ķaupis
ķaupis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | ķaupis | ķaupji |
| Ģen. | ķaupja | ķaupju |
| Dat. | ķaupim | ķaupjiem |
| Akuz. | ķaupi | ķaupjus |
| Lok. | ķaupī | ķaupjos |
1.Trauks, ar ko pirtī lej ūdeni uz krāsns (garmetis).
2.Pīpe.
3.Tikko no zemes izlīdusi bērzlape.
4.Cepure ar izliektu virsmu; sēnes cepure.
5.Krupis, varde.
6.Zvirbulis; uzpūtīgs cilvēks.
7.Tāds, kas rijīgi ēd.
Avoti: KV, EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kā ķaupis naģe , krupis viņa kājām pirkstiem esot apķērusies ap sirdi un guļot ietinusies dzīslās , kas visas tur satekot kopā