klusu
klusu apstākļa vārds
Lietojuma biežums :
1.Klusi; ļoti klusi.
Stabili vārdu savienojumiKlusu klusiņām. Klusu klusītēm.
- Klusu klusiņām — ļoti klusi
- Klusu klusītēm — ļoti klusi
- Klusu klusītiņām — ļoti klusi
2.Citiem nezinot; paslepus.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Paziņas meiteni vērtē kā klusu, noslēgtu un diezgan atturīgu cilvēku.
- Es nezinu, vai man būtu jārunā, vai jācieš klusu.
- com nelielu, klusu un mājīgu dzīvoklīti pašā Tallinas vecpilsētas sirdī.
- Bet arī pazūd un klusu nobankrotē, un paliek kā parādnieki.
- Inta sevi raksturo kā klusu, mierīgu un neuzkrītošu sievieti. «