Vasaras versija 2025
410 995 šķirkļi
spozmēt
spozmēt 2. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
 
Tagadne
Pagātne
Nākotne
 Vsk.Dsk.Vsk.Dsk.Vsk.Dsk.
1. pers.spozmējuspozmējamspozmējuspozmējāmspozmēšuspozmēsim
2. pers.spozmēspozmējatspozmējispozmējātspozmēsispozmēsiet, spozmēsit
3. pers.spozmēspozmējaspozmēs
Pavēles izteiksme: spozmē (vsk. 2. pers.), spozmējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: spozmējot (tag.), spozmēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: spozmētu
Vajadzības izteiksme: jāspozmē
Spīdēt.
Saistītās nozīmesspīdēt, kvēlot, spīgoties, zvildzēt.
Sinonīmi
spīdēt1 parasti formā: trešā persona — Būt tādam, kurā rodas un no kura izplatās, parasti labi, redzama gaisma; būt tādam, kurā darbojas gaismas avots vai avoti (piemēram, par iekārtu, celtni).
kvēlot1.2 — Mirdzēt, spīdēt (par gaismu, gaismas avotu).
spīgoties1 — Spīdēt.
zvildzēt1 — Spīdēt.
degt2.1 — Spīdēt.
Hiponīmi
dzalkstīt1 — Zibēt, laistīties.
laistīties1 — Atstarojot gaismu, spoži, nevienmērīgi spīdēt dažādās krāsās vai vienas krāsas dažādos toņos (piemēram, par ko caurspīdīgu, spožu, arī nelīdzenu, liektu).
lāsmot1 — Atstarojot gaismu, nevienmērīgi ne visai spoži vai arī spoži daudzkrāsaini spīdēt.
lāsmoties1 — Lāsmot.
mirdzēt1 — Izplatīt spilgtu, parasti mainīga stipruma, gaismu (par gaismas avotu); būt spilgtam, parasti ar mainīgu stiprumu (par gaismu).
mirdzināt1 transitīvs — Būt tādam, kam (no kā) izplatās spilgta, parasti ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtraukta, gaisma (par priekšmetu ar gaismas avotu).
mirgot1 — Izplatīt samērā ritmiski un ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu (par gaismas avotu); būt ar samērā ritmiski un ātri mainīgu stiprumu (par gaismu); arī mirdzēt.
spīdināties1.1 — Ievērojami atšķirties apkārtnē, vidē ar savu spožo, arī gaišo krāsu.
spīgāt1 — Vāji spīdēt, mirguļot, zibsnīt.
spulgot1 — Izplatīt skaidru, dzidru gaismu (par gaismas avotu); būt skaidram, dzidram (par gaismu).
vizēt1 — Izplatīt mainīga stipruma, nevienmērīgu gaismu (par gaismas avotu); ar mainīgu stiprumu, nevienmērīgi spīdēt (par gaismu); vizmot, vizuļot.
vizmot1 — Izplatīt mainīga stipruma, nevienmērīgu gaismu (par gaismas avotu); ar mainīgu stiprumu, nevienmērīgi spīdēt (par gaismu); vizēt, vizuļot.
vizuļot1 — Izplatīt mainīga stipruma, nevienmērīgu gaismu (par gaismas avotu); ar mainīgu stiprumu, nevienmērīgi spīdēt (par gaismu); vizēt, vizmot.
zaigot1.1 — Spilgti, spoži spīdēt, atstarojot mainīga stipruma gaismu.
zalgot1.1 — Spilgti, spoži spīdēt, atstaro ļoti mainīga stipruma gaismu.
zibēt1 — Izplatīt spožu, ātri mainīga stipruma gaismu (par gaismas avotu); būt spožai, ar ātri mainīgu stiprumu (par gaismu).
zibsnīt2 — Izplatīt spožu, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu (par gaismas avotu, arī par priekšmetu ar gaismas avotu); būt spožai, ar ātri mainīgu stiprumu, arī īslaicīgi pārtrauktai (par gaismu).
zibt1 — Zibēt.
zvērot1.2 — Spoži spīdēt (par gaismu, gaismas avotu).
zvidzēt1 — Mirdzēt, vizēt.
zvīgot1 — Zvīļot; zvīguļot.
zvīguļot1 — Zvīļot, vizuļot.
zvilēt1 — Zibēt.
zvīļot1.1 — Spilgti spīdēt, atstarojot ātri mainīga stipruma gaismu, arī izcelties apkārtnē ar savu krāsas spilgtumu.
Hiperonīmi
zvīlēt1 — Dedzināt, spīdēt.
Tulkojumishine.
shine, beam
emit light; be bright, as of the sun or a light; "The sun shone bright that day"; "The fire beamed on their faces"
[Princeton WordNet 3.0]
Avoti: Sin