izcelt
Lietojuma biežums :
izcelt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Ceļot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml).
1.3.Ceļot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
2.Izsliet (piemēram, galvu) — par cilvēku; izvirzīt uz augšu (ķermeņa daļu).
2.1.Par dzīvniekiem.
3.Likt vai ļaut doties (krastā no ūdens transportlīdzekļa pēc brauciena).
4.Iztraucēt, izbiedēt (dzīvniekus) tā, ka (tie) sāk lidot, skriet.
5.sarunvaloda Iztraucēt (parasti guļošu cilvēku).
6.Izvirzīt kā svarīgāko vai galveno, padarot labāk uztveramu.
6.1.Izvirzīt uzmanības centrā (ko nozīmīgu, izcilu).
6.2.Būt par cēloni tam, ka kļūst labāk redzams, saista uzmanību.
6.3.Padarīt atšķirīgu no pārējā teksta (burtu, vārdu ar salikumu, rakstījumu).
7.žargonisms Izsaukt (mācību stundā).
Stabili vārdu savienojumiIzcelt no gultas. Izcelt no sedliem.
Avoti: LLVV, SLG
Korpusa piemēri