zvīgot1
Lietojuma biežums :
zvīgot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona; lieto: reti
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | zvīgoju | zvīgojam | zvīgoju | zvīgojām | zvīgošu | zvīgosim |
| 2. pers. | zvīgo | zvīgojat | zvīgoji | zvīgojāt | zvīgosi | zvīgosiet, zvīgosit |
| 3. pers. | zvīgo | zvīgoja | zvīgos | |||
Pavēles izteiksme: zvīgo (vsk. 2. pers.), zvīgojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: zvīgojot (tag.), zvīgošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: zvīgotu
Vajadzības izteiksme: jāzvīgo
Zvīļot; zvīguļot.
Saistītās nozīmeszaigot, zalgot, zvīļot.
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
zaigot1.1 — Spilgti, spoži spīdēt, atstarojot mainīga stipruma gaismu.
zalgot1.1 — Spilgti, spoži spīdēt, atstaro ļoti mainīga stipruma gaismu.
zvīļot1.1 — Spilgti spīdēt, atstarojot ātri mainīga stipruma gaismu, arī izcelties apkārtnē ar savu krāsas spilgtumu.
zvīguļot1 — Zvīļot, vizuļot.
Hiperonīmi
degt2.1 — Spīdēt.
kvēlot1.2 — Mirdzēt, spīdēt (par gaismu, gaismas avotu).
spīdēt1 parasti formā: trešā persona — Būt tādam, kurā rodas un no kura izplatās, parasti labi, redzama gaisma; būt tādam, kurā darbojas gaismas avots vai avoti (piemēram, par iekārtu, celtni).
spīgoties1 — Spīdēt.
spozmēt1 — Spīdēt.
zvildzēt1 — Spīdēt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Nakts zvīgoja gaiša, zvaigznēm piebārstīta.
- Gludās, sīkās gaišpelēkās un kafijkrāsas zvīņas saulē zvīgoja, un ķirzakas ne mirkli nepārtrauca nopietno barības meklēšanas uzdevumu"."
- - Jā, apkārt kūp un zvīgo!
- Dzirkstes dzirkst, un zvaigznes zvīgo,
- Laime kā zvaigznīte zvīgo, -