zvīlēt1
Lietojuma biežums :
zvīlēt 3. konjugācijas darbības vārds
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | zvīlu | zvīlam | zvīlēju | zvīlējām | zvīlēšu | zvīlēsim |
2. pers. | zvīli | zvīlat | zvīlēji | zvīlējāt | zvīlēsi | zvīlēsiet, zvīlēsit |
3. pers. | zvīl | zvīlēja | zvīlēs |
Pavēles izteiksme: zvīli (vsk. 2. pers.), zvīliet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: zvīlot (tag.), zvīlēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: zvīlētu
Vajadzības izteiksme: jāzvīl
Dedzināt, spīdēt.
Saistītās nozīmeskvēlot, spozmēt, spīgoties, degt, spīdēt.
Saistītās nozīmes
Hiponīmi
degt2.1 — Spīdēt.
kvēlot1.2 — Mirdzēt, spīdēt (par gaismu, gaismas avotu).
spīdēt1 parasti formā: trešā persona — Būt tādam, kurā rodas un no kura izplatās, parasti labi, redzama gaisma; būt tādam, kurā darbojas gaismas avots vai avoti (piemēram, par iekārtu, celtni).
spīgoties1 — Spīdēt.
spozmēt1 — Spīdēt.
zvildzēt1 — Spīdēt.
Avoti: Sin
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Rodžers, laiski un laimīgi izstiepies, gulēja turpat pie kājām zālītē, pusauga kaķēni draiskojās pa ābeles zariem un ķerstīja saulē zeltainās sprikstis, kas zvīlēja uz zaļajām lapām.