Paplašinātā meklēšana
Meklējam izcelt.
Atrasts vārdos (4):
Atrasts vārdu savienojumos (3):
Atrasts skaidrojumos (102):
- aizsvīrēt Aizcelt prom ar sviru
- izgaismot Apgaismojot izcelt (ko, parasti tumšākā apkaimē)
- uzsvērta runas vienība ar intensitāti (retāk - pamattoņa frekvenci, ilgumu) izcelta valodas vienība (skaņa, zilbe, vārds)
- krāst ar karoti izcelt (izzvejot biezumus)
- izsvirāt ar sviru izcelt
- pasvītrot ar valodas līdzekļiem, arī ar savu izturēšanos, rīcību izvirzīt (ko) par galveno, nozīmīgāko, īpaši uztveramu; izcelt (5); akcentēt (2)
- izvindāt ar vindas palīdzību izvilkt, izcelt
- izvindināt ar vindas palīdzību izvilkt, izcelt; izvindāt
- uzārdīties Ārdot izcelt virspusē
- portāls Arhitektoniski izcelta, izrotāta celtnes (parasti galvenā) ieeja
- izkabināt Atāķēt, izcelt no virām, izņemt
- atstipt Atšķirties, izcelties
- skraberis Balsta konstrukcija, kurā novieto no ūdens izceltu jahtu; tā var būt stacionāra vai izjaucama, izgatavota no koka vai no metāla, ar vai bez riteņiem
- atdalīties būt labi redzamam (uz atšķirīga toņa vai blakus kam atšķirīgam); izcelties
- nodalīties būt labi uztveramam (kādā kopumā); izcelties (3), atdalīties (3)
- mirdzēt būt ļoti spilgtam (par krāsu), ļoti izcelties apkaimē ar krāsas spilgtumu; būt ļoti tīram
- margot būt mainīgi spilgtam (par krāsu), izcelties (gaismā) ar mainīgu krāsas spilgtumu; būt tīram
- starot būt spilgtam (par krāsu); izcelties apkaimē ar krāsas spilgtumu; būt tīram
- spīgot Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu), izcelties apkaimē ar savu krāsu
- spīguļot Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu), izcelties apkaimē ar savu krāsu
- mirgot Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu), izcelties apkaimē ar savu krāsu; būt ļoti tīram
- vizēt Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu); izcelties apkārtnē ar savu krāsu, košumu
- vizmot Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu); izcelties apkārtnē ar savu krāsu, košumu
- vizuļot Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu); izcelties apkārtnē ar savu krāsu, košumu
- nākt Celties, izcelties (no kādas sociālas grupas, arī no kādas vietas)
- izlēcējs cilvēks, kas cenšas sevi izcelt (citu starpā), pierādīt, ka ir labāks nekā citi
- izcelšanās darbība, process --> izcelties
- izcēlājs darītājs --> izcelt
- pasvītrojums dažas tekstu apstrādes programmas dod iespēju izcelt teksta daļu kā ar vienkāršu līniju, tā arī ar dubultlīniju vai punktlīniju
- Grobiņas akmens dižakmens, kultakmens, atrodas Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagastā, Ālandes upes ielejā, garums 2, 9 m, platums 2,1 m, augstums 1,6 m, meliorācijas darbos (20. gs. vidū) tas izcelts no sākotnējās atrašanās vietas, tajā iekaltas 5 rievas un \~50 bedrīšu
- primārtektoģenēze Epizodiskas tektoniskās kustības, kas ne vienmēr noved pie kalnāju rašanās, bet rada struktūras, kas var tikt izceltas reljefā tikai vēlāk
- papildu pieturzīme grafiska zīme, kas īsti nerāda teksta gramatisko, jēdzienisko vai intonatīvo dalījumu, bet palīdz izcelt, iezīmēt kādu teksta vienību un līdz ar to vieglāk uztvert un izprast rakstīto tekstu
- godāt Greznot, izcelt
- hipersaite Hipertekstu sistēmās pasvītrots vai kā citādi izcelts vārds vai frāze, uz kura novietojot kursoru un noklikšķinot peli, displeja ekrānā tiek parādīts kāds cits dokuments
- izsveireit izcelt lielu smagumu
- pārakcentēt Izcelt, akcentēt ko citu, atšķirīgu no parasti izceltā, akcentētā
- parādīt (ko) no labās puses izcelt, uzsvērt (kā) labās īpašības
- (pa)rādīt (ko) no labās puses izcelt, uzsvērt (kā) labās īpašības
- parādīt (ko) no sliktās puses izcelt, uzsvērt (kā) sliktās īpašības
- (pa)rādīt (ko) no sliktās puses izcelt, uzsvērt (kā) sliktās īpašības
- (pa)rādīt (ko) no sliktās (retāk ļaunās) puses izcelt, uzsvērt (kā) sliktās īpašības; tas, kas neatbilst kādam normām, vajadzībām, izraisa ko nevēlamu
- izkrāmēt Izkraut; izcelt
- izķēpīt Izņemt, izcelt, izlikt ārā
- štātēties Izrādīt sevi, izcelt sevi
- izvančāt Izvilkt, izraut, izcelt
- desants Karaspēka daļa vai apakšvienība, ko paredzēts izcelt vai kas ir izcelta pretinieka teritorijā kaujas uzdevuma izpildīšanai
- taisīt (sev) reklāmu klaji parādīt, arī pārliecīgi izcelt kādas (savas) īpašības, lai izraisītu interesi
- venga Koka kārts vai virve ar ko izcelt spaini no akas
- izdalīties Krasi atšķirties (no pārējā, no apkārtējā); izcelties (3)
- izlauzt Laužot izdabūt, izcelt (no kurienes, kur u. tml.)
- lai lieto, lai pastiprinātu vārda nozīmi, izceltu to starp pārējiem vārdiem
- kur nu vēl lieto, lai pastiprinātu, izceltu izteikuma saturu
- kursivēt Lietot slīpus iespieduma burtus; kādu teksta daļu izcelt ar slīpiem iespieduma burtiem
- mirdzināties ļoti izcelties apkaimē ar krāsas spilgtumu
- uzliesmot ļoti izcelties apkārtējā vidē sev raksturīgā spilgtā, parasti sarkanā, krāsā
- mušiņa Mazs, melns zīda gabaliņš, ko dāmas agrāk piestiprināja pie sejas vai ķermeņa, lai izceltu ādas gaišumu
- uzpūst Nepelnīti, pārspīlēti izcelt, cildināt (kādu); pārspīlēt (ko)
- staknīties Nostāties uz savām kājām, izcelties, piecelties (pēc atveseļošanās)
- svētvieta Objekts, kulta, svētceļojuma vai apbedījumu vieta, kura noteiktā etnosā, reliģijā vai kultūrā ir izcelta starp pārējām vietām kā svēta
- intonogrammu metode oscilogrammas runas signāla filtrēšana, ar kuru likvidē augstfrekvences elementus, kam nav sakara ar pamattoni; tādējādi iegūst izceltu un pastiprinātu signālu, kas atbilst pamattoņa periodu secībai un ko grafiskā attēlojumā iespējams mērīt un analizēt
- pieklusināt padarīt vājāk uztveramu, arī neizcelt (ko, piemēram, mākslas darbā)
- klusināt padarīt vājāk uztveramu; neizcelt
- izēnot Padarot tumšu (kā) toņu, izcelt (to)
- papildināt panākt, būt par cēloni, ka (kāda, kā īpašības, spējas) tiek izceltas, pastiprinātas, arī līdzsvarotas
- uzmirdzēt Parādīties spilgtam (parasti par krāsu), ļoti izcelties apkaimē ar krāsas spilgtumu
- aizēnot Pārspējot (ar savu spēku, veiksmi, prasmi u. tml.), neļaut (kādam) izcelties, panākt, ka (kādu) neievēro
- paspīdēt Pārsteigt, izcelties (ar ko savā izturēšanās veidā, rīcībā, runā)
- apdrīksnāt Pasvītrot, uzsvērt, izcelt
- izcēlums paveikta darbība, rezultāts --> izcelt (1)
- izcēlums paveikta darbība, rezultāts --> izcelt (5)
- dziet Rasties, izcelties
- dzieties Rasties, izcelties
- nākt Rasties, izcelties (no kurienes), veidoties (no kā)
- atpēkšties Rasties, izcelties no jauna
- izrakt Rokot izcelt (no kurienes, kur u. tml., piemēram, zemi, iežus); rokot izcelt (no zemes, iežiem u. tml.)
- parodēt Saasināti, parasti komiski, atdarināt, izcelt (kāda cilvēka, sabiedriskas parādības) īpatnības (parasti mākslas darbā)
- kā sarkans pavediens saka par galveno, būtisko, par kaut ko spilgtu, vienojošu, īpaši izceltu
- ož pēc pulvera saka, ja draud izcelties kautiņš
- būt kājās sākties, izcelties
- šaržs Satīrisks vai humoristisks (kā) attēlojums (tēlotājas mākslas darbā), kurā ir izceltas, pārspīlētas (tā) raksturīgākās īpašības, pazīmes
- ģeneralizācija satura atlase un vispārināšanas process ģeogrāfijas karšu sastādīšanā, lai kartēs saglabātu un izceltu attēlojamo parādību svarīgākās iezīmes un raksturīgākās īpatnības atbilstoši kartes uzdevumam, tās tematikai un mērogam
- noskoris Sekls krasts, kurā nevar izcelties malā
- emfātisks Sevišķi izcelts, uzsvērts, akcentēts, arī emocionāls
- ieslavēt Slavējot izdaudzināt, izcelt; atzinīgi novērtēt
- izgaismot Spilgti atveidot, atklāt būtisko, izcelt (piemēram, mākslas darbā, zinātniskā darbā); būt par cēloni tam, ka atklājas būtiskais, izceļas (piemēram, mākslas darbā, zinātniskā darbā)
- zvīļot Spilgti spīdēt, atstarojot ātri mainīga stipruma gaismu, arī izcelties apkārtnē ar savu krāsas spilgtumu
- zibēt Spoži, nevienmērīgi spīdēt, atstarojot gaismu; arī izcelties apkārtnē ar savu krāsas spilgtumu
- zibināties Spoži, nevienmērīgi spīdēt, atstarojot gaismu; arī izcelties apkārtnē ar savu krāsas spilgtumu
- zibsnīt Spoži, nevienmērīgi spīdēt, atstarojot gaismu; arī izcelties apkārtnē ar savu krāsas spilgtumu; būt tādam, kam (kas) izceļas apkārtnē ar savu krāsas spilgtumu
- ugunsbriesmas stāvoklis, apstākli, kad draud izcelties vai izceļas ugunsgrēks; arī ugunsgrēks
- notusties Stenot vai (smagi) elsojot aizvelt vai aizcelt
- uzsvārstīt Svārstot pacelt, izcelt
- skaļš tāds, kas cenšas pievērst sev uzmanību, izcelties; neapvaldīts
- uzsvērts tāds, kas ir īpaši izcelts - par raksturīgu īpašību, pazīmi
- kluss tāds, kas necenšas pievērst sev uzmanību, izcelties
- nekritisks tāds, kurā ir izcelts pozitīvais, bet nav analizēti trūkumi
- psiholoģisms Teorētiska pieeja, kas pārspīlē psiholoģijas lomu, cenšas pārmērīgi izcelt aplūkojamajā objektā psihisko parādību nozīmi
- izcelties tikt izceltam (no kurienes, kur u. tml.)
- cukurbiešu lapu griezējs traktoram piekabināma mašīna neizceltu cukurbiešu lapu nogriešanai, savākšanai un iekraušanai transportlīdzeklī
- emfātiskais uzsvars uzsvars, ko lieto, lai pievērstu kaut kam uzmanību, sevišķi izceltu, paustu lielāku pārdzīvojumu
- salikt uzsvarus (arī akcentus) uzsvērt, izcelt (kā) elementus, sastāvdaļas
- aizcelāt vairākkārt, pamazām aizcelt prom
izcelt citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV