spīgoties
spīgoties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārds
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | spīgojos | spīgojamies | spīgojos | spīgojāmies | spīgošos | spīgosimies |
2. pers. | spīgojies | spīgojaties | spīgojies | spīgojāties | spīgosies | spīgosieties, spīgosities |
3. pers. | spīgojas | spīgojās | spīgosies |
Pavēles izteiksme: spīgojies (vsk. 2. pers.), spīgojieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: spīgojoties (tag.), spīgošoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: spīgotos
Vajadzības izteiksme: jāspīgojas
Spīdēt.
Saistītās nozīmesspozmēt, zvildzēt, degt, kvēlot.
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
spozmēt1 — Spīdēt.
zvildzēt1 — Spīdēt.
degt2.1 — Spīdēt.
kvēlot1.2 — Mirdzēt, spīdēt (par gaismu, gaismas avotu).
spīdēt1 parasti formā: trešā persona — Būt tādam, kurā rodas un no kura izplatās, parasti labi, redzama gaisma; būt tādam, kurā darbojas gaismas avots vai avoti (piemēram, par iekārtu, celtni).
Hiponīmi
dzalkstīt1 — Zibēt, laistīties.
laistīties1 — Atstarojot gaismu, spoži, nevienmērīgi spīdēt dažādās krāsās vai vienas krāsas dažādos toņos (piemēram, par ko caurspīdīgu, spožu, arī nelīdzenu, liektu).
lāsmot1 — Atstarojot gaismu, nevienmērīgi ne visai spoži vai arī spoži daudzkrāsaini spīdēt.
lāsmoties1 — Lāsmot.
mirdzēt1 — Izplatīt spilgtu, parasti mainīga stipruma, gaismu (par gaismas avotu); būt spilgtam, parasti ar mainīgu stiprumu (par gaismu).
mirdzināt1 transitīvs — Būt tādam, kam (no kā) izplatās spilgta, parasti ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtraukta, gaisma (par priekšmetu ar gaismas avotu).
mirgot1 — Izplatīt samērā ritmiski un ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu (par gaismas avotu); būt ar samērā ritmiski un ātri mainīgu stiprumu (par gaismu); arī mirdzēt.
spīdināties1.1 — Ievērojami atšķirties apkārtnē, vidē ar savu spožo, arī gaišo krāsu.
spīgāt1 — Vāji spīdēt, mirguļot, zibsnīt.
spulgot1 — Izplatīt skaidru, dzidru gaismu (par gaismas avotu); būt skaidram, dzidram (par gaismu).
vizēt1 — Izplatīt mainīga stipruma, nevienmērīgu gaismu (par gaismas avotu); ar mainīgu stiprumu, nevienmērīgi spīdēt (par gaismu); vizmot, vizuļot.
vizmot1 — Izplatīt mainīga stipruma, nevienmērīgu gaismu (par gaismas avotu); ar mainīgu stiprumu, nevienmērīgi spīdēt (par gaismu); vizēt, vizuļot.
vizuļot1 — Izplatīt mainīga stipruma, nevienmērīgu gaismu (par gaismas avotu); ar mainīgu stiprumu, nevienmērīgi spīdēt (par gaismu); vizēt, vizmot.
zaigot1.1 — Spilgti, spoži spīdēt, atstarojot mainīga stipruma gaismu.
zalgot1.1 — Spilgti, spoži spīdēt, atstaro ļoti mainīga stipruma gaismu.
zibēt1 — Izplatīt spožu, ātri mainīga stipruma gaismu (par gaismas avotu); būt spožai, ar ātri mainīgu stiprumu (par gaismu).
zibsnīt2 — Izplatīt spožu, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu (par gaismas avotu, arī par priekšmetu ar gaismas avotu); būt spožai, ar ātri mainīgu stiprumu, arī īslaicīgi pārtrauktai (par gaismu).
zibt1 — Zibēt.
zvērot1.2 — Spoži spīdēt (par gaismu, gaismas avotu).
zvidzēt1 — Mirdzēt, vizēt.
zvīgot1 — Zvīļot; zvīguļot.
zvīguļot1 — Zvīļot, vizuļot.
zvilēt1 — Zibēt.
zvīļot1.1 — Spilgti spīdēt, atstarojot ātri mainīga stipruma gaismu, arī izcelties apkārtnē ar savu krāsas spilgtumu.
Hiperonīmi
zvīlēt1 — Dedzināt, spīdēt.
Avoti: Sin