zintēt
zintēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; joma: folkloraLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | zintēju | zintējam | zintēju | zintējām | zintēšu | zintēsim |
2. pers. | zintē | zintējat | zintēji | zintējāt | zintēsi | zintēsiet, zintēsit |
3. pers. | zintē | zintēja | zintēs |
Pavēles izteiksme: zintē (vsk. 2. pers.), zintējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: zintējot (tag.), zintēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: zintētu
Vajadzības izteiksme: jāzintē
1.Burt, vārdot.
2.apvidvārds Apdomāt, apsvērt.
Avoti: LLVV, ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- — To vien šie māk — riebt, zavēt, raganot un zintēt, un arī pesteļot un apvārdot!
- Mantguvis , bērnība , krustām , gaiļbiksītes , ezerroze , būris , smādēt , zintēt , nebēdnis , deguns , slīpēts , melot , pērt
- Lai maksimāli nodrošinātos ar planētu atbalstu, norādām arī stundu, kurā vislabāk zintēt.
- Met gaisā pati un zintē - cik augstu vainags, tik augstu laime, cik augstu vainags, tik augstu gods...
- Un paldies arī tiem, kas kūra uguni un dziedāja, tiem, kas zintēja un rotaļās veda un arī tiem, kas grezni līgoja un jautri uzdancoja!