kluss
kluss īpašības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Pamata pakāpe:
Nenoteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | kluss | klusi |
| Ģen. | klusa | klusu |
| Dat. | klusam | klusiem |
| Akuz. | klusu | klusus |
| Lok. | klusā | klusos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| klusa | klusas |
| klusas | klusu |
| klusai | klusām |
| klusu | klusas |
| klusā | klusās |
Noteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | klusais | klusie |
| Ģen. | klusā | kluso |
| Dat. | klusajam | klusajiem |
| Akuz. | kluso | klusos |
| Lok. | klusajā | klusajos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| klusā | klusās |
| klusās | kluso |
| klusajai | klusajām |
| kluso | klusās |
| klusajā | klusajās |
Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-
Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne
klusi apstākļa vārds
Lietojuma biežums :
klusu apstākļa vārds
Lietojuma biežums :
klusām apstākļa vārds
Lietojuma biežums :
1.Tāds, kas ir vāji dzirdams, vājš, neintensīvs (par skaņu); tāds, kas nerada stipras skaņas.
Stabili vārdu savienojumi
- Klusi (arī klusu) klusītiņām (arī klusiņām, klusītēm) kolokācija — ļoti klusi
1.1.Tāds, kur nav stipru skaņu (parasti par vietu, telpu); tāds, kur nav dzirdamas skaņas.
1.2.Tāds (laikposms), kad nav stipru skaņu; tāds (laikposms), kad nav dzirdamas skaņas.
Stabili vārdu savienojumiKlusā stunda.
- Klusā stunda kolokācija — dienas atpūtai paredzētais laiks (piemēram, slimnīcā, sanatorijā)
1.3.Parasti savienojumā ar "būt", "kļūt", "tapt" formām apzīmē tādu stāvokli (apkārtnē, dabā), kad nav stipru skaņu; parasti savienojumā ar "būt", "kļūt, "tapt" formām apzīmē tādu stāvokli (apkārtnē, dabā), kad nav dzirdamas skaņas.
1.4.Netraucēts (parasti par stāvokli, norisi).
2.Tāds, kur nav drūzmas, dzīvas transporta kustības (parasti par vietu); arī nomaļš.
2.1.Tāds, kas nav saistīts ar straujām kustībām; mierīgs.
3.Mazrunīgs; arī noslēgts, apvaldīts.
3.1.Tāds, kas pašreiz nerunā (arī nesmejas, nedzied u. tml.).
Stabili vārdu savienojumiKluss kā pelīte; klusi kā pelīte; klusu kā pelīte.
- Kluss kā pelīte; klusi kā pelīte; klusu kā pelīte; kluss kā pele; klusi kā pele; klusu kā pele sarunvaloda, frazēma — ļoti kluss, tāds, kas skaļi nerunā, netrokšņo
3.2.Tāds, kas necenšas pievērst sev uzmanību, izcelties.
4.Tāds (piemēram, psihisks stāvoklis), kas nav saistīts ar spilgtām ārējām izpausmēm.
4.1.Tāds, kur nav spilgtu kontrastu (piemēram, par mākslas darbu, ainavu); viegli niansēts, ar nelielām krāsu toņu atšķirībām.
4.2.Tāds (piemēram, laikposms), kurā nav ievērojamu notikumu.
4.3.Tāds, kas nerada īpašu ievērību (piemēram, par notikumu, norisi).
Stabili vārdu savienojumiCiest klusu. Klusā daba. Klusā nedēļa. Klusā trešdiena. Kluss (arī mēms) kā kaps.
- Ciest klusu kolokācija — klusēt; neteikt, neizpaust
- Klusā daba vārdkoptermins — tēlotājas mākslas (galvenokārt glezniecības un grafikas) žanrs, kurā parasti attēlo dabas un sadzīves priekšmetus (piemēram, augļus, ziedus, traukus, medījumus); šī žanra mākslas darbs
- Klusā nedēļa — nedēļa pirms Lieldienām
- Klusā trešdiena — trešdiena Klusajā nedēļā pirms Lieldienām
- Kluss (arī mēms) kā kaps sarunvaloda, frazēma — tāds, kas neizpauž noslēpumu; ļoti mazrunīgs
- Kluss kā kapā (arī kaps) frazēma — pilnīgi kluss (parasti par vietu, telpu)
- Pa kluso sarunvaloda, idioma — slepeni, tā lai citi neuzzin
- Stāvēt klusu (arī klusam) sarunvaloda — klusēt
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Lietuviešu valodas vārds klusas ir lietots galvenokārt žemaišu izloksnēs ( Laukuvā.
- Klusās ( likumiskās) hipotēkas bija paredzētas bez īpašuma īpašnieka piekrišanas.
- Līdzjūtību raisa Artūra Skrastiņa Džima klusā cīņa par iespēju tikt brīvībā.
- No Klusajām sonetām līdz Sirds varai"; Maija Burima. "
- Klusā nedēļa ir Lielā gavēņa jeb Kristus ciešanu laika pēdējā nedēļa.