zīlēt
zīlēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | zīlēju | zīlējam | zīlēju | zīlējām | zīlēšu | zīlēsim |
| 2. pers. | zīlē | zīlējat | zīlēji | zīlējāt | zīlēsi | zīlēsiet, zīlēsit |
| 3. pers. | zīlē | zīlēja | zīlēs | |||
Pavēles izteiksme: zīlē (vsk. 2. pers.), zīlējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: zīlējot (tag.), zīlēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: zīlētu
Vajadzības izteiksme: jāzīlē
1.Censties uzzināt (ar dažādiem paņēmieniem) nākotni; minēt (to, kas notiks drīzumā vai tuvākajā nākotnē); censties (ko) paredzēt; arī pareģot.
1.1.intransitīvs
Stabili vārdu savienojumiZīlēt pēc rokas (arī delnas).
- Zīlēt pēc rokas (arī delnas) kolokācija — pēc delnas līnijām censties (kādam) paredzēt nākotni, arī noteikt pagātni
Stabili vārdu savienojumiZīlēt kafijas biezumos.
- Zīlēt kafijas biezumos sarunvaloda, idioma — izteikt minējumus
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vispār nav ko zīlēt, labāk ejam paskatīties uz tavu mammu!
- Kāpuriņš zīlē attīstās, kopā ar zīli nokrīt zemē un pārziemo.
- Pulkstenis ar dzeguzi uzturēja zvērudārzu, griestu lampa zīlēja mušām nākotni.
- Ak, nevajag zīlēt nākotni, pienāks laiks arī lielajām nelaimēm...
- Es izvēlējos pēdējo, un tā jau 15 gadus zīlēju savējiem.