zvīļojums
Lietojuma biežums :
zvīļojums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds
LocīšanaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | zvīļojums | zvīļojumi |
| Ģen. | zvīļojuma | zvīļojumu |
| Dat. | zvīļojumam | zvīļojumiem |
| Akuz. | zvīļojumu | zvīļojumus |
| Lok. | zvīļojumā | zvīļojumos |
Rezultāts → zvīļot.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kuļas kā trekna karpa, bet interesē tikai tas pašas zvīļojums.
- Par pasteļa klātbūtni Zeltiņa mākslā vairs liecina tikai šīs tehnikas piejaukums “ Pāvila Gruznas portretā” ( sk. nākamo apakšnodaļu) ( 143), taču krāsu mozaīkas zvīļojumu viņa glezniecībā atklāj vairāki darbi, kurus vieno bērzu motīvs no iepriekšējā posma ļoti atšķirīgā traktējumā.
- Mīlestības atcerē, no mirušajiem visvecākā un mana lopiņa Dievs, tagad viņš nometīsies Tavā priekšā un teiks slavu pātagas cirtienam, ar purslām pieskarsies atsilušajai zemei, un viņam audzējošās zāļu šķipsnas, siena saujas, auzu grauda, kā arī mūsu maizes Dievs, mana bērna un manas sievietes sirdsmiera Dievs, izaudzē visu un nesapūdē, bet, kad pienāks atvēlētais laiks — tuvini šo stundu kā klusu čaboņu vai kā ezera ūdens zvīļojumu starp kokiem, ļauj man nomirt, mierīgi arot un sējot, un tā lai notiek tagad un vienmēr, un mūžīgi mūžos.