spīgot
spīgot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | spīgoju | spīgojam | spīgoju | spīgojām | spīgošu | spīgosim |
| 2. pers. | spīgo | spīgojat | spīgoji | spīgojāt | spīgosi | spīgosiet, spīgosit |
| 3. pers. | spīgo | spīgoja | spīgos | |||
Pavēles izteiksme: spīgo (vsk. 2. pers.), spīgojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: spīgojot (tag.), spīgošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: spīgotu
Vajadzības izteiksme: jāspīgo
1.Atstarojot gaismu, mirgot; spīguļot.
1.1.Būt ar samērā ritmiski un ātri mainīgu stiprumu (par gaismu).
1.2.Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu), izcelties apkaimē ar savu krāsu.
1.3.Izplatīt, parasti nevienmērīgu, gaismu (par gaismas avotu).
1.4.Spīdēt, mirdzēt (par acīm, asarām tajās); būt redzamam (par acu spīdumu).
1.5.pārnestā nozīmē Izpausties (parasti acīs, skatienā) – parasti par jūtām.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- To apliecina viņas izlolotais meiteņu koris « Spīgo».
- Sagaidījis kaimiņienes ierašanos mājās, viņš sablenza spīgojošo optiku un līdz galam atbīdīja aizkarus.
- Garām spīgoja ciemu ugunis kā vilku acis...
- - Jelgavas 4. vidusskolas meiteņu koris " Spīgo" ( diriģente Līga Celma - Kursiete);
- Arī mēness naktīs savus starus spīgos.