zintnieks
zintnieks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; joma: folkloraLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | zintnieks | zintnieki |
| Ģen. | zintnieka | zintnieku |
| Dat. | zintniekam | zintniekiem |
| Akuz. | zintnieku | zintniekus |
| Lok. | zintniekā | zintniekos |
zintniece sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | zintniece | zintnieces |
| Ģen. | zintnieces | zintnieču |
| Dat. | zintniecei | zintniecēm |
| Akuz. | zintnieci | zintnieces |
| Lok. | zintniecē | zintniecēs |
Tautas gudrības zinātājs, arī burvis, pareģis.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tas ir mūsu senču, krīvu krīva jeb zintnieka rituāla akmens.
- Senāk Lielās dienas svinēšanas laikā zintnieki kāpa kokos un svilpodami sauca vēju.
- Bet ja tic zintniekiem, tad tā ir vairāk ezera dienvidrietumu galā.
- R.: Zintnieks.
- Piemēram, tagad gar pakalnu slīdēja Baltā tētiņa zintnieks un dziesminieks.