Ziemas versija 2026
412 254 šķirkļi
mice
mice sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
 Vsk.Dsk.
Nom.micemices
Ģen.micesmiču
Dat.miceimicēm
Akuz.micimices
Lok.micēmicēs
1.novecojis Neliela, apaļa cepure (parasti adīta); precētu sieviešu cepure.
Saistītās nozīmesaube.
Sinonīmi
aube1 — Sievietes galvassega; precētu sieviešu cepure (mice).
ķika1 — Sieviešu cepure, aube.
Stabili vārdu savienojumiŠtoga mice.
  • Štoga mice apvidvārds, kolokācija — augsta cilindrveida cepure
2.apvidvārds Petrolejas lampas vai kvēpenes detaļa – metāla ierīce dakts saturēšanai.
3.sarunvaloda Cepure.
Saistītās nozīmescepure.
Sinonīmi
cepure1 — Apģērba piederums, kas izgatavots atbilstoši galvas formai un domāts galvas virsējās daļas segšanai.
peka5 — Cepure, mice.
Hiponīmi
aitenes4 apvidvārds — Aitādas cepure.
aitnica1 — Aitādas cepure.
aitnīca2 — Aitādas cepure.
aizsargcepure1 — Īpaša, izturīga materiāla stingra cepure, kas pasargā galvu no kā nevēlama, kaitīga; bruņucepure; ķivere.
aizsargķivere1 — Ķivere, aizsargcepure.
augstcepure1 — Augsta, liela cepure.
ausaine1 — Vīriešu (ziemas) cepure ar sānu atlokiem; ausaina cepure.
aušene1 — Ziemas cepure ar bieziem ausu apsegiem.
ausenica1 — Ziemas cepure ar sānu atlokiem; ausnica.
ausnica1 — Ziemas cepure ar sānu atlokiem.
babuška4 — Zem zoda sasienama sieviešu cepure.
baņa1 — Liela ziemas cepure.
bane2 — Apaļa cepure, berete.
banīca2 — Apaļa cepure, berete.
baņica1 — Liela ziemas cepure, baņa 2.
bānīca1 — Apaļa cepure, berete.
banīte1 — Galvvidu nosedzoša cepurīte, ko valkā ebreju vīrieši; jermolka.
banīte3 apvidvārds — Apaļa cepure, berete.
banītis2 — Apaļa cepure, berete.
bānītis4 apvidvārds — Apaļa cepure, berete.
barete1 — Plakana cepure ar apaļu vai četrstūrainu dibenu, bija modē 16. gs., vēlāk sastopama kā atsevišķu amatu tērpa daļa (tiesnešiem, akadēmiķiem u. c.).
baucene1 — Bieza ziemas cepure ar ausainēm.
bauzene1 — Bieza kažokādas cepure.
bebrene1 — Bebrādas cepure.
bene1 — Apaļa cepure bez naga un malām, berete.
berete1 — No mīksta auduma darināta apaļa, plakana cepure bez apmales un naga.
beznaģene1 — Jūras kara flotes jūrskolu kursantu, matrožu un vairāku valstu jūras spēku jaunāko komandieru formas cepure (bez naga, ar lentītēm).
birete2 — Stingra kvadrātveida cepure, ko reizēm valkā Rietumu baznīcu garīdzniecība; sākotnēji mīksta galvassega, ko piešķīra universitāšu augstāko grādu saņēmējiem.
bole1 — Apaļa cepure bez naga.
bolene1 — Cepure bez naga.
bolīte1 — Apaļa cepure.
boņa1 — Liela ziemas cepure.
bonere1 — Apaļa cepure bez naga.
bonere1.1 — Jūrnieku cepure.
bulans1 — Ādas cepure ar ausu apsegiem.
caunaine1 — Caunādas cepure.
caunene1 — Caunādas cepure.
cilindrs5 — Stāva, cieta vīriešu platmale ar nelielām apmalēm.
deķelis1 — Studenta korporācijas biedru galvassega, cepure.
dižcepure1 — Liela, skaista cepure.
frīģiešu cepure1 — Konusveida cepure, kuras gals ir noliekts uz priekšu, brīvības simbols franču revolūcijas laikā; sākotnēji valkāja grieķi Frīģijā.
furaška1 — Armijas parādes formas cepure.
galvenīce2 — Liela ziemas cepure.
gardibene1 — Augsta vīriešu filca platmale; arī cilindrs.
gardibenis1 — Cilindrs (cepure).
glīžu cepure1 — No meldriem (doņiem) pīta cepure.
graule4 — Neizskatīga dāmu cepure.
