zīlētājs
zīlētājs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | zīlētājs | zīlētāji |
| Ģen. | zīlētāja | zīlētāju |
| Dat. | zīlētājam | zīlētājiem |
| Akuz. | zīlētāju | zīlētājus |
| Lok. | zīlētājā | zīlētājos |
Avoti: Sin
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Uz bļodas malām piestiprini lapiņas ar zīlētāju vārdiem vai notikumiem ( kāzas, flirts, laimests, slimība utt.)
- Viņš teica, ka jaunībā esot čigānieti saticis, tādu zīlētāju, par kuru visi teikuši, ka viņas liktais katrā ziņā piepildoties.
- Vecais Ģinguls, zīlētājs,
- Uz kuru pusi māriņa aizlaižas , uz to pusi zīlētāja tiks aizvesta
- Ja māriņa laižas uz kapsētas pusi , tad zīlētājam būs drīz jāmirst