spīgāt
spīgāt 2. konjugācijas darbības vārds; apvidvārdsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | spīgāju | spīgājam | spīgāju | spīgājām | spīgāšu | spīgāsim |
| 2. pers. | spīgā | spīgājat | spīgāji | spīgājāt | spīgāsi | spīgāsiet, spīgāsit |
| 3. pers. | spīgā | spīgāja | spīgās | |||
Pavēles izteiksme: spīgā (vsk. 2. pers.), spīgājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: spīgājot (tag.), spīgāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: spīgātu
Vajadzības izteiksme: jāspīgā
Vāji spīdēt, mirguļot, zibsnīt.
Avoti: NeV