hūte1 — Platmale.
igoniete2 — Aitādas cepure ar ausu atlokiem.
jēraine1 — Jērene - jērādas ziemas cepure.
jērene1 — Jērādas cepure; jērenīca.
jērenīca1 — Jērādas cepure; jērene 1(1).
jērine1 — Aitādas cepure.
jermolka1 — Apaļa cepurīte, ko valkā ebreju vīrieši, galvenokārt ortodoksālie jūdi; kipa; banīte.
jērnīca1 — Aitādas cepure.
kalpaks1 — Augsta, galā šaurāka cepure ar ādas atlokiem.
kaska1 — Bruņucepure, ķivere.
kaškets1 — Cepure ar spožu nagu.
katliņš2 — Cieta vīriešu cepure ar augstu ieapaļu dibenu un šaurām uzliektām malām.
kaupenis3 — Ķaupis - cepure ar izliektu virsmu; sēnes cepure.
ķaupis4 — Cepure ar izliektu virsmu; sēnes cepure.
ķaupītis1 — Cepure ar izliekumu; sēnes cepure.
keparjs1 — Žokejcepure.
kepi1 — Maza cepurīte, kareivju cepure franču armijā.
kepka1 — Žokejcepure; cepure ar nagu.
kepons1 — Žokejcepure; cepure ar nagu.
kipa1 — Tradicionālā ebreju cepurīte, ko valkā galvenokārt ortodoksālā jūdaisma piekritēji - vīrieši; jermolka.
ķivere2 vēsturisks — Aizsargcepure; arī bruņucepure.
ķīveris1 — Aizsargcepure, bruņucepure.
krūtenis1 — Ar vati pildīta vīriešu ziemas cepure.
laiveņa3 — Laiviņveida, parasti formas tērpa, cepure.
laiviņa2 — Laiviņveida (parasti formas tērpa) cepure.
laiviņcepure1 — Laiviņa (2).
lapsene1 — Lapsādas cepure vai kažoks.
lapsine1 — Lapsādas cepure.
lielvene1 — Filca cepure.
ļubere1 — Novalkāta cepure (ar platām, noļukušām malām).
maula2 — Dziļi uz acīm un ausīm uzmaucama cepure.
maule1 — Dziļi uz acīm un ausīm uzmaucama cepure.
mitres2 — Bīskapa cepure.
nadzene1 — Naģene - cepure ar nagu.
nagcepure2 — Naģene - cepure ar nagu.
naģene1 — Cepure ar nagu.
papaha1 — Augsta vīriešu kažokādas cepure.
peldcepure1 — No ūdensnecaurlaidīga materiāla (parasti gumijas) izgatavota cepure uzvilkšanai peldes laikā.
pidarka1 — Notiesāto vasaras cepure; pieguļoša melna adīta cepure.
piķamice1 — Apaļa, galvai pieguļoša (parasti adīta) cepure bez apmales un naga.
pilotka1 — Laiviņcepure.
pižiks1 — Kažokādas ziemas cepure; ausaine.
platmale1 — Cepure ar samērā augstu vidusdaļu, kurai visapkārt ir samērā plata mala.
platmalene1 — Platmale.
plikcepure1 — Aitādas cepure ar ādas kailo pusi virspusē.
poķis3 — Īpaša galvas sega (cepure).
rata cepure1 — Apaļa platmale; ratenīca, ratene.
ratene1 — Apaļa veltas vilnas platmale.
ratenīca1 — Ratene, platmale.
rumbainīca1 — Rumbene - apaļa cepure.
rumbene1 — Apaļa cepure.
rumbenīca1 — Apaļa cepure.
santene7 — Sieviešu samta cepure; santenīca.
santenīca1 — Cepure (parasti samta, vai līdzīga materiāla).
sargcepure1 — Ķivere; aizsargcepure.
sescene1 — Seskādas cepure.
sesele1 — Seskādas cepure.
sešenīte1 — Seskādas cepure.
šikacepure1 — Naga cepure.
skufija1 — Pareizticīgo svētnieku amata cepure, apaļa ar apaļu virsu, mēļa samta, kuru piešķir kā atzinības balvu pēc noteiktiem garīgā amatā teicami nokalpotiem gadiem, valkājama kā privātajā dzīvē, tā dievkalpojumos.
šļobene2 — Novalkāta, arī saņurcīta cepure.
sombrero1 — Cepure ar platām malām, ko valkā gk. Latīņamerikā un ASV dienvidrietumos.
štagere1 — Sieviešu cepures veids.
štagmice1 — Vecmodīga sieviešu cepure ar ziediem un lentām.
štoga mice1 — Augsta cilindrveida cepure.
štokmice1 — Sieviešu cepures veids.
