pižiks
pižiks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; vienkāršrunaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | pižiks | pižiki |
| Ģen. | pižika | pižiku |
| Dat. | pižikam | pižikiem |
| Akuz. | pižiku | pižikus |
| Lok. | pižikā | pižikos |
2.Brendijs "Namejs" (Namejs uz brendija etiķetes attēlots ar caunādas cepuri galvā).
Avoti: SLG
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Šoziem bargajā salā cilvēki galvu un ausis sildījuši pižikos jeb ausainēs.
- Blakus mani stutēja mazais Mārtiņš Egliens, kuram bija pižiks,
- "Tagad ziemā visas ar tiem pūkainajiem pižikiem staigā, lielajām pūkainajām apkaklēm.
- Galvā balts pižiks, no kura ārā gar ausīm izdīgušas divas draiskulīgas bizes.
- Mēs gulējām gultā formastērpos: es — vācietis blondiem matiem, tu — krievs ar pižiku galvā.