ausaine
ausaine sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | ausaine | ausaines |
| Ģen. | ausaines | ausaiņu |
| Dat. | ausainei | ausainēm |
| Akuz. | ausaini | ausaines |
| Lok. | ausainē | ausainēs |
1.Vīriešu (ziemas) cepure ar sānu atlokiem; ausaina cepure.
PiemēriTurklāt padomju karavīriem bija biezi ziemas apģērbi un galvās siltas ausaines, kam virsū uzmauca bruņucepuri.
- Turklāt padomju karavīriem bija biezi ziemas apģērbi un galvās siltas ausaines, kam virsū uzmauca bruņucepuri.
- – Tepat mani izmet, – runīgais vīrs ausainē piecēlās un nostājās līdzās šofera kabīnei.
2.formā: daudzskaitlis Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases fragmobazīdijsēņu apakšklases rinda ("Auriculariales").
3.formā: daudzskaitlis Šīs rindas dzimta ("Auriculariaceae"), no kuras Latvijā konstatētas 2 ģintis, 3 sugas.
4.Šīs dzimtas ģints ("Auricularia").
Stabili vārdu savienojumiParastā ausaine.
- Parastā ausaine taksons — ausaiņu ģints suga ("Auricularia mesenterica")
5.Silta, elastīga aplī savienota lenta, ko nēsā ap galvu ausu sildīšanai.
Avoti: Lsg, TWN, LLVV, LD
Korpusa piemēri:šeit