žokejnīca
žokejnīca sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | žokejnīca | žokejnīcas |
Ģen. | žokejnīcas | žokejnīcu |
Dat. | žokejnīcai | žokejnīcām |
Akuz. | žokejnīcu | žokejnīcas |
Lok. | žokejnīcā | žokejnīcās |
Mīksta vīriešu cepure ar nagu, zemu augšdaļu, bez apmalēm; žokejcepure.
PiemēriViņam galvā balta žokejnīca.
- Viņam galvā balta žokejnīca.
- Vāji apgaismotā kabinetā pie rakstāmgalda vīrietis ar žokejnīcu galvā.
- Vējš uz upes tilta norāva manu žokejnīcu.
- To mazo zelli glītā mētelī ar kažokādas krāgu un rūtainu, modernu žokejnīcu galvā es pēc septiņdesmit gadiem redzēju.
- Mugurā viņam melns, švīkstošs un spīdīgs gumijas mētelis, galvā lēta, plāna vasaras žokejnīca, rokā sasprēgājis un izbalojis portfelis, kājās melni tanki.
Avoti: LLVV, T
Korpusa piemēri:šeit