zilga
Lietojuma biežums :
zilga sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds
LocīšanaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | zilga | zilgas |
| Ģen. | zilgas | zilgu |
| Dat. | zilgai | zilgām |
| Akuz. | zilgu | zilgas |
| Lok. | zilgā | zilgās |
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vēl atmiņā dūmakas zilgas trīs
- Bet latviešu koloniju skaistās, ziedošās kapsētas, mazie pauguri ainavas vidū ar zilgu meža jostu pie pamales man patika – tur vienmēr bija mierīga un silta sajūta, it kā es atrastos dzimtenē.
- Negribētos tā uzreiz priekšniekiem sūdzēties, taču šīs rosinošās prognozes traģiskā kārtā nepiepildījās — vēju un lietus vietā mums bija jāsamierinās ar gluži sīkpilsoniski zilgām, pavasarīgām debesīm un tādā pašā stilistikā ieturētu mīlīgu sauli.
- Ja ar kādu zemapziņas stūrīti biju neskaidri cerējusi, ka no augšienes redzēšu tām pāri un varbūt tālumā pamanīšu pat zilgu Daugavas strēlīti, tad tas nebija piepildījies - visapkārt viļņoja koku galotnes, un tām pāri pletās debesis, kurām tagad biju par dažiem metriem tuvāk, bet kuru neaizsniedzamais dziļums joprojām palika tikpat tālu un mirdzēja varbūt vienīgi zilāk nekā no zemes.
- Tālās zvaigznes zilgu gaismu laista, Man līdz rozēm tomēr nenokļūt.