spīgaņot
spīgaņot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona; lieto: retiLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | spīgaņoju | spīgaņojam | spīgaņoju | spīgaņojām | spīgaņošu | spīgaņosim |
| 2. pers. | spīgaņo | spīgaņojat | spīgaņoji | spīgaņojāt | spīgaņosi | spīgaņosiet, spīgaņosit |
| 3. pers. | spīgaņo | spīgaņoja | spīgaņos | |||
Pavēles izteiksme: spīgaņo (vsk. 2. pers.), spīgaņojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: spīgaņojot (tag.), spīgaņošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: spīgaņotu
Vajadzības izteiksme: jāspīgaņo
Avoti: LLVV