kluss
Lietojuma biežums :
kluss īpašības vārds
Locīšana
klusi apstākļa vārds
klusu apstākļa vārds
klusām apstākļa vārds
1.Tāds, kas ir vāji dzirdams, vājš, neintensīvs (par skaņu); tāds, kas nerada stipras skaņas.
Stabili vārdu savienojumi
1.1.Tāds, kur nav stipru skaņu (parasti par vietu, telpu); tāds, kur nav dzirdamas skaņas.
1.2.Tāds (laikposms), kad nav stipru skaņu; tāds (laikposms), kad nav dzirdamas skaņas.
Stabili vārdu savienojumiKlusā stunda.
1.3.Parasti savienojumā ar “būt”, “kļūt”, “tapt” formām apzīmē tādu stāvokli (apkārtnē, dabā), kad nav stipru skaņu; parasti savienojumā ar “būt”, "kļūt, “tapt” formām apzīmē tādu stāvokli (apkārtnē, dabā), kad nav dzirdamas skaņas.
1.4.Netraucēts (parasti par stāvokli, norisi).
2.Tāds, kur nav drūzmas, dzīvas transporta kustības (parasti par vietu); arī nomaļš.
2.1.Tāds, kas nav saistīts ar straujām kustībām; mierīgs.
3.Mazrunīgs; arī noslēgts, apvaldīts.
3.1.Tāds, kas pašreiz nerunā (arī nesmejas, nedzied u. tml.).
Stabili vārdu savienojumiKluss kā pelīte; klusi kā pelīte; klusu kā pelīte.
3.2.Tāds, kas necenšas pievērst sev uzmanību, izcelties.
4.Tāds (piemēram, psihisks stāvoklis), kas nav saistīts ar spilgtām ārējām izpausmēm.
4.1.Tāds, kur nav spilgtu kontrastu (piemēram, par mākslas darbu, ainavu); viegli niansēts, ar nelielām krāsu toņu atšķirībām.
4.2.Tāds (piemēram, laikposms), kurā nav ievērojamu notikumu.
4.3.Tāds, kas nerada īpašu ievērību (piemēram, par notikumu, norisi).
Stabili vārdu savienojumiCiest klusu. Klusā daba. Klusā nedēļa. Klusā trešdiena. Kluss (arī mēms) kā kaps.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri