žokejcepure
žokejcepure sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | žokejcepure | žokejcepures |
Ģen. | žokejcepures | žokejcepuru |
Dat. | žokejcepurei | žokejcepurēm |
Akuz. | žokejcepuri | žokejcepures |
Lok. | žokejcepurē | žokejcepurēs |
No gabaliem šūta mīksta vīriešu cepure ar nagu, zemu augšdaļu, bez apmalēm.
Piemēri— Arī es savu pirmo žokejcepuri nopirku tikai tad, kad nevarēju atrast pieklājīgu platmali.
- — Arī es savu pirmo žokejcepuri nopirku tikai tad, kad nevarēju atrast pieklājīgu platmali.
- Kājas basas, bet galvā gluži jauna žokejcepure.
- Maza mugursoma plecos, galvā žokejcepure, bet arī tai savs stils.
- Kad iesēdāmies važoņa kulbā, noņēmām žokejcepures, noplēsām pielīmētās ūsas un aizmetām prom.
- Mietiņš bija gara auguma, pelekā mētelī un saļukušā žokejcepurē tērpies gadus 30 vecs vīrietis.
Avoti: LLVV, T
Korpusa piemēri:šeit