izceļotājs
izceļotājs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | izceļotājs | izceļotāji |
| Ģen. | izceļotāja | izceļotāju |
| Dat. | izceļotājam | izceļotājiem |
| Akuz. | izceļotāju | izceļotājus |
| Lok. | izceļotājā | izceļotājos |
izceļotāja sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | izceļotāja | izceļotājas |
| Ģen. | izceļotājas | izceļotāju |
| Dat. | izceļotājai | izceļotājām |
| Akuz. | izceļotāju | izceļotājas |
| Lok. | izceļotājā | izceļotājās |
1.Cilvēks, kas izceļo (1) vai ir izceļojis; persona, kas apmetas un pastāvīgu dzīvi ārvalstīs.
2.Dzīvnieks, kas maina apmešanās vietu.
Avoti: LLVV, JtV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vairākums izceļotāju jau bija ieguvuši kādu profesiju un darba pieredzi Latvijā.
- Pārvalde piecu darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas to rakstiski paziņo izceļotājam.
- Haderu 1891. gadā dibināja ebreju tautības izceļotāji no Latvijas un Lietuvas.
- 4.3. citas personas, kas ir izceļotāja apgādībā vai aizgādnībā.
- 13.4. 1,3 — ja kāds no izceļotāja ģimenes locekļiem ir bērns invalīds.