skufija
skufija sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; novecojis
Locīšana
Pareizticīgo svētnieku amata cepure, apaļa ar apaļu virsu, mēļa samta, kuru piešķir kā atzinības balvu pēc noteiktiem garīgā amatā teicami nokalpotiem gadiem, valkājama kā privātajā dzīvē, tā dievkalpojumos.
Saistītās nozīmesmice, peka.
Avoti: KV