groks
groks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | groks | groki |
| Ģen. | groka | groku |
| Dat. | grokam | grokiem |
| Akuz. | groku | grokus |
| Lok. | grokā | grokos |
Alkoholisks dzēriens, ko gatavo, piejaucot saldai, karstai tējai rumu, konjaku vai spirtu.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- 5. Groka Izaggire, Spānija, Spānija, Movistar, + 00:00:19
- Klasiskajā variantā groku gatavo, atšķaidot rumu ar ūdeni un pievienojot cukuru.
- Tad spēji apklust un no glāzes ierauj kārtīgu malku groka.
- Tas, galvu noliecis, caur sakostiem zobiem sūc garus groka malkus.
- Uz plostiem kūrās ugunskuri, kūpēja zupas katli un vārījās čaiņiki grokam.