma | plankumainumu |
| Dat. | plankumainumam | plankumainumiem |
| Akuz. | plankumainumu | plankumainumus |
| Lok. | plankumainumā | plankumainumos |
Vispārināta īpašība → plankumains, šīs īpašības konkrēta izpausme; plankumainība1.
Avoti: LLVV