ķaupītis
ķaupītis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | ķaupītis | ķaupīši |
| Ģen. | ķaupīša | ķaupīšu |
| Dat. | ķaupītim | ķaupīšiem |
| Akuz. | ķaupīti | ķaupīšus |
| Lok. | ķaupītī | ķaupīšos |
1.Cepure ar izliekumu; sēnes cepure.
2.apvidvārds Palīginstruments desu gatavošanai – nomizota kārkla klūga no kuras izveidota cilpa dzīvnieka zarnas apkārtmēra izmērā.
Avoti: TlV, AB2