pērājs
pērājs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | pērājs | pērāji |
| Ģen. | pērāja | pērāju |
| Dat. | pērājam | pērājiem |
| Akuz. | pērāju | pērājus |
| Lok. | pērājā | pērājos |
pērāja sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | pērāja | pērājas |
| Ģen. | pērājas | pērāju |
| Dat. | pērājai | pērājām |
| Akuz. | pērāju | pērājas |
| Lok. | pērājā | pērājās |
Cilvēks, kas peras pirtī.
Avoti: ĒiV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- un vai jau mūsu pērāji atsaucas uz Nīči kā uz pēršanas autoritāti?
- Krišus ieraudzīja mazu vīriņu un pazina to tūlīt par savu biedru pērāju
- Ja kam gribēja atriebties , tad lika driģenes uz pirts krāsns , pēc kam pērāji pēras kā traki līdz rītam
- Sarus , pērājs atbild
- Vilku pērāji