izcēlums
izcēlums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | izcēlums | izcēlumi |
| Ģen. | izcēluma | izcēlumu |
| Dat. | izcēlumam | izcēlumiem |
| Akuz. | izcēlumu | izcēlumus |
| Lok. | izcēlumā | izcēlumos |
2.Paveikta darbība, rezultāts → izcelt5.
2.1.No pārējā teksta atšķirīgs salikums, rakstījums, piemēram, retinājums.
3.Izcilnis, paaugstinājums.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Prāta izcēlums un racionālā izziņa ieņem stabilu vietu Toma ontoloģiskajā koncepcijā.
- *Šeit un citur tekstā izcēlumi ir mani ( I.B.)
- (Aspazija 1986a, 628–629) [Izcēlums mans.
- nu galvenais kalps ( izcēlums mans - D.B.), galvenais...
- Tātad – valsts vietējā pārvalde [izcēlums mans – A. S.].