celties
Lietojuma biežums :
celties atgriezenisks 1. konjugācijas darbības vārds
Locīšana
1.Refl. → celt1; virzīties uz augšu.
Stabili vārdu savienojumiCelties spārnos.
1.1.Stāties uz kājām no sēdus vai guļus stāvokļa.
1.2.Aust, arī tuvoties zenītam (par debess spīdekļiem); aust (par gaismu, dienu).
1.3.Izplatīties virzienā uz augšu (piemēram, par miglu, tvaikiem, dūmiem).
1.4.pārnestā nozīmē Parasti savienojumā “celties kājās” vai “celties augšā”; sākt aktīvi darboties.
2.Refl. → celt2.
3.Atstāt guļasvietu pēc pamošanās.
4.parasti formā: trešā persona Paaugstināties (piemēram, par līmeni, temperatūru, spiedienu); palielināties (piemēram, par vērtību).
5.sarunvaloda; parasti formā: trešā persona Kļūt lielākam (par ko pašlaik veidojamu, būvējamu).
6.Uzlaboties (par parādībām sabiedrības dzīvē, ekonomikā, kultūrā, mākslā).
6.1.sarunvaloda Kļūt materiāli nodrošinātam, bagātākam; kļūt labi situētam (darbā, sabiedrībā).
7.parasti formā: trešā persona Rasties, arī kļūt intensīvākam (par psihisku stāvokli, psihiskām norisēm).
7.1.Palielināties (par cilvēka autoritāti, cieņu).
8.parasti formā: trešā persona Sākties, veidoties (par norisēm dabā).
9.Būt dzimušam (kādā ģimenē, dzimtā); piederēt (pie kādas šķiras, kārtas).
Stabili vārdu savienojumiCelties mantā. Celties naudā. Mati ceļas (arī slienas) stāvu(s). Roka neceļas.
Avoti: LLVV, Sin
Korpusa piemēri