stopnīca1 — Cepure (kas formas ziņā līdzinās ziemas cepurei).
stubene2 — Vecmodīga, nolietota cepure.
tibeteika1 — Apaļa vai smailgala ornamentēta cepure (Vidusāzijas tautām).
toka1 — Maza, pieguloša cepurīte, nēsājama zem īstās cepures; arī sevišķa sieviešu cepure.
tornene1 — Torņveida cepure.
trilbija1 — Nelielai platmalei līdzīga mīksta auduma (bieži vien rūtaina) cepure.
trīsstūris3 apvidvārds — Trīsstūraina cepure.
tūbene1 — Filca cepure.
tuleris1 — Augsta cepure.
ušanka1 — Kažokādas ziemas cepure.
ūte1 — Platmale.
uzmaucene1 — Adīta vilnas sieviešu cepure; cepure ar ausu pārsegiem.
vilcene2 — Vilkādas cepure.
vildens1 — Filca cepure.
villene2 — Aitādas cepure.
vilnenīca2 — Aitādas cepure.
zaķcepure1 — Zaķādas cepure.
zaķene2 sarunvaloda — Ausaina zaķādas, arī trušādas cepure.
zaķenīca1 — Zaķādas, arī trušādas cepure; zaķene (2).
zaļmale1 — Apaļa sieviešu cepure ar zaļām malām.
zīdvesters1 — Speciāla no eļļota vai gumijota auduma izgatavota cepure, ko lieto jūrnieki lietus un vētras laikā; tā veidota ar platu apmali, kas nosedz kaklu un plecus.
ziemene2 apvidvārds — Ausaina ziemas cepure.
žokeja1 — Žokejcepure.
žokejcepure1 — No gabaliem šūta mīksta vīriešu cepure ar nagu, zemu augšdaļu, bez apmalēm.
žokejmice1 — Apaļa, zema cepure ar nagu; žokejcepure.
žokejnīca1 — Mīksta vīriešu cepure ar nagu, zemu augšdaļu, bez apmalēm; žokejcepure.
žokene1 — Žokejcepure.
žoķene1 — Apaļa, zema cepure ar nagu; žokejcepure.
žokenica1 — Žokejcepure.
žokenīca1 — Žokejcepure.
žuļikcepure1 — Žokejcepure.
zvērene3 sarunvaloda — Zvērādas cepure.
Hiperonīmi
galvassega1 — Īpaši veidots apģērba piederums galvas apsegšanai (piemēram, cepure, lakats).
Saistīts ar
ļepka1 — Galva; arī cepure.
ļopka1 — Galva; arī cepure; ļepka.
Tulkojumihat, chapeau.
hat, chapeau, lid
headdress that protects the head from bad weather; has shaped crown and usually a brim
[Princeton WordNet 3.0]
4.apvidvārds Baltgalvainas govs vārds.
Stabili vārdu savienojumiDabūt pa mici. Dot pa mici. Miega mice. Teļa mice.
  • Dabūt pa mici sarunvaloda, vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa, idioma — 1. Tikt pārmācītam, piekautam, sakautam; dabūt pērienu2. Dabūt bargu rājienu
  • Dot pa mici sarunvaloda, frazeoloģisms — 1. frazēma Sist, pērt2. idioma Bargi rāt
  • Miega mice sarunvaloda — 1. Cilvēks, kas daudz guļ; miegamice (1)2. Pasīvs, neizdarīgs cilvēks; cilvēks, kam nav ierosmes; miegamice (2)
  • Teļa mice apvidvārds, idioma — muļķis
Avoti: LLVV, KnV, KiV, Žrg
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
  • Vīrs ar adīto mici, bufetnieces puikam: Ti meņa uvažaješ?
  • Vīrs ar mici vēršas pie viņa: Andri, kā iet?
  • To rīkoja novada bērnu un jauniešu centrs " Mice".
  • Tās notiek novada bērnu un jauniešu centrā “ Mice”.
  • Tā norisi atbalstīja arī Valkas novada BJC “ Mice”.
Vairāk piemēru resursā korpuss.lv ...

Ieteikt vārdu, teicienu vai jaunu nozīmi

Lūdzu, aizpildiet informāciju par jaunu vārdu, teicienu vai jaunu nozīmi, kuru iesakāt pievienot Tēzauram!

Ieteikuma papildinformācija (neobligāta, bet var noderēt)

Paldies

Paldies, jūsu ieteikums ir saņemts!

Leksikogrāfi ieteikumu izskatīs, precizēs informāciju, izveidos šķirkli, un pozitīva lēmuma gadījumā tas nonāks Tēzaurā.