spozme
spozme sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | spozme | spozmes |
| Ģen. | spozmes | spozmju |
| Dat. | spozmei | spozmēm |
| Akuz. | spozmi | spozmes |
| Lok. | spozmē | spozmēs |
1.Spožums2.
2.Spožums3.
3.Spožums4.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Arī viņa kāzās netrūka spozmes, prominentu viesu un sabiedrības uzmanības.
- Jāatzīst, ka pēdējo gadu laikā dievnams pamazām atgūst savu spozmi.
- ka laba saimnieka rokās šī ēka atgūs daudz no sākotnējās spozmes.
- Meitu vārdus neatceros, man tie no skanīguma un spozmes sajūk.
- Un tādas nu viņas tur ir, savā spozmē piebērušas visu debesi.