zilēt
zilēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | zilēju | zilējam | zilēju | zilējām | zilēšu | zilēsim |
| 2. pers. | zilē | zilējat | zilēji | zilējāt | zilēsi | zilēsiet, zilēsit |
| 3. pers. | zilē | zilēja | zilēs | |||
Pavēles izteiksme: zilē (vsk. 2. pers.), zilējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: zilējot (tag.), zilēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: zilētu
Vajadzības izteiksme: jāzilē
1.Kļūt zilam (zaudējot savu sākotnējo krāsu).
2.Kļūt zilam brieduma, gatavības pakāpē.
3.Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zilo krāsu; zilot.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Koksne zilē, jo mizgrauzim līdzi ir zilējuma sēne, kas palīdz pievārēt koku.
- tāpēc ļoti ātri zilē un koksnes vērtība krītas.
- Stobriņu slānis sākumā dzeltens, vēlāk zaļgandzeltens vai brūngans, mitrā laikā pirskaroties zilē.
- Mīkstums blīvs, dzeltenīgs, lauzumā vai griezumā zilē; ar sēņu smaržu un garšu.
- Zināma līdzība ir ar lāču beku, kuras kātiņam nav dobuma un mīkstums lauzumā zilē.