izcelties
Lietojuma biežums :
izcelties atgriezenisks 1. konjugācijas darbības vārds
Locīšana
1.Ceļoties izvirzīties, pacelties uz augšu (no kurienes, kur u. tml.).
1.1.Izvirzīties uz augšu, būt tādam, kas ir izvirzījies, pacēlies (virs kā).
1.2.lieto: pareti Piecelties, uzcelties (no gultas).
1.3.Pēkšņi izlidot, izskriet (par dzīvniekiem).
1.4.Tikt izceltam (no kurienes, kur u. tml.).
2.Izkāpt (krastā no ūdens transportlīdzekļa pēc brauciena).
3.Krasi atdalīties (no apkārtējā, arī kontrastēt ar apkārtējo).
3.1.Atdaloties no apkārtējā, piesaistīt uzmanību, iegūt lielāku nozīmi.
4.Būt pārākam un pievērst sev uzmanību.
4.1.Pievērst sev uzmanību, iegūt ievērību (ar savām īpatnībām, rīcību); atšķirties no citiem.
4.2.Atšķirties no citiem priekšmetiem, parādībām ar ko būtisku, nozīmīgu.
5.parasti formā: trešā persona Pēkšņi iesākties, rasties.
5.1.lieto: pareti Par parādībām dabā.
Saistītās nozīmescelties.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri