zvīļot
zvīļot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | zvīļoju | zvīļojam | zvīļoju | zvīļojām | zvīļošu | zvīļosim |
| 2. pers. | zvīļo | zvīļojat | zvīļoji | zvīļojāt | zvīļosi | zvīļosiet, zvīļosit |
| 3. pers. | zvīļo | zvīļoja | zvīļos | |||
Pavēles izteiksme: zvīļo (vsk. 2. pers.), zvīļojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: zvīļojot (tag.), zvīļošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: zvīļotu
Vajadzības izteiksme: jāzvīļo
1.Izplatīt spilgtu, spožu, ātri mainīga stipruma gaismu (par gaismas avotu); būt spilgtai, spožai, ar ātri mainīgu stiprumu (par gaismu).
1.1.Spilgti spīdēt, atstarojot ātri mainīga stipruma gaismu, arī izcelties apkārtnē ar savu krāsas spilgtumu.
1.2.pārnestā nozīmē Spilgti spīdēt, paužot, parasti negatīvas, jūtas, emocionālu stāvokli – par acīm; būt spilgtam, ar ātri mainīgu spožumu (par acu spīdumu).
1.3.pārnestā nozīmē Spilgti izpausties (parasti acīs, skatienā) – par, parasti negatīvām, jūtām, emocionālu stāvokli.
2.apvidvārds Būt atvēries, stāvēt vaļā.
Avoti: LLVV, ME
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Rudens debesis zvīļoja, zvaigžņu pārpilnas kā apcirknis, piebērts ar kaudzi.
- Uz sienām rādās vītnes, tās mirgo un zvīļo.
- Spīdēja apaļš mēness, un mežs zvīļoja pilns gaismēnām.
- Laivas priekšgals nedaudz izcēlās no ūdens, abās pusēs izauga saulē zvīļojoši viļņu spārni.
- Bet no divām dziļi iegrimušām spraugām kā zvīļojoši avoti uz atnācējiem lūkojās sūnu veča acis.