klusu
klusu apstākļa vārds
Lietojuma biežums :
1.Klusi; ļoti klusi.
Stabili vārdu savienojumiKlusi klusītiņām; klusu klusītiņām.
2.Citiem nezinot; paslepus.
Stabili vārdu savienojumiStāvēt klusu; stāvēt klusam.
- Stāvēt klusu; stāvēt klusam sarunvaloda — klusēt
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Paziņas meiteni vērtē kā klusu, noslēgtu un diezgan atturīgu cilvēku.
- Es nezinu, vai man būtu jārunā, vai jācieš klusu.
- com nelielu, klusu un mājīgu dzīvoklīti pašā Tallinas vecpilsētas sirdī.
- Bet arī pazūd un klusu nobankrotē, un paliek kā parādnieki.
- Inta sevi raksturo kā klusu, mierīgu un neuzkrītošu sievieti. «