deķelis
deķelis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | deķelis | deķeļi |
| Ģen. | deķeļa | deķeļu |
| Dat. | deķelim | deķeļiem |
| Akuz. | deķeli | deķeļus |
| Lok. | deķelī | deķeļos |
1.Studenta korporācijas biedru galvassega, cepure.
2.Sedziņa.
Avoti: KnG, Žrg
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Fraternitas Arctica" krāsas ir zelts-melns-sarkans ( deķelī — melns-zelts-sarkans).
- Arī tam rokā avīze, bet cepure citāda, studenta deķelis.
- Žokejcepure un deķelis izlīda no avīzes aizsega un draudoši viens otram pamāja.
- — Tad septiņos rīt, — un viņa deķelis pazuda aiz Elizabetes ielas stūra.
- Parādījās daiļš un cēls ar savu mantiju pār visām debesīm un pazuda mazs un nožēlojams ar studenta deķeli, aizsteidzās uz māju, ka deķelis vien norēgojās gar Elizabetes ielas stūri.